Jaunpiebalgas kapu uzraugam Artūram Tentelim darba pilnas rokas. Vētra kapu teritorijā sagāzusi simtgadīgus kokus. “Kapsētā strādāju deviņus gadus, tā bija otra spēcīgākā vējlauze. Vēl tagad prātā iepriekšējie postījumi, kad, kokiem krītot, tika salauzti kapakmeņi un izpostītas kapu kopiņas. Šoreiz notikusi laime nelaimē, jo koki, lai arī lieli, krituši garām kapakmeņiem un nopietnu postažu nav nodarījuši. Lielākos darbus jau esam paveikuši, vecie koki sagarināti un aizvākti, taču šis notikums atmiņā paliks vēl ilgi,” stāsta A. Tentelis. Viņš atceras, kā tovakar vējš pieņēmās spēkā un ap vienpadsmitiem vētra savu jau bija pastrādājusi. Brīnumainā kārtā vējš skrējis pa noteiktu trajektoriju un savas dusmas izgāzis tieši šeit. “Jau nākamās dienas rītā tuvinieki zvanīja un interesējās par situāciju kapos. Daudzi bija gatavi nākt palīgā, taču tas nebija nepieciešams, jo visu varēju sakopt pats. Tas ir mans pienākums,” saka kapsētas uzraugs.
A. Tentelis postījumus iemūžinājis fotogrāfijā: “To gan esmu mācījies, ka dabas stihiju radītie postījumi jānofotografē kā lietiskie pierādījumi dabas postam, lai tuvinieki nevarētu spekulēt, ka notikusi kapu uzrauga patvaļa. Bijušas situācijas, kad tuvinieki pieprasa atjaunot kapakmeņus par maniem vai pašvaldības līdzekļiem, toties, ja iespējams pierādīt, ka kapi izpostīti dabas stihijā, par kapakmeņu vai krustu atjaunošanu atbildīgi tā tuvinieki,” skaidro kapsētas uzraugs.
Novada kapsētās ir daudz bīstamu koku. Simtgadīgajām eglēm, priedēm un ozoliem ir nokaltuši zari un izpuvuši stumbri. Prātīgāk būtu kapus no bīstamajiem kokiem atbrīvot, bet kapu sargs atbild: “Tas nav tik vienkārši. Tur jābūt zināmām prasmēm, un bīstamo koku nozāģēšanā parasti piesaista arboristus. Kapos bīstamo un simtgadīgo koku tik daudz, ka pašvaldība nespēj apmaksāt arboristu dārgos pakalpojumus, tālab citas iespējas nav, kā pašiem cīnīties ar sekām. Tagad atlicis pavisam maz, bet jāpasteidzas, jo septembra pirmajā svētdienā Jaunpiebalgas kapos ir svecīšu vakars un uz to laiku visam jābūt kārtībā.”
Priekuļu pašvaldības labiekārtošanas darbu vadītājs, ainavu tehniķis Jānis Sirlaks teic, ka labi atminas 2011. gada vētras nodarītos postījumus Jaunraunas kapos, un stāsta: “Priekuļu novadā prakse ir tāda pati kā citos novados. Kapus regulāri apsekojam un novērtējam situāciju, jo drošība ir pirmajā vietā. Ja kāds koks kļūst par apdraudējumu, to likvidējam. Katrs gadījums tiek rūpīgi izvērtēts, un, ja situācija ir sarežģīta, proti, zem koka ir kapu kopiņas, tad darbs jāveic īpaši uzmanīgi, tāpēc piesaistām arboristus. Nevaram paļauties tikai uz dabas procesiem, tā var notikt liela nelaime. Arboristu pakalpojumi ir visdrošākie, bet par tiem arī attiecīgi jāmaksā, lai gan cena šajā gadījumā ir nosacīta, jo jāizvērtē, kas iznāk dārgāk – salauzti kapu pieminekļi un krusti vai šāds pakalpojums.”
Labiekārtošanas darbu vadītājs apgalvo, ka Priekuļu novada kapos nozāģētie koki nav nekāds lietas materiāls. Tie parasti ir satrupējuši un izpuvuši, tāpēc tādus praulus nogādā krautuvē un sašķeldo.
Savukārt, ja koks gāžoties ir izpostījis kapu kopiņu, par to atbildību nes apbedītā tuvinieki: “Priekuļu novada kapu teritorijā visi koki ir piederīgo atbildībā, tie nav pašvaldības īpašums. Koki tur atrodas, jo savulaik tos iestādījuši mirušo piederīgie. Gadījumos, ja tuviniekiem kāds simtgadīgais koks šķiet apdraudējums viņa kapu kopiņai un pat dzīvībai, piederīgie var mūs uzmeklēt un šaubu gadījumā pieaicināt izvērtēt situāciju, un, ja Kokaugu aizsardzības komisija apstiprinās, ka situācija ir bīstama, mēs reaģēsim.”
Tanī pat laikā Āraišu kapu pārzine Dzintra Drande atklāj atvieglojumu par labi paveiktu darbu visvecākajos Āraišu kapos, kuros pirms pieciem gadiem, piesaistot speciālistus, izzāģēti bīstamākie koki, un to bijis ne mazums: “Kopš tā laika Āraišu kapos nav konstatēti būtiski postījumi, tomēr, ja stiprākā vējā kāds koks ir aizlūzis, ziņojam pagastam un pagasts norīko brigādi, kas likvidē sekas. Dažos gadījumos piesaistām arī arboristus, bet viņu pakalpojumi ir ļoti dārgi. Tāpat arī apbedīto tuvinieki, uztraucoties par savu drošību, paši ir nolīguši zāģerus, kuri bīstamos kokus likvidē.”
Tā kā kapi ir sabiedriski atklāta vieta, par drošību jādomā vienmēr, un, ja tuviniekiem raizes sagādā kāds koks, Āraišu kapos ikviens par savu naudu to drīkst likvidēt, darbus iepriekš saskaņojot ar kapu uzraugu. “Piesaistot speciālistus, samazinās risks apskādēt kaimiņa kapu kopiņu, bet, ja, kokam gāžoties, tas aizķēris kaimiņa kapakmeni, tad ar kaimiņu jāsazinās, jāvienojas un nodarītie zaudējumi jākompensē,” paskaidro Dz. Drande.
Zinot, ka Latvijā kapu kultūra ir ļoti spēcīga un tradīcijām bagāta, tuvinieki nereti neskaita naudu, lai aizgājēju pienācīgi apglabātu. Tostarp arī apmalītes un kapakmeņi tiek izvēlēti no vienkāršiem un ieturētiem līdz dārgiem un izsmalcinātiem. Sazinoties ar apdrošināšanas AS “Balta” filiāles “Cēsu nodaļas” apdrošināšanas speciālisti Inesi Sīklēnu, uzzinājām, ka līdz šim Cēsu filiālē nav bijis neviena gadījuma, kad tuvinieki būtu vērsušies ar vēlmi apdrošināt kapu kopiņu, ieskaitot kapakmeni. Savukārt Korporatīvās komunikācijas vadītāja Juta Šteinerte mums paskaidroja: “Šobrīd apdrošināšanas sabiedrība “BALTA” nepiedāvā iespēju apdrošināt kapu vietas. Tomēr jāsaka, ka šis jautājums ir nonācis dienaskārtībā un pašlaik “BALTA” strādā pie tirgus izpētes, lai noskaidrotu, vai šāds pakalpojums Latvijas iedzīvotājiem būtu saistošs.” Arī “ERGO Insurance SE” Latvijas filiāles pārstāvniecības “Cēsis” speciālistes par mūsu jautājumu bija pārsteigtas, jo viņu praksē šādi gadījumi nav bijuši, taču, kā sarunā nosmēja Priekuļu pašvaldības labiekārtošanas darbu vadītājs Jānis Sirlaks, ja mūsdienās var apdrošināt kājas, tad gan jau var apdrošināt arī kapu kopiņas.
Komentāri