.
Kas gan būtu Lieldienas bez ticējumiem?
Šūpošanās
• Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā neēstu odi un citi kukaiņi.
• Lieldienās vajaga daudz šūpoties, tad pa gadu nekausies ar „lāča miegu”.
• Kas vienreiz kāris šūpoles, tam jākar arī citās Lieldienās, jo citādi lopiem neklājas labi.
• Lieldienās šūpojoties, šūpulim jāļauj lēnām nostāties, lai tā, lēni un līgojoties, nozied linu druva.
• Šūpošanās pieder pie kustību auglības aktiem līdzīgi dancošanai, lēkšanai, skriešanai, riņķošanai.
• Kas gribēja sev veiksmi nodrošināt, tam Lielās dienas rītā pār šūpoļu koku bija jāmet trīs olas tā, lai nesasitas.
Olas
• Kas olas bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.
• Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.
• Lieldienās olas vārot nedrīkst pūst uguni, jo tad olas plīst.
• Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.
• Kas Lieldienās olas zogot, tas paliekot tikpat pliks kā ola.
• Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas arī gaļu ēd, to visu gadu moka kukaiņi.
• Lieldienas sestdienā visām saimniecēm bija jāvāra olas, tad nākošā gadā varēja labi satikt ar saimi un kaimiņiem.
• Jo vairāk olu bija saimniecei Lieldienās, jo vairāk nākošā gadā vairojās lopi un deva pienu.
• Lieldienā jākrāso olas, tad vistas dēs skaistas olas.
• Kam ola stiprāka, tas dzīvo ilgu mūžu.
• Ja bļodiņā griežot divas olas ar pirkstu, tās sasitas, tad nākamā gadā apprecēsies.
Laika pareģojumi
• Lietus pirmā Lieldienā norāda, ka līdz vasaras svētkiem katra svētdiena būs lietaina.
• Kad pāriet Lieldienas, tad iesākas silts laiks.
• Lieldienas rītā nedrīkst istabā uguni kurt, lai pērkons neiespertu.
• Cik daudz rasas priekš Lieldienas, tik daudz salnu pēc Lieldienas.
• Kad vardes pa Lieldienām iet pāri pār lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara.
• Ja Lieldienu rītā saule uzlēkusi spodra, būs karsta vasara.
• Ja jau priekš Lieldienām rūc pērkons, tad būs barga vasara.
• Ja Lieldienās ir lietus, tas līs katrā svētdienā līdz par vasarsvētkiem.
Veselība
• Lieldienu naktī ar pīlādža rungu jāskrien apkārt mājai, lai burvji netiek mājā iekšā.
• Lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā pirms saullēkta jāapēd vismaz 13 dzērveņu ogu.
• Dziedinošs un sargājošs ir ūdens, kas, neizrunājot ne vārda, līdz saullēktam pasmelts no upes tecēšanas virzienā. Ar to apslaka lopus, dzīvojamo māju.
• Ja Lieldienas pirmo rītu iet priekš Saules lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu ir vesels.
• Lieldienas rītā, Saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.
• Ja negrib, lai ir lielas kājas, tad vajag Lieldienu rītā ar kailām kājām uzkāpt uz akmeņa.
• Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam,- derīgs visām slimībām.
Mājas
• Kurš Pirmajās Lieldienās pirmais laukā iziet, tam tajā gadā laime gaidāma.
• Lieldienās ēd zirņus, lai bagātību iegūtu.
• Lieldienas rītā bez Saules jāizkurina krāsns, tad darbi veicas visiem pa priekšu.
• Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas.
• Citiem neredzot, Lieldienas rītā jālasa skaidas, malkas gruži un jānoglabā mājās – vēlāk tie nesīs naudu.
• Lieldienas priekšvakarā durvis nosprauda ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiek iekšā.
• Ja Lieldienas olu čaulas nejauši kājām samin, tad tai mājā ļaudis nemierā dzīvos.
• Ja saimes tēvs Lieldienās olu sagriež tik daļās, cik cilvēku, tad saime dzīvojot saticīgi.
• Pa Lieldienu jāiet skaidas lasīt, tad atradīšot zudušas lielas.
• Lieldienu nedēļā nevajag malt dzirnavas, kā arī vispār nedarīt nekādus trokšņainus darbus, lai vētras un pērkona negaisi nenodarītu postu.
Avots “Svētku laiks” www. svetkulaiks.lv
Komentāri