Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Represijās piedzīvoto glabā atmiņas

Sarmīte Feldmane
00:00
16.06.2024
98
Rep2

Atmiņas nākamajām paaudzēm. Cēsniece Inta Sīmane Cēsu muzeja krājuma glabātājai Dacei Tabūnei rāda fotogrāfijas, kurā gan pati, gan mamma Mirdza Ozola redzamas Sibīrijā. FOTO: Sarmīte Feldmane

14.jūnijs – diena atmiņām, pārdomām par Latvijas mūsdienu vēsturi. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941.gada deportācijām.

No savas zemes svešumā tika izvesti 15 443 cilvēki. 15 procenti no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem. Deportēja ne vien latviešus, arī ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. No katriem desmit izsūtītajiem    aptuveni četri gāja bojā ieslodzījuma vietās vai nometinājumā. Tā ir vēsture, kuru nedrīkst aizmirst, par to jārunā šodien, jāatceras nākotnē.

“Muzeja krājumā aizvien nonāk represēto atmiņas, dažādi priekšmeti no izsūtījuma. Ne katrs gatavs uzrakstīt atmiņas, jo katram savs stāsts, kurā daudz sāpju, zaudējumu, tādēļ negribas atgriezties pārdzīvotā notikumos. Bet sarunās represētie vienmēr uzsver, ka par notikušo jāzina šodienas paaudzēm un šī Latvijas vēstures lappuse jāsaglabā nākamajām paaudzēm,” saka Cēsu muzeja krājuma galvenā glabātāja Dace Tabūne un uzsver, ka muzeja krājumu izmanto jaunā paaudze pētījumos, arī dzimtas, lai izprastu, kas noticis ar vecvecākiem.

Pēdējā laikā muzeja krājums papildinājies ar liecībām par trim ģimenēm. “Tās muzejam uztic bērni, mazbērni. Gadījies, ka bēniņos atrod albumus, kuros ir fotogrāfijas no Sibīrijas, ir ģimenes, kuras gadu desmitus jau vairākās paaudzēs saglabājušas liecības no izsūtījuma un nodevušas muzejam,” stāsta D.Tabūne.

Inta Sīmane ir dzimusi Sibīrijā. Fotogrāfijas par mammu Mirdzu Ozolu izsūtījumā, viņas uzrakstītās atmiņas cēsniece nodevusi muzejam.     Intai mājās ir šujmašīna, kuras iegādei mammai naudu atsūtīja Intas tēvs Viktors. Ar šūšanu mamma varēja piepelnīties. “Aizvien    šujmašīna noder,” saka Inta.
Intas mammu kopā ar vecākiem izsūtīja no Kūduma pagasta “Keviņām”. Viņas vecvecāki uz mūžiem palika svešumā, Inta un mamma, viņas brālis atgriezās Latvijā.

“Kāpēc izsūtīja? Vecvecākiem bija liela, attīstīta saimniecība, tātad kulaki. Daudziem skauda. Mamma gribēja mācīties, bet nebija naudas, lai varētu sūtīt skolā. Mammas brālis bija aizsargs,” pastāsta Inta un uzsver, ka mamma par dzīvi izsūtījumā stāstījusi maz. Kad izlasījusi atmiņas, Inta daudz jautājusi.

“Esmu dzimusi 1951.gadā. Mazmeitai rādīju kartē, kur atrodas Turuhanska, kur esmu dzimusi, un viņa    uzreiz internetā parādīja, kā tā vieta tagad izskatās, tāpat Baklaņiku, Abakanu, par kuru atceros, ka tur bija liels zirgu stallis,” stāsta Inta, piebilstot, ka no    bērnības atmiņā Jeņiseja, līdz kuras krastam no mājas bija vien pārdesmit metru, un lielie akmeņi šķituši kā milzeņi. Reiz  bērni sakāpuši šaurā laivā un tikai brīnums paglāba, ka tā šūpojoties neapgāzās. “Uz skolu gabaliņš bija jāiet, gājām pāri upītei, tur bija ļoti liela māja ar suņiem sētā. Tur dzīvoja ķīniešu ģimene, tai ātri steidzāmies garām. Atceros, Jaungada svinībām mamma uzšuva man kleitu. Viņa gribēja, lai nodziedu kādu latviešu dziesmu, tad dziedāju “Aiz kalniņa dūmi kūp”, koncertā tā bija jāatkārto,” bērnības atmiņās kavējas Inta.

Visspilgtāk viņai atmiņā, kā ar mammu brauca pie viņas brāļa. Ernests bija izcietis desmit gadu sodu, jo bija aizsargs, bet Latvijā atgriezties nedrīkstēja. “Mamma un brālis no bērnības bija ļoti tuvi, viņa vēlējās būt ar viņu kopā. Mammai nebija dokumentu, lai droši varētu braukt uz    Početu pie Abakanas. Braucām pa tumsu, dažādām mašīnām, līdzi vedot visu, kas mums bija, gulējām dažādās vietās. 1956.gada septembrī mamma laimīgi satika brāli,” stāsta Inta.

Mammas brālis saslima, ārsts pateica, ka palīdzēt nevar, tāpēc tika nolemts braukt uz Latviju. “Mamma nedomāja par atgriešanos, bija jau nopirkta govs, pamazām sākuši iedzīvoties,” bilst Inta. 1958.gada Ziemassvētkos Inta pirmoreiz ieraudzīja Latviju.

“Janvārī sāku iet 3.klasē Cēsu 2.astoņgadīgajā skolā. Nezināju, ka esmu izsūtīto bērns, atceros, ka skolotāja klasei teica, ka esmu no Krievijas, lai nedara pāri,” pastāsta cēsniece.

Intas atmiņā mamma ir dzīvespriecīga, sabiedriska, jaunībā spēlējusi teātri, paticis ballēties. Dzīvesprieku viņa nezaudēja visu mūžu. “Atceros, kā 1988.gada 14.jūnijā gājām gājienā no Rožu laukuma līdz Gaujai. Mamma piedalījās visos atceres pasākumos. Tagad to daru es. Stāstu bērniem, mazbērniem par savu mammu, ko pati atceros no bērnības,” teic Inta un piebilst, ka mamma nodzīvoja garu mūžu, aizsaulē aizgāja 88 gados.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
5

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
8

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
10

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
29

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
32

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
16
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
12
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
9
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
12
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi