Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Raunā visos laikos strādājušas prasmīgas audējas

Sarmīte Feldmane
00:00
30.04.2025
251
Raunas Audejas

Gandarījums. Izstādē sarunā ne tikai par aušanu Inga Pētersone ( no kreisās),Rudīte Platā, Vija Vaišļa, Ilona Aļļēna un Silvija Kručāne. FOTO: Sarmīte Feldmane

Raunas pagastmājas izstāžu zālē pavasara krāsas spoguļojas audumos – dreļļos, lupatdeķos, brunčos, jostās, segās. Audēju kopas “Drellis” audējas priecē ar pēdējos gados tapušajiem darbiem un izstādē “Dreļļa līkloči gadsimtu griežos” atskatās uz vairāk nekā pusgadsimtā paveikto.

“Par aušanas pulciņa sākumu uzskatām 1975. gadu, bet Raunā audējas strādājušas vienmēr. Pirms tam nāca kopā slimnīcas verandā, tikās pie pieredzējušām audējām mājās,” stāsta “Dreļļa” audēja, ilgus gadus arī audēju kopā pulcētāja Vija Vaišļa. Viņa atceras, kā pulciņa audējām bija vien divu metru platās stelles. Lai austu ko lielāku, savas stelles atvēlēja Zenta Silāja un Līvija Turciņa, kuru mājas bija tikšanās un darbošanās vietas. Tāpat uz Ausmas Skultes, Ausmas Jermacānes, Anitas Bērziņas, Elzas Grun­dules, Veltas Karitones stellēm tapa dvieļi, sedziņas, grīdceliņi, spilvendrānas, salvetes, šalles, villaines.

Gadu gaitā mainījušās audējas, tāpat pulciņa telpas, bet cauri laikiem saglabāta vēlēšanās radīt, saglabāt iepriekšējo paaudžu prasmes. Izstādē redzami arī kādreizējo audēju darbi. Raunas audēju darbi bijuši visās Latvijas lielajās tautas mākslas izstādēs. Tekstildarbu izstādei”Pļava”, kas vasarā notiks Rīgā, eksperti izraudzījušies arī V.Vaišļas segu.

Šodienas “Drellis” apvieno 13 dažādu paaudžu raunēnietes. Inga Pētersone ir viena no jau­nākajām pulciņa dalībniecēm. “Pirms septiņiem gadiem atgriezos Raunā. Bija kārtējā akcija “Satiec savu meistaru”, atnācu, apskatījos un paliku. Tā jau sešus gadus mācos aust. Man ļoti patīk,” pastāsta Inga. Viņas pūrā ir pašas austie lupatdeķi, liels gald­auts, dvieļi, pabeigta pirmā sega. “Pirms atnācu pie audējām, par aušanu neko nezināju, pat kārtīgas stelles nebiju redzējusi. Vie­nīgi skolā uz zīmuļiem sējām grāmatzīmes,” ar smaidu stāsta raunēniete.

“Dreļļa” vadītāja Rudīte Platā uzsver, ka audējas aizvien apgūst jaunas tehnikas, rada mūsdienīgus, praktiskus darbus. ““Drel­lis” ir spurains, radošs. Ar jauno jāieinteresē, jo katrai audējai patīk kas savs,” teic vadītāja un atgādina, ka amatnieks mācās visu mūžu. Ierosmi Raunas audējas meklē ar roku rakstītajā Raunas aušanas grāmatā. Tajā ir dažādi audumu raksti, nītījumi.

Sarunās audēja atzina, ka būtu vērts apkopot un izdot Raunas aušanas grāmatu, kurā gan iepriekšējo paaudžu, gan mūsdienu audēju pieredze.

Izstādes atklāšana bija arī muzikāls ceļojums. To bija sarū­pējušas Ilona Aļļēna un Ilze Petrovska, arī bērnu ansamblis. Dziesmas, pazīstamas melodijas mijās ar stāstiem. Ilona atcerējās, kā audējai Silvijai Kručānei pasūtījusi Raunas brunčus. “Bija jāgaida krietns laiciņš, līdz varēju būt lepna mātes meita. Ļoti lepojos, ka man ir Raunas tērps. Un brunčos ir arī apslēptā kabata telefonam. Mājās ir arī Silvijas dāvināta sedziņa. Ilgi lūkoju, kura ir labā, kura kreisā puse, bet tādas nav. Apbrīnoju audēju pacietību un prasmes,” pārdomās dalās raunēniete.

Pārsteigumu audējām sagādāja bērnu ansamblis. “Kādā bērnu pasākumā pārspriedām par audēju gaidāmo izstādi, nodomājām, ka viņas vajadzētu pārsteigt. Tad arī mammām radās ideja, ka bērni varētu nodziedāt kādu dziesmu. Ilona Aļļēna apņēmās pamācīt. Tā februārī izveidojās piecu klases biedru ansamblis,” atklāj Raunas Kultūras centra vadītāja Linda Vecgaile. Viņa tāpat kā izstādes atklāšanas apmeklētāji uzsver, ka audējām uzdāvināts mīļš pārsteigums.

“Dreļļa” stellēs uzvilkti jauni audumi. Top segas, brunči, gald­auti, lupatdeķi. Bet izstādē ikviens var pārliecināties, ka raunēnietes ir prasmīgas audējas, tur godā tradīcijas, tās iedzīvina mūsdienīgos audumus, no kuriem top ikdienā noderīgas šalles, somas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
9

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
108

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
351
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi