Radoši un ar tehnoloģijām uz tu

Cēsu Bērnu un jauniešu centrā apskatāma eksperimentāla multimediju izstāde. Tā ir trīs jauniešu apliecinājums, ka viņiem ir zināšanas, prasmes, pacietība un radošas idejas.

Markuss Bumburs, prasmīgi apvienojot mūsdienu tehnoloģijas un radošumu, izveidojis valstu karti. “Kartē redzamas Balkānu, Beneluksu, Viši­gra­das, Baltijas valstis un Ap­vie­notā karaliste. Katra ir citā krā­sā, pieskaroties kartei, atskan informācija, fakti par konkrēto valsti,” pastāsta Markuss un atklāj, ka viņu interesē ģeogrā­fija. Jaunietis ir pārliecināts, ka eksperimentālais darbs citiem palīdzēs iepazīt Ei­ro­pas valstis.

Arno Rubenis izstrādājis spēli. “Datora monitorā ir četri krāsu laukumi, pieskaroties noteiktā secībā iedegas gaismiņas. Spēlētājam tādā pašā kārtībā jāatkārto. Ar katru nākamo reizi jāatceras par vienu izgaismoto laukumu vairāk. Un tā no četriem līdz tūkstošiem,” par savu eksperimentālo darbu stāsta Ar­no un uzsver, ka spēle ir atmiņas treniņš, to nevar pabeigt, bet var paspēlēt ar draugu. Savu­kārt Elī­zas Klāvas ideja – ikviens var izmantot rokas pirkstus un no tiem izveidot dažādus žestus. Kad tas izdarīts, atliek atskaņot informāciju, ko šis žests nozīmē.

Visi trīs jaunieši iesaistījās projektā “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” un divus mēnešus aktīvi piedalījās praktiskās nodarbībās. “Sākumā interese bija lielāka, pirmās nodarbības apmeklēja 12 interesenti,bet, kad nācās pielikt vairāk pūļu, palika tie, kuri visvairāk bija ieinteresēti,” pastāsta Rīgas Tehniskās universitātes Vidzemes Inovāciju un mūžizglītības centra direktors Armands Sīlītis un atklāj, ka jaunieši mācījās vai nostiprināja programmēšanas pamatus, tad mācījās programmēt sensorus, izpildelementus, gaismas un skaņu un salikt kopā ar savu ideju. Paši arī visu gatavoja: urba, krāsoja, līmēja, zīmēja.

“Jauniešiem bija iespēja ne tikai iepazīt tehnoloģiju pasauli, bet arī pašiem izstrādāt darbspējīgus un vizuāli izteiksmīgus projektus ar multimediāliem elementiem — gaismu, skaņu un sensoriem. No idejas līdz gatavam prototipam viņi plānoja, veidoja dizainu, modelēja, programmēja un testēja savas ierīces. Būtiska nodarbību daļa bija arī elektronikas pamatu un lodēšanas prasmju apgūšana, kas jauniešiem ļāva labāk izprast, kā darbojas mehānismi, sensori un gaismas risinājumi,” stāsta projekta koordinatore, Cēsu Bērnu un jauniešu centra Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa un uzsver, ka jaunieši ir apķērīgi. “Tas, ka izstāde ir eksperimentāla, deva brīvību un tapušie multimediju darbi ir ļoti dažādi. Nebija noteikts, kas jādara, bet paši varēja izdomāt, ko grib. Tāds arī projekta mērķis – attīstīt digitālās prasmes un iniciatīvu,” bilst A. Strautiņa.

Arno un Markuss “Druvai” atzīst, ka ieguvuši vērtīgas zināšanas, kuras noteikti noderēs, jo viņus interesē programmēšana un iespējas, ko var izdarīt.

Projekta gaitā skolēniem vairākās novada skolās arī bija iespēja pamēģināt, kā programmēšanu savienot ar radošu ideju. Ap 200 skolēniem izmantoja šo piedāvājumu.

“Aizbraucām ar visu nepieciešamo, skolēniem bija jāsa­skrūvē kubs, kas pārveidojas. Tā bija sava veida spēle. Jau­nie­ši mācījās tehniskas lietas, lasītprasmi, kas ne katram padodas, jo bija jāvadās pēc instrukcijas, tas bija komandas darbs, bija jāspēj saprast kļūdas, tās jālabo. Bija tādi, kuri visu āti izdarīja un varēja radoši izpausties, dažiem veicās grūtāk, bet tika līdz galam. Tādu, kuri sēdētu malā, nebija. Prieks par tiem, kuri ieinteresējās un grib turpināt mācīties,” vērtē A. Sīlītis.