Otrdiena, 11. marts
Vārda dienas: Silvija, Laimrota, Liliāna

Rajona un vietējo padomju vietā – novadu domes

Druva
23:00
11.10.2007
10

Rajona pašvaldību vadītāji, rajona padomes darbinieki tikās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāri Laimdotu Straujumu un viņas

vietniekiem Arti Stucku, Baibu Bāni un

Arvīdu Pīlēģi, Saeimas deputātiem – Māri Krastiņu, valsts un

pašvaldību komisijas priekšsēdētāju, un Staņislavu Šķesteru, komisijas locekli.

Rajona padomes tiks reorganizētas. Nevis likvidētas.

Ministrija izzina, kā tas noticis citās zemēs, kāda tur bijusi vēsturiskā situācija. “Esam nonākuši pie atziņām, kuras gribam pārrunāt ar pašvaldībām. Novadu veidošana rajonos ir dažāda – būs novadi, kuros apvienojušās visas rajona teritorijā esošās pašvaldības, gan nelieli novadi, kurus veidos daži pagasti,” sacīja Artis Stucka. Kā dalīt kopīgo

Ministrijas darbinieki diskutējuši ar pašvaldību vadītājiem, kā reorganizēt rajona līmeņa pašvaldības, ko darīt ar to mantu, saistībām, funkcijām. “Daļa pašvaldību vadītāju uzskata, ka paši tiks galā un ministrijai nav jāiejaucas reorganizācijā, citi pārliecināti, ka savā starpā nespēs vienoties, saplēsīsies, un lai ministrija izstrādā

tiesisko regulējumu, redzot novadu pašvaldības kā kompetences, mantas un saistību pārņēmējas,” pastāstīja valsts sekretāres vietnieks. Rajonu padomju reorganizācijas plāns jāizstrādā pašām rajonu padomēm. Ir skaidrs, ka, lemjot par mantas sadali, rajona padome nevar lemt par šīs mantas atsavināšanu. Manta ir jāsadala. Nekustamā manta paliek tam novadam, kura teritorijā atrodas. Kustamā – vairāk vai mazāk piesaistīta iestādei – to nodod tai, kurai nodod iestādi.

Raiskuma pašvaldības vadītājs Hardijs Vents par iespējamo mantas dalīšanu bija neizpratnē. “Ēkās katras pašvaldības daļa. Lai cik labprāt atdodu, bet tur ir arī mana daļa. Tātad es to zaudēju, “ sacīja pašvaldības vadītājs. Sarunās arī citu rajonu pašvaldību vadītāji par to uztraukušies. Tā, piemēram, Rīgas rajona padomes ēka atrodas Rīgas centrā. Vietējo pašvaldību vadītāji jau vienojušies, ka to izmantos kopīgiem mērķiem un nedalīs. Arī Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders izteica pārliecību, ka kopīpašuma sadalīšana nav labākais risinājums. “Kopīgās, labās lietas nedrīkst sagraut, jāpilnveido sistēma,” sacīja pilsētas vadītājs. Vai vajag otrā līmeņa pašvaldības?

Par to vismaz mūsu rajonā runas bija pieklusušas. Sanāksmē par tām atgādināja Saeimas deputāts, valsts un pašvaldību lietu komisijas loceklis Staņislavs Šķesters. Savukārt ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka neviena ministrija nav teikusi, ka ir kāda funkcija, ko nevar veikt un tā būtu jānodod otrā līmeņa pašvaldībai. Māris Krastiņš atgādināja, ka ministrijas un vairuma koalīcijas partiju viedoklis ir pārliecinošs – rajona līmenis tādā formā nevar pastāvēt. “Koncepcija nemainīsies, var mainīties detaļas. Šobrīd svarīgākais – sagatavoties pārejai. Noskaidrot zemūdens akmeņus,” pārliecību pauda Saeimas deputāts. Viņa kolēģim Staņislavam Šķesteram citas domas. “Jau 2006.gadā likumā ierakstītas apriņķu pašvaldības. Ministrijas skatās uz priekšu, bet neredz, kas jau ir. Nesaprotu, kādos līmeņos tagad par pašvaldībām runājam – vietējās, reģiona.

Par otro līmeni ir jādiskutē. Nedrīkst mantu tā dalīt, šodien visi izmanto rajona servisu.

Ja gribam līdzvērtīgas pašvaldības, nepieciešams līdzsvars starp lieliem un maziem novadiem, un tās var būt otrā līmeņa pašvaldības, kuras spēj savā starpā konkurēt,” tā Saeimas deputāts.

Patlaban vēl nav skaidrs, kā uzsvēra ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma, vai būs problēmas ar kādu funkciju veikšanu, un tieši tāpēc, ka nebija skaidrības par to funkcijām, arī likums nobremzēts. Pēc pēdējiem likumu grozījumiem plānošanas reģionam ir atvasinātas publiskas personas statuss, kas pēc būtības ir līdzīgs pašvaldībai. Ar 2009. gadu paredzēts plānošanas reģionam nodot vietējās plānošanas un uzraudzības funkciju, atbildība par transportu. “Plānojot plānošanas reģionu funkcijas, redzēsim, vai tas ir pietiekami spēcīgs, lai nosauktu par reģionālajām pašvaldībām,” informēja Artis Stucka.

Gan rajona kultūras dzīves organizatore Ilze Kalniņa, gan sporta dzīves koordinators Gunārs Dumbris tā arī nesaņēma atbildes uz jautājumiem, kas novados organizēs amatiermākslas skates, organizēs un finansēs kolektīvu vadītāju mācības, kādā līmenī Latvijā notiks sporta spēles, jo līdz šim tajās piedalījušās rajonu komandas.

“Jābūt iezīmētai teritorijai. Līgatnes korim izdevīgāk uz skati braukt Siguldā, bet zinām, ka Ogrē mazāka konkurence,” viņu viedokli atbalstīja Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un izteica šaubas, vai tas ir valstiski izdevīgi.

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte izteica prieku, ka ar 2010.gadu sāksies labāka dzīve, “bet, vai valsts iestādes – policija, Valsts ieņēmumu dienests, pilsonības, migrācijas dienests un citi ir gatavi strādāt, kad būs lieli un mazi novadi.” Artis Stucka pastāstīja, ka pirms novadu kartes apstiprināšanas ministrijas mudinājušas – ātrāk dodiet karti, lai varam organizēt darbu. Tagad jābūt skaidrībai par vietējo pašvaldību funkcijām.

“Mums jāsaprot, kā

tiks veiktas

funkcijas, kāds ir pašvaldību, kāds ministriju viedoklis. Patlaban apkopojam viedokļus, analizēsim,” uzsver ministrijas valsts sekretāre un piebilst, kad būs kāda skaidrība, atkal būs saruna ar pašvaldībām.

Jo lielāks novads, jo vairāk naudas

Līdz ar izmaiņām pašvaldību sistēmā mainīsies arī to finansēšana.

“ Finanšu izlīdzināšana notiks pēc vienādiem kritērijiem, līdz ar to, ja kritēriji vecie, lauku pašvaldības zaudētājos. Būtiska būs teritorijas platība, tas, vai pašvaldība funkciju izpildi nodrošina mazā novadā vai lielā, kur maz iedzīvotāju. Šo kritēriju grūti noteikt skaitļos, tā politiska vienošanās. Tiks ņemts vērā iedzīvotāju skaits, bērnu skaits līdz sešu gadu vecumam, skolēnu, iedzīvotāju skaits virs darbaspējas vecuma novadā. Arī tas, cik

novadā ir pakalpojumu centru. Attīstības centros, kur ģimnāzijas, slimnīcas, nedrīkst neierēķināt papildu finansējumu. Arī attālums līdz galvaspilsētai tiks vērtēts kā kritērijs,” informēja ministrijas valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis un piebilda, ka tik dziļu finanšu izlīdzināšanu, kā līdz šim, valsts nedrīkst atļauties un tām pašvaldībām, kuras attīstās, nedrīkst naudu atņemt.

“Līgatnes novads būs mazais. Izlīdzināšanā naudu dalīs pēc teritorijas lieluma, nauda jādod arī funkciju veikšanai. Šī sistēma mudina maksāt par pakalpojumu, nevis veikt funkciju pašam. Kaimiņu skolai maksāt par bērnu mācīšanu ir lētāk, nekā pašiem uzturēt skolu. Varbūt tomēr naudu piešķirt funkciju veikšanai un pēc tam vērtēt lielumus,” interesējās Līgatnes mērs Ainārs Šteins. Arvīds Pīlēģis atzina, ka tādā gadījumā zūd pašvaldības loma. Ja tā saņem jau sadalītu naudu, pašai nav iespēju lemt un organizēt darbu uz vietas vietējo interesēs. Pašvaldībai jādod rīcības brīvība lemt.

Objektīvākais kritērijs – iedzīvotāji. Ja vērtēsim pēc infrastruktūras, tad var rasties situācija, ka

pašvaldība uzbūvē peldbaseinu, kam lielas

izmaksas, un valsts to uzturēs. Vēl kopā jādzīvo

Netrūka jautājumu gan par mazajām skolām, gan valsts investīciju piesaisti, gan problēmām nodrošināt iedzīvotāju drošību. Tikšanās noslēgumā Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš pauda to, ko ne viens vien domāja:

“Mani satrauc dalījums – vecākais brālis, jaunākais brālis. Jau reformas sākumā skaidri pateica, ka atbalsts būs lielajiem novadiem. Mazie savu ceļu izvēlējušies, paši vainīgi. Bet kā dzīvosim to pusotru gadu līdz reformai? Ja vajag sanaidot radus, iedod viņiem miljonu. Mani uztrauc, ka pat vienāda līmeņa pašvaldību vadītāji savā starpā skatāmies, kurā novadā esam, pat nedomājam, kas būs tālāk. Kāpēc lauku pašvaldības palika mazākos novados? Tāpēc, ka cīnījās par lauku aizsardzību. Ja valsts uzskata, ka tā nepareiza politika, tad vajadzēja apvienot visus vienā novadā. Ja

valsts uzskata, ka mazi novadi ir

normāli – jābūt mehānismam, lai tos aizsargātu. Latvija tomēr ir lauku zeme.”

Līdz 2009.gadam, kad dzīvosim novados, vairs nav tālu. Neskaidrību gana daudz.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vācijas rotariešu palīdzība pie ukraiņiem nonāk ar mūspuses Rotari klubu līdzdalību

00:00
11.03.2025
8

Ukraiņiem, kas no kara dzimtenē patvērumu atraduši mūspusē, praktisku palīdzību sagādājušas Rotari kluba saites. Sagādātais nonāks pie ģimenēm, kurām apstākļi visspiedīgākie. Ikdienai nepieciešamu lietu sagādāšanu kara bēgļiem Cēsu, Valkas un Gulbenes novadā organizēja cēsniece, Vācijas un Latvijas Rotari klubu sadarbības koordinatore Ilma Zālīte, bet palīdzība nāk no Vācijas. Tā ir Ziemeļvācijas Rotari apgabala 1890 iniciatīva, […]

Cēsu vecpilsēta būs dzīva, ja būs cilvēki

00:00
10.03.2025
34

Foruma “Kultūra un klimats: dialogs par nākotni un dzīves kvalitāti” paneļdiskusijā “Labbūtība un kultūras mantojuma dzīvināšana” izskanēja viedokļi    par Cēsu vecpilsētu. Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, “Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks, biedrības “Cēsu mantojums” valdes priekšsēdētājs Jānis Tolpežņikovs un Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova ieskicēja problēmas un meklēja risinājumus. Diskusiju vadīja kultūras […]

Aizsardzības spēju stiprināšana efektīvākai atturēšanai

00:00
09.03.2025
34

Preses konference, kurā ar reģionu žurnālistiem tikās ārlietu ministre Baiba Braže un aizsardzības ministrs Andris Sprūds, sākās ar jautājumu, kas tagad daudziem uz mēlēs – vai Putins uzbruks Baltijas valstīm. Ārlietu ministre uz to atbildēja ar pārliecinošu nē, ko pamatoja ar efektīvu atturēšanas, aizsardzības un iepriekšējas brīdināšanas politiku, ko Latvija īsteno    kopā ar sabiedrotajiem […]

Pavasara svētkos tulpju prieks

00:00
08.03.2025
48

Dārzniecībā “Ziedu­gravas” Raunā smaržo pavasaris. Siltumnīcā zied tulpes – sarkanas, dzeltenas, violetas, rozā, laškrāsas, ziedi dažādu formu. Dārzniecības saimniece Zane Krēsliņa atklāj, ka 8.martā ziedēs ap desmit šķirņu tulpju. Tuvojoties Starp­tautiskajai sieviešu dienai, “Ziedugravās” ir saspringts darba laiks. “Arī satraukums, vai neuzziedēs par agru, vai paspēs izziedēt, vai būs pircēji,” atklāj raunēniete un pastāsta, ka […]

Cēsu tirgus meklē attīstības iespējas

00:00
07.03.2025
233
1

Nomniekiem netrūkst iebildumu Uzņēmēji, kas nomā tirdzniecības platības pašvaldības kapitālsabiedrībā “Cēsu tirgus”, piesardzīgi vērtējapiedāvāto tirgus attīstības koncepciju. “Cēsu tirgus” valdes locekle Linda Gintere un tirgus vadītājs Rihards Eniks, pagājušajā nedēļā tiekoties ar nomniekiem, izklāstīja iecerētās pārmaiņas tirdzniecības paviljonā, bet lielākā daļa uzņēmēju apšaubīja ieceru lietderību. SIA “Cēsu tirgus” vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025.-2027.gadam paredzēts pilnveidot […]

Lai bērni ārstētos skaistā vidē

00:00
06.03.2025
90

Pabeidzot Bērnu slimību nodaļas pārbūvi, pilnībā atjaunots Cēsu klīnikas ārstniecības korpuss Cēsu klīnikas Bērnu slimību nodaļas ar dienas stacionāru atvēršanas svētkos noslēdzies būtisks posms Cēsu klīnikas attīstībā – ārstniecības korpusa pārbūve no pagrabstāva līdz jumtam. Pacientiem un slimnīcas personālam pilnībā nodrošināta mūsdienu medicīnas prasībām atbilstoša, droša un mājīga vide. Pēdējie remontdarbi Bērnu slimību nodaļā notika […]

Tautas balss

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
20
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Iedzīvotājus aicina uz tikšanos laikā, kad daudzi netiek

16:59
08.03.2025
21
15
Lasītāja D. raksta:

“Cēsu domē trešdien iedzīvotāji varēja piedalīties sarunā par pilsētas Stacijas laukuma un dažu ielu pārbūvi. Tas šķiet tāds ķeksīša pasākums. Sākās pulksten piecos pēcpusdienā, cilvēki, kas strādā parasto darbu laiku, nevarēja uz tikšanos pagūt. Attā­linātas pieslēgšanās nebija. Pašvaldībai sarunas ar iedzīvotājiem nevajadzētu rīkot ātrāk par sešiem pēcpusdienā . Vai varbūt vienkārši ierēdņi nemaz nav ieinteresēti, […]

Ne sabiedrības, bet sevis dēļ

16:58
07.03.2025
23
Politikas vērotājs raksta:

“Latvijā to, kas darbojas lielajā politikā, ir tik maz, ka visi cits citu labi pazīst. Turklāt ne viens vien, visbiežāk personīgu ambīciju dēļ, ceļo no vienas partijas uz otru, un tad nu politiskā cīņa notiek nevis tāpēc, ka jāmeklē valsts attīstībai un pilsoņu labklājībai labākie risinājumi, bet savas godkārības dēļ un lai ieriebtu kādam, kas […]

Asfalta nav, grants ceļi šķīst

16:57
07.03.2025
22
Iedzīvotāja raksta:

“Kamēr uz pagastu nebūs normāla ceļa, mums Skujenē būs aizvien grūtāk. Tagad pavisam nepatīkami. Grants ceļi šķīst, pārvietoties sarežģītāk, bet vajadzība aizbraukt uz Cēsīm vai citu vietu ir. Jācer, ka solītais Mālpils ceļa posms tiešām šogad tiks asfaltēts, citādi vēl kāds no pagasta aizbrauks pavisam,” sprieda apkaimes iedzīvotāja.

Pulciņi noplukušā ēkā

16:56
07.03.2025
19
Seniore A. raksta:

“Kosmosa centru Cēsīs uzcēla, bet Bērnu un jauniešu centra māju nevar kārtīgi nokrāsot! Centrā darbojas tik daudz bērnu, ir visdažādākie pulciņi, tur notiek koncerti, bet ēka ir noplukusi. Vai nebūtu laiks padomāt, kā to sakārtot,” teica seniore A.

Sludinājumi