Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Represijās piedzīvoto glabā atmiņas

Sarmīte Feldmane
00:00
16.06.2024
201
Rep2

Atmiņas nākamajām paaudzēm. Cēsniece Inta Sīmane Cēsu muzeja krājuma glabātājai Dacei Tabūnei rāda fotogrāfijas, kurā gan pati, gan mamma Mirdza Ozola redzamas Sibīrijā. FOTO: Sarmīte Feldmane

14.jūnijs – diena atmiņām, pārdomām par Latvijas mūsdienu vēsturi. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941.gada deportācijām.

No savas zemes svešumā tika izvesti 15 443 cilvēki. 15 procenti no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem. Deportēja ne vien latviešus, arī ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. No katriem desmit izsūtītajiem    aptuveni četri gāja bojā ieslodzījuma vietās vai nometinājumā. Tā ir vēsture, kuru nedrīkst aizmirst, par to jārunā šodien, jāatceras nākotnē.

“Muzeja krājumā aizvien nonāk represēto atmiņas, dažādi priekšmeti no izsūtījuma. Ne katrs gatavs uzrakstīt atmiņas, jo katram savs stāsts, kurā daudz sāpju, zaudējumu, tādēļ negribas atgriezties pārdzīvotā notikumos. Bet sarunās represētie vienmēr uzsver, ka par notikušo jāzina šodienas paaudzēm un šī Latvijas vēstures lappuse jāsaglabā nākamajām paaudzēm,” saka Cēsu muzeja krājuma galvenā glabātāja Dace Tabūne un uzsver, ka muzeja krājumu izmanto jaunā paaudze pētījumos, arī dzimtas, lai izprastu, kas noticis ar vecvecākiem.

Pēdējā laikā muzeja krājums papildinājies ar liecībām par trim ģimenēm. “Tās muzejam uztic bērni, mazbērni. Gadījies, ka bēniņos atrod albumus, kuros ir fotogrāfijas no Sibīrijas, ir ģimenes, kuras gadu desmitus jau vairākās paaudzēs saglabājušas liecības no izsūtījuma un nodevušas muzejam,” stāsta D.Tabūne.

Inta Sīmane ir dzimusi Sibīrijā. Fotogrāfijas par mammu Mirdzu Ozolu izsūtījumā, viņas uzrakstītās atmiņas cēsniece nodevusi muzejam.     Intai mājās ir šujmašīna, kuras iegādei mammai naudu atsūtīja Intas tēvs Viktors. Ar šūšanu mamma varēja piepelnīties. “Aizvien    šujmašīna noder,” saka Inta.
Intas mammu kopā ar vecākiem izsūtīja no Kūduma pagasta “Keviņām”. Viņas vecvecāki uz mūžiem palika svešumā, Inta un mamma, viņas brālis atgriezās Latvijā.

“Kāpēc izsūtīja? Vecvecākiem bija liela, attīstīta saimniecība, tātad kulaki. Daudziem skauda. Mamma gribēja mācīties, bet nebija naudas, lai varētu sūtīt skolā. Mammas brālis bija aizsargs,” pastāsta Inta un uzsver, ka mamma par dzīvi izsūtījumā stāstījusi maz. Kad izlasījusi atmiņas, Inta daudz jautājusi.

“Esmu dzimusi 1951.gadā. Mazmeitai rādīju kartē, kur atrodas Turuhanska, kur esmu dzimusi, un viņa    uzreiz internetā parādīja, kā tā vieta tagad izskatās, tāpat Baklaņiku, Abakanu, par kuru atceros, ka tur bija liels zirgu stallis,” stāsta Inta, piebilstot, ka no    bērnības atmiņā Jeņiseja, līdz kuras krastam no mājas bija vien pārdesmit metru, un lielie akmeņi šķituši kā milzeņi. Reiz  bērni sakāpuši šaurā laivā un tikai brīnums paglāba, ka tā šūpojoties neapgāzās. “Uz skolu gabaliņš bija jāiet, gājām pāri upītei, tur bija ļoti liela māja ar suņiem sētā. Tur dzīvoja ķīniešu ģimene, tai ātri steidzāmies garām. Atceros, Jaungada svinībām mamma uzšuva man kleitu. Viņa gribēja, lai nodziedu kādu latviešu dziesmu, tad dziedāju “Aiz kalniņa dūmi kūp”, koncertā tā bija jāatkārto,” bērnības atmiņās kavējas Inta.

Visspilgtāk viņai atmiņā, kā ar mammu brauca pie viņas brāļa. Ernests bija izcietis desmit gadu sodu, jo bija aizsargs, bet Latvijā atgriezties nedrīkstēja. “Mamma un brālis no bērnības bija ļoti tuvi, viņa vēlējās būt ar viņu kopā. Mammai nebija dokumentu, lai droši varētu braukt uz    Početu pie Abakanas. Braucām pa tumsu, dažādām mašīnām, līdzi vedot visu, kas mums bija, gulējām dažādās vietās. 1956.gada septembrī mamma laimīgi satika brāli,” stāsta Inta.

Mammas brālis saslima, ārsts pateica, ka palīdzēt nevar, tāpēc tika nolemts braukt uz Latviju. “Mamma nedomāja par atgriešanos, bija jau nopirkta govs, pamazām sākuši iedzīvoties,” bilst Inta. 1958.gada Ziemassvētkos Inta pirmoreiz ieraudzīja Latviju.

“Janvārī sāku iet 3.klasē Cēsu 2.astoņgadīgajā skolā. Nezināju, ka esmu izsūtīto bērns, atceros, ka skolotāja klasei teica, ka esmu no Krievijas, lai nedara pāri,” pastāsta cēsniece.

Intas atmiņā mamma ir dzīvespriecīga, sabiedriska, jaunībā spēlējusi teātri, paticis ballēties. Dzīvesprieku viņa nezaudēja visu mūžu. “Atceros, kā 1988.gada 14.jūnijā gājām gājienā no Rožu laukuma līdz Gaujai. Mamma piedalījās visos atceres pasākumos. Tagad to daru es. Stāstu bērniem, mazbērniem par savu mammu, ko pati atceros no bērnības,” teic Inta un piebilst, ka mamma nodzīvoja garu mūžu, aizsaulē aizgāja 88 gados.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēsīs norobežota ieeja tiesas namā. Vajadzīgs neliels remonts

11:22
04.04.2025
636
1

Ap tiesas namu Cēsīs šodien, 4.aprīlī, apvilkta policijas norobežojoša lente. Cēsnieki satraukti lasa uzrakstu, kas vēsta, ka tas darīts tehnisku iemeslu dēļ. Dzīvojot situācijā, kad var sagaidīt dažādus hibrīdkara elementus, rodas bažas. “Druva” sazinājās ar Vidzemes tiesas administratoru Gati Plusniņu, lūdzot situācijas skaidrojumu. “Nav noticis nekas bīstams, ēkas norobežošana saistīta ar vajadzību remontēt ieeju. Ir […]

Soļi uz Zemes un ārpus Zemes robežām

00:00
04.04.2025
20

Pirmo reizi Kosmosa izziņas centrs sadarbībā ar Elektrum Energoefektivitātes centru aicināja uz pasākumu “60 minūtes Zemei”. Lai rosinātu aizdomāties par katra cilvēka ietekmi uz vidi un parādītu, kā ar pārdomātām izvēlēm iespējams saglabāt resursus gan šeit, uz Zemes, gan nākotnes izpētei kosmosā, Cēsu Kosmosa izziņas centrs aicināja uz pasākumu “60 minūtes Zemei”. Zemes stunda ir […]

Labākais sociālais darbinieks – Baiba Āboliņa

00:00
03.04.2025
37

Baiba Āboliņa, Cēsu novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem, nacionālajā konkursā “Gada balva sociālajā darbā 2024” atzīta par “Labāko sociālo darbinieku sociālajā dienestā 2024”. Baiba Āboliņa jau vairāk nekā 20 gadus strādā sociālajā jomā un ir kļuvusi par iedvesmojošu piemēru citiem. Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Vita Pleševnika “Druvai” atzina: […]

Vecpiebalgas bibliotēka slēgta. Jurģi

00:00
02.04.2025
47

2.aprīlī Vecpiebalgas bibliotēka sāk pārcelties uz citām telpām. Turpmāk tā ikvienu gaidīs pagast­mājā, kur bibliotēkas vajadzībām pārbūvētas telpas. Rudenī būtu 35 gadi, kopš pagasta bibliotēkas mājvieta bijusi bērnudārza ēkā. “Pirms tam tā atradās aptiekas ēkā, tad pārcēlāmies te,” stāsta bibliotekāre Dzidra Ješkina. Blakus grāmatu krājumam ir lasītava, kur notika gan tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem, gan […]

Vai tirgus paliks bez vietējiem zemniekiem un mājražotājiem?

13:54
01.04.2025
108
1

No šodienas vairāki uzņēmēji, kas Cēsu tirgū gadiem pārdevuši gaļu un tās produktus, pārtrauc tur tirgoties, “Druvai” pastāstīja zemnieks Jānis Plūme, cēsniekiem labi zināma tirgus gaļas stenda saimnieks. “Līgums par tirdzniecības platības nomu mums bija ar iepriekšējo tirgus administrāciju. 31.martā tas beidzās, bet jauno līgumu, ko iedeva tirgus vadītājs Rihards Eniks, neparakstīšu. Tāpat darīs vēl […]

Vēlēšanas tuvojas. Sarakstu vēl nav

13:05
01.04.2025
69
1

Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas sistēmā pamazām krājas partiju kandidātu saraksti gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. No Cēsu novada pagaidām nav reģistrēts neviens. Tāpat Vidzemē ir Smiltenes, Valkas, Madonas,    Saulkrastu un Ogres novadā. Alūksnes    un Gulbenes novadā vēlētāji jau var iepazīties ar divu partiju deputātu kandidātu sarakstiem, Sigul­das novadā ar triju, Valmieras ar vienu. “Visas formalitātes […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
2
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi