Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Remontē ceļus, pili un skolas

Druva
00:00
15.02.2008
3

Katras pašvaldības deputāti lemj, kā sadalīt budžeta naudu.

Allaž vajadzību ir vairāk, nekā par pašu naudu var izdarīt. Atbalsts tiek meklēts no valsts. Daža pašvaldība to saņem, cita ne. Kāpēc tā, tas jau ir plašas tēmas jautājums.

Amatas novada</b> domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, jautāta par aizvadītajā gadā paveikto, ir pikta, kaut paveikts daudz.

“Neesam nabadzīga pašvaldība, arī pērn daudz paveicām, bet mēs esam pelnījuši, lai valsts ar savu finansējumu iesaistās to funkciju realizēšanā, ko paredz likums,” pārliecināta Elita Eglīte un pastāsta, ka pērn pašvaldība lūgusi valsts atbalstu feldšerpunktu uzturēšanai. Amatas dome finansē trīs feldšerpunktus. “Pērn saņēmām atbildi, ka valsts nevar palīdzēt, jo feldšerpunkti nav sertificēti. Ieguldījām naudu, sertificējām. Šogad saņēmām atbildi, ka Amatas novada teritorija neatbilst teritorijai, kurā ir slikta ģimenes ārstu pieejamība. Atkal valsts pateica nē,” stāsta domes priekšsēdētāja. Pagājušajā gadā pašvaldība medicīnas aprūpei iztērēja ap 30 tūkstošiem latu. Arī šogad iedzīvotājiem mediķi ir pieejami, par to gādā pašvaldība.

“Pašvaldība pēdējos septiņos gados ir atjaunojusi bērnudārzu Ģikšos 110 vietām. Reizes piecas no valsts esam prasījuši atbalstu. Nekā. Pērn bērnudārzs par pašvaldības naudu tika iekārtots Ieriķos, izlietojām vairāk nekā 30 tūkstošus latu. Bērnudārzā trūkst vietu. Ieriķos ir telpas, kur paplašināties. Tikai jāiekārto. Par savu naudu vien to izdarīt nevaram,” stāsta Elita Eglīte un piebilst, ka arī par savulaik apsvērto valsts iespēju maksāt pirmsskolas pedagogu algas vairs pat nerunā.

Pirmsskolas izglītības iestādei “Kastanītis” šīgada budžets plānots 306 tūkstoši latu. Tas ir lielāks nekā dažai mazai pašvaldībai. Vecāku iemaksas veido piecus procentus (ēdināšana), valsts – 13, pārējais no pašvaldības budžeta. Arī Ģikšos varētu

paplašināt telpas.

Ar rūgtumu domes vadītāja stāsta, ka pašvaldība no 2005. gada neveiksmīgi startē ES ūdenssaimniecības sakārtošanas projektā. Paliek aiz svītras, jo valstij naudas nepietiek.

Tehniskais projekts izstrādāts ūdenssaimniecības sakārtošanai četros ciemos – Ģikšos, Līvos, Billē, Amatā. “Tagad to sadalīsim un sāksim paši īstenot. Ģikšos ļoti nepieciešams ūdenstorņa remonts un atdzelžotava, jo ūdens kvalitāte ir ļoti slikta. Meijermuižā uzstādīsim attīrīšanas iekārtas. Lai atjaunotu trases un attīrīšanas iekārtas Līvos, ņemsim kredītu,” skaidro Elita Eglīte.

Pērn Drabešu sākumskolai tika uzbūvēta piebūve – zāle. Tā izmaksāja

160 tūkstošus latu, ir finansiāli apjomīgākais īstenotais projekts. Atbalstam no valsts tika saņemti 30 tūkstoši latu. Arī šogad saņemti 30 tūkstoši no valsts skolas siltumapgādes rekonstrukcijai. Amatas pamatskolā pagājušajā gadā veikta virtuves renovācija. Pašvaldībai šie darbi izmaksāja 40 tūkstošus latu. Drīzākajā laikā jāmeklē risinājums siltuma ekonomijai Drabešu internātskolā.

Novada ļaudis, kuri ikdienā ceļā dodas ar autobusu, ir priecīgi par uzstādītajiem trim paviljoniem un sakārtotajām pieturvietām. Līvos, Kārļos un Ģikšos ērti iekāpt autobusā un nav jākreņķējas, ja līst lietus vai pūš vējš, bet autobuss kādu brīdi jāpagaida. Paviljoni un uzstādīšana izmaksājusi ap desmit tūkstošiem latu.

Billē, Kārļos, Ieriķos un Meijermuižā pašvaldība sakārtojusi un ierīkojusi apgaismojumu. Tas izmaksājis apmēram 30 tūkstošus latu. Par 50 tūkstošiem latu noasfaltēts ceļš uz ciematu “Agra”.

“Neaizmirstam

pašvaldības vecās dzīvojamās ēkas. Meijermuižā, Zīparkalnā mājām uzlikti jauni jumti. Šogad plānojam Drabešu muižas dzīvojamai ēkai. Jumti pilnīgi nolietojušies. Šajās mājās nedzīvo maksātspējīgākie, tā uzlabojam viņu sadzīves apstākļus,” stāsta Elita Eglīte un ar gandarījumu piebilst, ka visām ēkām, kurās strādā pašvaldības iestādes, jumti nomainīti.

Nenoliedzami, pērn vērienīgākais Amatas domes īstenotais projekts bija „ Amatas novada atkritumu izgāztuves „Konrādi” rekultivācija”. Tas realizēts ar ERAF un valsts budžeta finansējumu, kas sedza 80 procentus

kopējo izmaksu.

“Tas bija ļoti dārgs projekts. Amatas dome ņēma kredītu gan projekta izstrādei, gan rekultivācijai. Nu tas pabeigts, ieguldījām vairāk nekā 50 tūkstošus latu. Rekultivāciju ar līdzfinansējumu atbalstīja arī Cēsu dome, piešķirot vairāk nekā 32 tūkstošus latu,” stāsta Elita Eglīte.

Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš pauž gandarījumu, ka pērn izstrādāts teritorijas plānojums 2008. – 2020.gadam. “Diemžēl piesaistīt naudu, lai varētu paveikt kādus lielus darbus, neizdevās,” saka pašvaldības vadītājs un piebilst, ka diemžēl šī gada saimniekošanā vēl daudz nezināmā. Viss atkarīgs, vai straupieši iekļausies ūdenssaimniecības projektā.

Pērn kultūras namā nomainīti logi. Pagasta kasei tas izmaksājis ap deviņiem tūkstošiem latu. Šogad ēkas remonts būtu jāturpina, vai tas notiks, lems deputāti. Lai uzlabotu komunālā dienesta darbu, veiktu ceļu sakārtošanu, pērn iegādāts traktors par 12 tūkstošiem latu, kā arī greiders un ūdens muca.

“Ceļu sakārtošanā nedaudz esam pavirzījušies uz priekšu,” atzīst Imants Kalniņš. Pērn veikts remonts par 14 tūkstošiem latu ceļu posmā Upītes – Akmentiņi, par vairāk nekā 14 tūkstošiem latu – Purkatas – Vītagas un 800 lati ieguldīti ceļa Brīdaki – Ķirsīši sakārtošanā. Pie Pārupes kapiem izbūvēts stāvlaukums un sakārtots ceļa posms. Šie darbi izmaksājuši ap deviņiem tūkstošiem latu. Pašvaldība ceļu remontos izmantojusi arī rajona padomes autoceļu (ielu) fonda rezerves fonda finansējumu.

Straupes pagastā kā nedaudzos ir sporta zāle. Tajā straupieši var sportot bez maksas. Sporta zāles uzturēšana, treneru algošana izmaksā apmēram 30 tūkstošus latu gadā.

Pašvaldībai sadarbojoties ar uzņēmēju, pērn izremontēts sociālais dzīvoklis. Daudzviet Latvijā labi vārdi teikti par pašvaldības izdoto “Straupes grāmatu”. Tā pagasta padomei izmaksājusi ap astoņiem tūkstošiem latu.

Inešos pērn un šogad pašvaldība goda vietā ceļ bijušo Vecpiebalgas muižas ēku. Tā ir Inešu bagātība. Pagājušajā gadā pilij uzlikts jumts 900 kvadrātmetru platībā, kas izmaksājis 50 tūkstošus latu. Kultūras pieminekļa saglabāšanai kultūras ministrija piešķīrusi trīs tūkstošus. “Pusgadsimtu vecais, caurais jumts nomainīts. Vecajai ēkai tas bija ļoti būtiski,” uzsver pagasta padomes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde. Pērn ar Saeimas deputāta Paula Putniņa atbalstu saņemta mērķdotācija 15 tūkstoši latu pils logu nomaiņai. Pašvaldība ieguldīja tikpat, un nu ēkai ir jauni logi. Šovasar pašvaldība par saviem līdzekļiem atjaunos pils fasādi.

Muižas parkā atjaunota daļa mūra sētas, atbalsta siena. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā izbūvēts iežogojums. Pašvaldības telpās izremontēti vairāki darba kabineti, pamatskolā – klases. Nopietns remonts veikts ceļam Ineši – Sviļi un Dzirnavu ielā.

“Mūsu bagātība ir ne tikai pils, arī Inešu ezers,” saka pašvaldības vadītāja. Pērn sadarbībā ar zivju resursu fondu Inesī ielaisti 250 tūkstoši līdaku mazuļu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
9

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
19

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
29
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
263

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
68
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi