Raunas pilsdrupās arheologi beiguši šīsvasaras izrakumus. “Pārsteigumu netrūkst,” saka arheoloģe Sandra Zirne. Viņas vadībā izrakumi notiek jau astoto vasaru.
Arheologi 21 kvadrātmetra platībā veica izrakumu aiz Ziemeļu priekšpils sienas. “17. gadsimta zviedru plānos te ir tukša vieta. Domāju, ka stratēģiski tā atstāta tukša. Izrādās, ka agrāk te bijušas ēkas,” stāsta arheoloģe. Atraktā ēkas siena neatbilst plānojumam, kāds revīzijā fiksēts Ziemeļu priekšpilī. Ēka novietota
Ziemeļu – Dienvidu virzienā. Izrakumā labi redzams, ka bijuši vairāki ugunsgrēki, tad kaut kas būvēts virsū, atkal degums – gadsimti atklājas zemes slāņos.
Šovasar izrakts apmēram divu metru dziļumā. Arheoloģe spriež, varētu būt, ka 17.gadsimts ir atklāts. “Gribētos nākamvasar nevis rakt plašumā, bet dziļumā, lai saprastu, cik dziļi ir zemes pamatslānis. Parasti katram gadsimtam kultūrslāni rēķina ap metru. Raunas pils būvēta 14.gadsimtā. Šķita, esam jau 16.gadsimtā, bet atrastais glazētā podiņa fragments ar Mārtiņa Lutera portretu apliecina ko citu,” pārdomas izsaka Sandra Zirne.
Šovasar starp atradumiem ir pārsteidzoši daudz skaistu glazētu krāsns podiņu ar Mārtiņa Lutera attēlu, ar putnu, sievietes portretu, ziedu motīviem,
Kristus simboliem. Arī iepriekšējās vasarās Raunas pilsdrupās izrakumos atrastas skaistu keramikas trauku lauskas. “Jau pērn pievērsu uzmanību stikla lauskām. To bija daudz. Arī tagad atradām. Lauskas atbilst 17.gadsimta stiklam,” pastāsta Sandra Zirne un piebilst, ka Raunas pilī dzīvojuši bagāti un skaisti. Atradumos daudz dzīvnieku kaulu no kādreizējām maltītēm, pīpju kātu. Protams, arī nauda. Šoreiz piecas monētas. Raunā pirmoreiz izrakta 17. gadsimta zviedru monēta ar caurumu vidū. Arī poļu monēta, kas varētu liecināt, ka arheologi tikuši līdz poļu laikam.
Saudzīgi arheoloģe iztin vērtīgāko atradumu – dekoratīvu kalumu. “Pirmoreiz kas tāds atrasts. Tas ir unikāls atradums. Skaidrs, ka tas saistīts ar bīskapu, jo redzama viņa simbolika. Turpat līdzās bija brokāta lentītes,” stāsta arheoloģe.
Pagaidām par to, kas tieši bijis šis kalums, var tikai minēt. Raunas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Andris Neimanis, to ieraugot, spriež, ka tā varētu būt kāda priekšnieka goda zīme.
“Raunas pilsdrupas ir no retajām Latvijā, kur saglabājušies vecie būvapjomi. Tā ir viena no pilīm, kas vislabāk saglabājusies,” atgādina Sandra Zirne, bet Andris Neimanis uzsver, ka Raunas pilsdrupās izrakumi jāturpina, jo katru gadu kaut kas jauns tiek uzzināts. Arheologi pašvaldībai sagatavo ziņojumus par atradumiem, aprakstus, secinājumus.
Latvijas vēstures institūta izdevumā “Latvijas viduslaiku pilis VIII” uz vāka Raunas pilsdrupas. Tajā arī Sandras Zirnes publikācija par Raunas pili.
“Nākamgad darāmo jau izrunājām. Domē neviens nekad nav iebildis pret izrakumiem, vienīgais, cik kuru gadu no budžeta varam atļauties,” saka novada domes priekšsēdētājas vietnieks un uzsver, ka ar Sandras Zirnes komandu izveidojusies ļoti laba sadarbība. Ik vasaru izrakumos strādā vieni un tie paši arheologi, vēsturnieki, entuziasti.
“Līdztekus tiek domāts arī par pilsdrupu konservēšanu, meklētas iespējas, kā to izdarīt,” stāsta Andris Neimanis, bet arheoloģe atgādina, ka Eiropā pēdējos gadus valda nostādne – saglabāt un nepārbūvēt. “Latvijas kultūrvēstures ainavai ir raksturīgas drupas, nevis pilis. Kari gāja pāri, pilis tika nopostītas,” bilst Sandra Zirne un izsaka pārliecību, ka Raunas pils pamazām vien atklās gadsimtiem glabātos noslēpumus un gan jau taps arī grāmata par
Raunas senāko vēsturi, kur kopā savīsies gan arheoloģija, gan fakti no
rakstītiem avotiem. Raunas pils taču bija Rīgas arhibīskapa rezidence.
“Šoreiz arheologi atrada vairākas atslēgas. Agrākos gados bija tikai nolauztās. Arī tā laba zīme,” bilst Andris Neimanis.
Sarmīte Feldmane
Komentāri