Vairāk nekā pussimts dažādu nozaru amatnieki satikās Riebēju sapulcē Raunā.
“Riebējs tikai mūsdienās izklausās kā kaut kas slikts. Vārdam ir vairākas nozīmes – zintis, burvis, prātnieks, gudrais, tas, kurš noķer ideju gaisā un rada,” stāsta projekta koordinatore Kristīne Kazaka un turpina: “Raunā sabraukuši it kā nesaistītu profesiju pārstāvji – arhitekts un zāļu sieva, daiļkrāsotājs un psihologs, un viņu amats ir ietilpināts vārdā riebējs. Jaunrade ir dabas dota, un tāpēc tā ir dabiski daudzveidīga un vienošanās nekad nebūs. Sapulces ideja ir pieredzes studijas, jaunrades procesa izzināšana un savu spēju paplašināšana. Tāpēc mēs sapulcinām labākos praktiķus no amatnieku darbnīcām un teorētiķus no universitātēm.
Latvijas amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazaks par nepieciešamību pulcināt kopā amatu meistarus saka: “Latviešiem trūkst ideju, trūkst uzņēmības. Tie, kuri jūtas drošāki, lai nāk un parāda, ko dara. Darītāji vienmēr rosina arī citus kaut mēģināt, uzdrošināties. Laikā, kad latvieši ir pazaudējuši vairākas vērtību radīšanas nozares, nākotnē spēs izdzīvot tikai tie radošie cilvēki, kuri tirgū piedāvās jaunas vērtības. Salīdzinot vērtību radīšanu mājamatniecībā, profesionālajā amatniecībā, industriālā ražošanā un mākslā, var droši teikt, ka tieši amatniecība ir nozare, kurā jauninājumi ir visērtāk ieviešami un kura kalpo kā ideju devēja daudzām citām nozarēm.”
Riebēju sapulcē par to, ko dara, stāstīja gan māksliniece, kura gatavo lelles,
pērļotāja,
stāstniece, psiholoģe, ādas apavu un pulksteņmeistars, arī daiļkrāsotājs un kokamatnieks. Visi dalījās pieredzē par jaunradi amatniecībā un mazajā uzņēmējdarbībā.
Noderīgu informāciju bija sagatavojuši Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēki par inovāciju filozofiju, dizaina idejām studiju vidē, biznesa inkubatoriem, kā arī koka konstrukciju savienojumiem. Riebēju sapulces rīkotāji atzina, ka interesentu atsaucība bijusi necerēti liela, cits caur citu uzzinājuši, pastāstījuši tālāk.
“Te ir ļoti interesanti. Var tikai pabrīnīties, ko cilvēki dara, kādus materiālus izmanto,” atzina keramiķis Valdis Vanadziņš no Cēsīm un piebilda, ka, visu redzot, nemaz nešķiet, ka latviešiem trūkst ideju. Tie, kuri rāda, stāsta, ir īsti meistari, viņi paši ir kaut ko
oriģinālu radījuši, uzkrājuši pieredzi un tajā dalās.
Raunēniete Anita Bērziņa “Druvai” atzina, ka brīžam apskaudusi tos amata meistarus, kuri ar savu amatu var nodarboties jebkur. Kaut vai adītāja, atliek piesēst, paņemt rokās adīkli, un var strādāt. “Mums vajag stelles, lai strādātu,” viņa nosaka un piebilst, ka katram savs amats tuvāks.
Mājup neviens neaizbrauca tāds, kā atbraucis, saklausītas gan jaunas idejas, gan citu pieredze, gan iepazīti interesanti cilvēki. Kāda amatniece gan “Druvai” atzina, ka pagastā reti kurš zinājis par šādu sapulci, pašu amatnieku pulks varēja būt varen kupls.
Riebēju sapulci rīkoja Raunas pagasta padome, Latvijas amatniecības kamera, Rīgas Tehniskā universitāte.
Komentāri