Rakstivāls - rakstīšanas svētki ikvienam

Līgatnē, radošajā kvartālā “Zeit”, aizvadīts otrais “Rakstivāls”, aicinot rakstīt ikvienu – sākot no maza bērna līdz pieaugušajam, lai rakstītu sev, pilnveidojot rakstīšanas prasmes interneta vidē, biznesā, valsts pārvaldē un, protams, rakstniecībā.

Viena no festivāla organizatorēm Laura Lapiņa atzīst, ka arvien saņem jautājumus, vai festivālā var piedalīties arī tie, kas    nav rakstnieki. Viņa uzsver, ka pasākums noteikti paredzēts ikvienam, kuru interesē un iedvesmo rakstīšana: “Daudzi vēl baidās braukt, bet turpinām stāstīt, ka festivāls domāts ikvienam, te ir iespēja smelties iedvesmu un rakstīt katram, kuram tas interesē. Te ir brīnišķīga satikšanās iespēja ne tikai rakstniekiem, bet arī droša vide, kur spert pirmos soļus rakstīšanā.” L. Lapiņa ir gandarīta, ka festivāls notiek tieši Līgatnē, kurā ir senas papīra ražošanas tradīcijas un kas ir piemērota šāda jaudīga festivāla norisei.

“Rakstivāls” vēršas plašumā. L. Lapiņa teic: “Pērn vērtējām, ka viss bija labi, bet sapratām, ka vēlamies vērsties plašumā, runas skatuvei pievienojām komentāra skatuvi, lai vairāk diskutētu. Domājam arī, kā savest kopā dažādas mākslas jomas, jo domāt rosina ne tikai rakstīšana, bet arī tās savienošana ar vizuālo mākslu, kustību, pastaigu. Tāpat radījām vairāk iespēju piedalīties darbnīcās, jo apmeklētāji īpaši novērtē iespēju darboties pašiem. Un esam kļuvuši starptautiski. Festivālā piedalās igauņu rakst­nieks Urmas Vadi, lietuviešu rakstniece un radošās rakstniecības pasniedzēja Gabriele La­ba­nauskaite un ukraiņu rakst­niece Tetjana Maļarčuka.”

Tajā pašā laikā uz runas skatuves, komentĀRA skatuves kāpa un darbnīcās piedalījās arī novadnieki. “Tā kā sadarbojamies ar Cēsu novada pašvaldību, vietējie cilvēki festivāla norisē ir būtiski,” uzsver L.Lapiņa. Baiba Roze, Ed.Veidenbauma memoriālā muzeja “Kalāči” muzejpedagoģe un jaunatnes darbiniece, uz runas skatuves kā vienu no trim izvērta tēmu “Rakstītā valoda kā valodas ilgtspējas priekšnoteikums un nacionālās kultūras un identitātes sastāvdaļa”. “Tēma bija diezgan smagnēja, bet mēs, trīs ļoti dažādi runātāji, to padarījām cilvēcīgu. Turklāt, domājot par Eduardu Veidenbaumu, kura tekstus zina ikviens, aizdomājos, kāpēc vienu tekstu mēs vēl pēc ilga laika lasām, bet citus nē, un kā lasītais ietekmē valodu, domas. Ļoti priecājos par šo iniciatīvu, jo festivāls aizņēmis līdz šim brīvu, bet ļoti aktuālu nišu. Procesi sabiedrībā un laiks, kurā dzīvojam, ir sarežģīts, cilvēkiem rakstīšana ir vajadzīga vairāk nekā pirms trim gadiem. Līdzīgi kā bija astoņdesmitajos, deviņdesmitajos gados, kad caur rakstīšanu, lasīšanu un literatūru cilvēks varēja tikt cauri grūtām situācijām. Tāpat arī šobrīd. Rakstīšana nav tikai rakstniekiem, bet arī pašiem sev,” secina B. Roze.

Dana Narvaiša, kura tikko pievienojusies Valsts izglītības attīstības aģentūrai, kur varēs izmantot novada izglītības iestādēs iegūto pieredzi, kā arī pārstāv “Fondu AUGT”, piedalījās pedagoģijas paneļdiskusijā “Pagūt apgūt”. Viņa vērtēja, ka dalība diskusijā apliecinājusi, cik svarīgi ir sarunāties, lai katrs varētu paplašināt redzesloku: “Arī šeit mums bija kādas viedokļu sadursmes, kas reizēm nav ērtas, esot uz skatuves un publiski nonākot tajās, bet tieši tā mēs viens otru labāk iepazīstam un saprotam. Festivāls ir vieta, kur ne vien runājam par rakstīšanu un lasīšanu, bet tā ir vieta, kur varam cits citu satikt – gan līdzīgi, gan citādi domājušus – un mācīties viens no otra.”

Laura Lapiņa pastāsta, ka pēc pirmā festivāla organizatori saņēma atsauksmes par pasākumā gūto iedvesmu rakstīšanai, pirmajiem soļiem rakstniecībā vai ka turpina rakstīt: “Mēs cenšamies būt aktīvi visu gadu, ne tikai festivālā, gan rosinot iniciatīvas, gan piedaloties tur, kur aicina. Vadām nometnes, rīkojam prozas lasījumus. Prieks, ka aktualizējam tematu par rakstītā vārda nozīmi un arī rakstīšanu pašiem sev, terapeitiski. Festivāls pamanīts arī biznesa vidē, valsts pārvaldē, jo pasākums nav tikai par rakstniecību, bet, ka visi rakstām labāk, prasmīgāk, interesantāk, saprotamāk auditorijai, neatkarīgi no tā, vai rakstām e-pastu, gatavojam ierakstu sociālajos tīklos vai lietišķu informāciju valsts pārvaldē. Saprotamībai, kā arī valodas spēlēm un tās interesantam lietojumam vieta ir visur.”

Rakstivālu organizē biedrība “Rakstivāls”. To atbalsta ZEIT, Valsts Kultūrkapitāla fonds, fonds AUGT, Cēsu novada paš­valdība,    AKKA/LAA, uzņēmumi BALTS, TAUST, “Do­mu­zīme”, Jānis Roze.