Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Rozā cūkā krājas ceļojumi

Druva
23:00
04.04.2008
14

Kur tev ir nauda un laiks ceļošanai? Tas ir viens no biežākajiem jautājumiem, kuru no paziņām, radiem, draugiem dzird cilvēki, kuri vismaz divas reizes gadā sēžas autobusā, lidmašīnā vai kuģī, lai dotos prom. Uz nedēļu, divām, trim.

Cēsniece Anda Svile ir viena no cilvēkiem, kuri neslēpj – bez ceļošanas dzīvi jau grūti iedomāties.

“Man liekas, ka tie, kas neatļaujas aizbraukt no Latvijas, lai redzētu tuksnesi, džungļus, pavisam citu dabu un kultūru, citādu cilvēku sadzīvi, sevi apzog. Pēc šādas sarunas vienmēr iedomājos par savu mammu, kura savulaik Sibīrijā pavadīja septiņus gadus, visu mūžu strādāja un laikam ir aizbraukusi tikai uz Maskavu. Es tā negribētu,” nosaka Anda, un seko vairāki pastāstiņi par valstīm, kurās pabūts. Par ieguvumiem, kurus neviens viņai nevarēs atņemt. Bet par sākumā pieminēto laiku un naudu runājot – ceļojumi jāplāno, tad laiks tuvākiem un tālākiem braucieniem atrodas, bet nauda jākrāj. Nevis jāieliek zeķē vai bankā, nevis jāizpērk našķos un dārgās drēbēs vai jāiztērē sadzīves ērtībām, bet jāpērk atmiņas.

“Istabā uz galda stāv rozā keramikas cūciņa. Kad sanāk, bet sanāk visai bieži, tajā iemetu pa latam. To latu tāpat iztērētu, bet gada beigās, kad taisu krājkasi vaļā, ticiet vai ne, ir sakrājusies paprāva summiņa, varu plānot iemaksas jauniem ceļojumiem,” pieredzē dalījās Anda, un nevarētu teikt, ka viņas padoms nebūtu vērā ņemams. Piederēt ceļotāju sugai

Anda atceras, ka, laikam ejot, ceļošanas veids tomēr mainās. Pirms gadiem 15 komfortss nemaz nav prasījies, jo gribējies vien braukt un redzēt. Autobusā apceļota Grieķija, pat Turcija. Tagad biežāk izdodas iekāpt lidmašīnā, gala mērķis pienāk pēc dažām stundām. Tālākais lidojums bijis uz Bangkoku ar pārsēšanos Taškentā.

“Lidmašīnā ceļošana ir ērtāka, bet aiz loga spīd vien saulīte. Kad atceros braucienus cauri Eiropai, kalnus, tad ir skaidrs, ka arī grūtumam ir sava vērtība. Vērts pamocīties guļamautobusā, kad garām paslīd pilis, klosteri, aizas. Tas ir skaisti. Vienmēr atcerēšos laiku, kad visbiežāk nakšņojām kempingos, gulējām Austrijā klosteru zālēs uz matračiem un modāmies brīdī, kad zvanīja baznīcu zvani un abats sveicināja. Tieši šādu iespaidu dēļ ir vērts mērot tālu ceļu,” vērtēja Anda un piebilda, ka viņu noteikti sapratīs cilvēki, kuriem ceļošana ir vaļasprieks.

Andas draugi arī ir no ceļotāju cilts. Kompānijas arī tiekot sameklētas braucienos, un nereti, vēl ceļā esot, tiekot izplānots, kurp bariņš dosies nākamreiz. Daudz paziņu- ceļotāju esot tepat no Cēsīm, no Valmieras. Pērn, esot Ungārijā, izdomāts, ka šoruden atkārtoti jādodas uz Taizemi. Nesen apskatīta tās ziemeļu daļa, bet tagad dāmas došot priekšroku dienvidiem- salām un

smaragdzaļajiem ūdeņiem. Esot valstis, kur gribas atgriezties vēl un vēl. Andai tā noteikti bijusi un paliks Ungārija.

“Maijā magoņu pļavas, jūlijā saulespuķu lauki, bet rudenī ne tikai vīna kalni, bet vīnogulājos sulīgi ogu ķekari. Un greznā Budapešta, kas katru reizi uzvelk it kā jaunu tērpu,” salīdzināja Anda.

Velk pie arābiem

Pērn rudenī Anda nedēļu pavadījusi tuksnesī Tunisijā. Netālu Lībija, turpat Atlasa kalni. Tieši tur viņa pirmoreiz sapratusi, kā izskatās mirāža- brauc džipā un redzi, ka priekšā virmo ūdens, turpat kamieļu karavāna. Pabrauc tuvāk, bet nekā nav.

“Vēl tagad nesaprotu, kā rodas šis acu apmāns, bet to esmu piedzīvojusi. Taču, kad naktī tuksneša vidū pamosties no tā, kā sasaucas kamieļi, saproti, ka vajadzēja šurp atbraukt, jo citādi tas nebūtu piedzīvots. Daudz biju lasījusi par oāzēm, bet tikai laukā, kur vienīgi smiltis un smiltis līdz bezgalībai, tu pēkšņi ieraugi palmas, strautiņu un esi kā apstulbis! Tajā brīdī gan sapratu arī, ko mēs nenovērtējam. Cik Latvija ir zaļa un skaista,” dalījās Anda un tūlīt pieminēja, ka par Tūjas un Ainažu jūrmalu atcerējusies, esot Krētā, jo šķitis, ka turienes slidenie oļi, netīrās pludmales nav ne nieka vērtas.

“Es uz Tunisiju, Turciju esmu braukusi ekskursijās. Vienmēr gribu pēc iespējas vairāk redzēt, izlasīt, uzzināt. Patiesībā nesaprotu, kā cilvēki var aizbraukt tik tālu un nedēļu gulēt smiltīs. Man tas liekas velti iztērēts atvaļinājums, zemē nomests laiks,” tā Anda, kura šogad dosies uz Norvēģiju un Āzijas salām, bet nākamgad atkal domā par atgriešanos pie arābiem, musulmaņiem.

“Man gribētos pabūt Jordānijā, arī Izraēlā. Neesmu jau dziļi ticīga, bet tur tomēr ir vēsture, tur iespējams redzēt Bībelē aprakstīto,” tā Anda un piebilda: “ Varbūt kādam liekas, ka par traku tādi plāni, bet es vienmēr saku- ja ne šajā gadā, tad nākamajā. Ir tik daudz vietu, kuras man gribētos apskatīt- neesmu bijusi tepat Francijā, tik daudz laba esmu dzirdējusi par Portugāli, par skaisto Atlantijas okeāna piekrasti. Kad lidojām atpakaļ no Taizemes, satikām latviešus, kas tikko bijuši Indijā. Bija piekusuši, bet apmierināti. Arī man vienreiz dzīvē gribētos redzēt tādu zemi, kur nabadzība mijas ar pasaules brīnumiem.” Svešumā var ļauties neprātībai

Anda neslēpj, ka ceļotkāre kādam varētu šķist neprātība, bet viņa atzīst: “Man mājās ir veca, lietota veļas mazgājamā mašīna. Man tikko mājas pagalmā mašīnai nolauza spoguļus un saskrāpēja sānus. Tāpēc, ka jātaisa remonts, jo bez mašīnas darbā nevaru iztikt, man jāatsakās no pavasara Holandē. Bet jaunai veļas mašīnai man ir žēl tērēt, toties ceļojumam ne.” Andai ir daudz svešzemju suvenīru, sienas šķīvju kolekcija, kurus rotā pilsētām un valstīm raksturīgie ornamenti, daudzi foto albumi ar bildēm, bet sirds pilna atmiņām, kuras vairs noteikti neviens nepārrēķina latos. Tām ir cita vērtība. Tajā pašā laikā Anda stāsta, ka nevienā ceļojumā lieki netērējas un nestaigā pa bodēm, lai iepirktos.

“Tas ir labi. Bet sliktais- esmu par daudz bailīga. Vēroju, kā citi ļaujas baudīt. Atceros, kā nepeldēju džungļu upē, nefotografējos ar krokodilu un tīģeri. Neuzkāpu kamieļa mugurā, jo tuksneša kuģis tobrīd spārdījās. Tas man vēl jāiemācās, jo vēlāk neizmantotās iespējas nožēloju. Redzu jau, ka citi vairāk ļaujas neprātībām. Man tas vēl jāapgūst,” uzsver Anda un saka, ka džungļu upei ļausies jau rudenī, kad atkal būs Āzijā.

Bet citādi Anda ceļojumos dodas, krietni sagatavojusies. Viņa cenšas internetā, žurnālos, grāmatās izlasīt visu iespējamo par zemi, kuru apskatīs.

“Tad zinu, ko tiešām nevēlos palaist garām. Ir reizes, kad lasītais, attēlos aplūkotais atšķiras no oriģināla, bet parasti tomēr savām acīm redzētais atstāj spilgtāku iespaidu,” raksturo Anda un piebilst, ka vienmēr novērtē gida lomu. Jo labāks grupas gids, jo sekmīgāks brauciens.

“Ir gidi, ar kuriem kopā ceļoju jau vairākkārt. Man pat saka- pamēģini pati vadīt kādu ekskursiju. Es labprāt kopā ar interesantiem cilvēkiem dotos ceļā, bet, lai arī daudz braukts, saglabājas kāds trūkums- varu ātri apmaldīties. Tāpēc labāk esmu grupā un labā kompānijā baudu notikumu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
51

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
39

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
171

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi