Profesionālā izglītība joprojām ir daudzu izaicinājumu priekšā. Lai arī skolas tiek modernizētas, jauniešu vēlme iegūt profesionālo izglītību nav liela. To apliecina arī abās
mūsu puses profesionālajās skolās – Priekuļu tehnikumā un Cēsu Profesionālajā vidusskolā, atzīstot, ka grupas komplektējas ne tik labi, kā gribētos.
Priekuļu tehnikuma direktors Imants Kupčs stāsta, ka lielāka interese esot par trim izglītības programmām – datorsistēmu tehniķa, automehāniķa un auto elektriķa, bet piedāvājumā esot vairāk nekā desmit programmu gan audzēkņiem ar pamata izglītību, gan vidējo, mācīties varot arī neklātienē.
Norādot, kāpēc jaunietim svarīgi izvēlēties profesionālo izglītību, I. Kupčs saka: “Ja skaidri zināms, ka jaunietis grib studēt, piemēram, medicīnu, vēsturi, svešvalodas, viņam jāiet uz vidusskolu, bet, ja nav konkrēta mērķa, vispareizākā izvēle ir profesionālā izglītība, jo nereti pēc vidusskolas jaunieši meklē, kur strādāt, grib pelnīt, bet grūti atrast darbu, ja nav profesijas. Darba devēji arvien vairāk meklē darbiniekus, kuri prot arodu, tāpēc svarīga tieši profesionālā izglītība.”
Cēsu Profesionālā vidusskola piedāvā trīs izglītības programmas, no kurām vispieprasītākā ir mēbeļu galdnieku grupa. Mazāka interese par namdara un elektrotehniķa profesiju.
Direktora vietniece Ināra Jirgensone stāsta, ka dokumentus aktīvi iesniedz arī jaunieši ar vidējo izglītību, lai apgūtu mēbeļu galdnieku profesiju. Šiem jauniešiem mācības ilgst nepilnu pusotru gadu.
“Šī ir laba iespēja apgūt specialitāti tiem, kuri pēc vidusskolas atestāta saņemšanas negrib stāties augstskolās, bet iesaistīties darba tirgū,” saka I. Jirgensone.
Dokumentus iesniedz ne tikai jaunieši no Cēsu skolām, vēsturiskā Cēsu rajona, bet arī no daudziem citiem Vidzemes novadiem un pilsētām– Valmieras, Limbažiem, Madonas, Rūjienas, Mazsalacas, Smiltenes un pat viens jaunietis no Talsiem.
Direktora vietniece norāda, ka grūti prognozēt, kura profesija kurā gadā būs pieprasītākā. Pērn bijušas problēmas ar mēbeļu galdnieku grupas nokomplektēšanu, bet elektrotehniķu grupā pieteikušies 25 audzēkņi. Šogad vērojama pretēja aina. Skolā var apgūt arī mēbeļu dizaina un restauratora arodu, bet par tiem intereses tikpat kā neesot. Vēlmi apgūt restauratora specialitāti šogad izteicis viens jaunietis, bet divi vēlētos apgūt mēbeļu dizaina speciālista amatu.
“Viņi gatavi pāriet uz mēbeļu galdniekiem, kur piedāvāsim pastiprināti apgūt to, kas interesē tieši viņus. Skolotāji gatavi ar viņiem pastrādāt, lai iemācītu restaurāciju vai mēbeļu dizainu,” stāsta I. Jirgensone.
Abās profesionālajās skolās norāda, ka audzēkņi, ja ir čakli mācībās, var saņemt itin lielu stipendiju. I. Kupčs piebilst, ka ikviens jaunietis var labi nopelnīt jau mācoties, noslēgumā saņemot arī diplomu par skolas beigšanu un profesijas iegūšanu.
No uzņēmēju puses nereti izskanējis, ka profesionālajās skolās audzēkņus nesagatavo atbilstoši mūsdienu prasībām, jo mācību aprīkojums netiek līdzi laikam. Abās skolās tam pievērš lielu uzmanību. Kā zināms, Cēsu Profesionālajā vidusskolā pērn tika izveidotas jaunas, moderni aprīkotas darbnīcas, arī Priekuļu tehnikums cenšas iet līdzi laikam. I. Kupčs stāsta, ka nākamajā periodā īpaši tiks domāts par autotransporta, mašīnzinību un lauksaimniecības tehnikas mācību programmu materiālās bāzes un darbnīcu uzlabošanu. Tehnikums saņems 3,5 miljonus eiro, no kuriem 2,2 miljoni tiks izlietoti modernu darbnīcu izbūvei un aprīkošanai, lai jaunieši varētu profesiju apgūt, izmantojot modernas iekārtas. Izsludināts iepirkums par projektēšanu, un plānots, ka jaunās darbnīcas tiks uzbūvētas tuvākajos trīs gados. Tātad tie, kuri šogad iestāsies tehnikumā, pēdējo gadu varēs darboties jaunajās telpās.
“Bet ne jau aprīkojums ir galvenais,” saka I. Kupčs. “Pāri visam ir jauniešu motivācija. Ikviens uzņēmējs saka, ja jaunietis ir motivēts strādāt, viņam darba netrūks. Darba devēji arvien vairāk novērtē darbiniekus ar profesionālo izglītību. Ja gribas veidot interesantu, motivētu, drošu dzīvi, ir jāmācās, jo ar izglītību iespējams sasniegt visu. Nav svarīgi, kāda profesija, galvenais, lai būtu laba izglītība, tad dzīvē nepazudīsi,” uzsver I.Kupčs.
Tiesa, ne jau visi audzēkņi, kuri sāk mācības, tās arī pabeidz. Skolās vērojams arī audzēkņu atbirums, kas pēdējos gados kļūst jūtamāks. I. Jirgensone skaidro, ka klupšanas akmens ir attieksme pret mācībām: “Grūtības sagādā vispārizglītojošie priekšmeti, kas, iespējams, ir sekas no pamatskolas, kur audzēkņi nav pietiekami labi mācījušies. Ir nesekmīgas atzīmes, iekrājas parādi, jaunietis nobīstas un met plinti krūmos. Protams, ir arī audzēkņi, kas pamet skolu, jo vecāki pārceļas uz ārzemēm, un viņi dodas līdzi. Katrā ziņā agrāk audzēkņiem bija lielāka vēlme noturēties līdz galam un sekmīgi beigt skolu.”
Audzēkņu uzņemšana abās skolās turpināsies līdz augusta beigām.
Komentāri