“Izdomāju, ka veco ogulāju vietā mums būs košumdārzs,” tā izvēli mazdārziņu pārveidot par iekoptu dārzu, kur vieta ir gan dekoratīvajiem krūmiem, gan ziemciešu grupām, pamatoja inesiete Edīte Mežmale. “Kādreiz mums bija viss – lopi, kūts, plašs sakņu dārzs, bet tagad nekā no tā vairs nav, bet neskumstu. Taču dārza darbi man patīk, tāpēc daudz laika varu veltīt puķu dobēm. Man liekas, ja dārzs nezied, tad kaut kas nav kārtībā. Man vajag, lai būtu daudz puķu, jo tās man dod spēku. Varbūt tāpēc, ka Latvijai tik ierasto puķu – flokšu, pojeņu, rožu
– smarža, man bijusi blakus kopš bērnības.”
Edīte neliedzas, ka darbs atņem daudz brīvā laika, bet gadu gadiem priecājusies, ka algotu darbu vienmēr var dažu stundu laikā apdarīt un tad ļauties lietām, kas veldzē sirdi. Edīte agrāk bijusi pastniece, kad pasta nodaļu darbs optimizēts un motorizēts, tad viņa dabūjusi darbiņu pašvaldībā. Strādā par apkopēju un nesūdzas, jo atliek laika arī mājas dzīvei, domām un sarunām ar bērniem, kuri ikdienu vada Rīgā, bet vienmēr labprāt atbrauc pie mammas uz laukiem, lai apskatītu, kas izaudzis un kas vakariņu galdā. Edīte atklāj vēl kādu aizraušanos – viņa cep kūkas, tortes, plātsmaizes un pīrādziņus. Pašas prieka dēļ mācījusies arī dārza ierīkošanas kursos. Smej, ka māsīca ar izglītošanos tikusi daudz tālāk, mācījusies ainavu veidošanu un izstrādājusi dārza ierīkošanas projektus.
“Māsīcai bija jātaisa diplomdarbs – jāveido īpaša dobe dārzā, kas ir skatam centrālais punkts. Tā pie manis tapa “ūdens pile” – augsta dobe, kur pagaidām vieta skujeņiem, augststumbra stādījumiem, bet ar laiku arī tajā noteikti ziedēs puķes,” tā Edīte un neliedzās, ka grūti viņai klājas pavasaros sēklu veikalā, gadatirgos, arī specializētajās izstādēs, jo gandrīz neiespējami ir paiet garām jaunam, kvalitatīvam un interesantam stādam, ko ļoti gribas redzēt ieaugušos savu logu priekšā.
“Daudz par dārza raksturu izlasu žurnālos un grāmatās, skatos arī raidījumus televīzijā. Taču jau gadiem dārzu rušinot, jūtu, ka pati pareizo un nepareizo ieraugu. Redzu arī darāmo,” tā Edīte, kura patlaban dala ziemciešu cerus, izgriež noziedējušos ziedus, apcērp krūmus, kuriem ziedēšanas laiks pāri.
“Rudenī vissvarīgākais ir visu veco nogriezt, tad izskatās koptāks un pavasarī vieglāk. Bērni kādreiz saka – mammu, tu jocīga, lai kādi arī laika apstākļi, esi dārzā. Bet man tiešām patīk,” nosaka Edīte un rāda, kādas spirejas izaugušas no pašas ņemtajiem un apsakņotajiem spraudeņiem. Dārza stūrī redzama jauna dobe, tajā dēstīs ziemcietes – peonijas, astilbes, margrietas, helēnijas, rudbekijas.
“Ja vēl kādam doma jaunas puķu dobes šoruden taisīt, tad iesaku zemes gabaliņu pāris nedēļas pirms stādīšanas aplaistīt ar Raundapu. Tāpēc man nav starp puķēm to lielo nezāļu,” dalījās Edīte Mežmale un vēl piebilda, ka tukšajām vietām dārzā nav labākas puķes par samteni – viengadīga, cerojas un zied visu vasaru līdz pašām salnām.
Komentāri