Gandarītas. Rokdarbu studijas “Dzērbe” vadītāja Inga Blauberga kopā ar rokdarbniecēm Ingrīdu Siliņu, Lilitu Tētu un Daci Cauni izstādē Dzērbenes pilī. FOTO: Sarmīte Feldmane
Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemā
paveikto.
Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi.
“Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas vadītāja Daina Šmite un atgādina, ka dzērbenietes labprāt nāk kopā un strādā rokdarbus. Savulaik darbojās Rūtas Rubenes vadītais pulciņš “Ratenītis”, kura dalībnieces regulāri rīkoja izstādes.
“Dzērbe” darbojas audējas, adītājas, tamborētājas un citu rokdarbu pratējas. Kā nozīmīgu un reizē ikvienai interesantu I.Blauberga vērtē īstenoto projektu “Dzērbenes cimds”. Nacionālajā Vēstures muzejā atrada ekspedīcijās Dzērbenē iegūtus cimdus, un adītājas tos ne tikai izpētīja, arī noadīja pēc paraugiem. “Kad ieraudzīju košo cimdu, šķita, tāds raksturīgs Kurzemei. Cimdā redzamas mazas zvaigznītes. Tieši tādas bija daudzos cimdos, kurus dzērbenieši atnesa uz izstādi “No pūra lādes”. Tad tāds ir tas Dzērbenes cimds. Interesants ir krustoto valdziņu raksts,” pastāsta “Dzērbes” vadītāja un uzsver, ka materiāli par Dzērbenes cimdu ikvienam būs pieejami pagasta bibliotēkā.
Amatu mājā stelles ne dienu nestāv dīkā. Apbrīnojama ir Limānija Migliniece, kaut gadu skaits pāri astoņdesmit. Viņa ik dienu uz pāris stundām iesēžas stellēs. Nenogurdināmas audējas ir Lilita Tēta un Ingrīda Siliņa. Ir sievas, kuras auž mājās, kā Rasma Romāne. Par katru rokdarbnieci I.Blauberga nežēlo atzinīgus vārdus, sakot, ka visas ir uzcītīgas un ikviena vēlas apgūt amatu aizvien labāk.
Austs brunču audums, lupatdeķi, galdauti, jostas, adīti cimdi, zeķes, tamborēti lakati, mākslinieciski greznās dāvanu kastēs noformētas zāļu tējas, metāla un pērļu rotas… Daudzveidīga ir izstāde. Nevar nepieminēt Ivetas Skrabes dekupētos priekšmetus. Tie ir gan nelieli kafijas galdiņi, gan lādītes.” Vecai mēbelītei iedodu otru dzīvi. Citi skaistās lietas izmet, citi atrod. Neesmu māksliniece, daru pēc sajūtām. Izmantoju dažādas tehnikas, lai rezultāts būtu tāds, kādu vēlos,” atklāj I.Skrabe.
Izstāde būs apskatāma līdz Jāņiem, meistari to papildinās ar jauniem darbiem.
