Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Pļaušanas māka nav aizmirsta

Sarmīte Feldmane
23:00
11.07.2017
102
Plausanassac Indarsfoto 1

Pievakare bija saulaina, un daudzi priekulieši nesēdēja mājās, bet devās uz lauku pie ūdenstorņa, jo gribēja redzēt 1. pļaušanas sacensības Priekuļu novadā. Bija sanākušas ģimenes ar bērniem un suņiem, vecākās paaudzes vīri un sievas. Viņi atminējās, kā kādreiz paši sienu pļāvuši, tagad jau izkapts kļuvusi par muzeja eksponātu, sienu un pagalma zālienu pļauj ar mūsdienīgu tehniku.

Parādīt savu pļaušanas prasmi pieteicās trīs dāmas un seši vīri. Katram līdzi bija sava izkapts, un arī tās raisīja daudzu interesi. Zigfrīdam Rozenbergam saglabāta izkapts no pirmskara laika. “Tagad jau vairs ražošanai ar izkapti nepļauj. Papļauju, noglaudu un nolieku. Tā ir no zviedru tērauda. Kātu pats piemeklēju no izliekta koka,” stāsta Zigfrīds, viņam jau 76 gadi. Vīrs atbraucis no Baldones, bet daudzās pļaušanas sacensībās piedalījies Nītau­res komandā. “ Sacensībās daudz pļauts, tagad jau vairs tās nerīko. Ja tikai padzirdu, ka kaut kur notiek sacensības, braucu. Nesen biju Pļaviņās. Tur vēl tradīcija turpinās, arī bērni mācās pļaut, sacenšas,” izstāsta pļāvējs.

Maija Bārzdiņa no Taurenes arī ir pļāvēja ar pieredzi. Taurenes sievu komanda pirms 17 gadiem ieguva 1.vietu, bet vīru komandas 1. un 4.vietu. Maija Latvijas izlases sastāvā piedalījās sacensībās Austrijā. Viņai no   ārzemēm atvesta sacensību izkapts. “Sacen­sībās citi dalībnieki nāca skatīties, ar kādām izkaptīm mēs pļaujam. Mums bija parastās, tās, ar kurām Latvijā pļauj sienu. Tad arī iegājāmies izkaptis sacensībām,” atceras Maija un piebilst, ka sacensībās nevarējusi saprast, kāpēc zālē mētājas cīsiņi, izrādījās tie tādi gari gliemeži. “Gribas atkal pamēģināt, redzēs, kas sanāks,” nosaka taureniete.

Sacensības pirmās sāka dāmas. Viņām bija jānogāž seši reiz pieci metri liels pļavas laukums. Skatītāju uzmundrinātas, viņas rādīja, ko māk. Kad darbs bija pabeigts, Jānis Mičulis, Zigfrīds Bitainis un Dace Ikauniece steidzās vērtēt, jo svarīgs bija ne tikai ātrums, bet arī pļāvuma gludums, vāla taisnums, pļāvuma tīrība. 1.vietu ieguva Baiba Ruča, otrā Maija Bārzdiņa, bet trešā Ināra Brante. “Kaimiņš pierunāja piedalīties, iedeva izkapti. Jaunībā ir pļauts, arts un ecēts, nu jau gadiem izkapts nav ņemta rokās. Tā kā bijām trīs, godalgotu vietu ieguvu,” nokususi, bet gandarīta bija Ināra Brante.
Uzvarētāja Baiba Ruča bija priecīga. Viņa dažādās sacensībās piedalās no bērnības, kad startēja Taurenes bērnu komandā. “Šo­vasar neesmu pļāvusi,” viņa atklāj, bet mamma Maija Bārzdiņa nosmej, ka meita viņu uzvarējusi.

Skatītājiem arī savs viedoklis, un katrs dzīvo līdzi savējo veiksmēm. Zāle gan esot saaugusi par garu, lielam cilvēkam līdz krūtīm, tādu jau sienam vairs nepļaujot, vai tad nevarēja kādu citu tīrumu atrast, kur zāle mīkstāka. Kamēr skatītāji sprieda, uz starta stājās vīri, viņiem pļaujamā platība lielāka – septiņi reiz septiņi metri. Meitenes visskaļāk juta līdzi Kasparam Balodim. Puisis baltā kreklā laida vālu pēc vāla. Līdzjutējos arī Inese Karāne un Lūcija Zelča. Ineses vīrs arī piedalās, kā lai netur īkšķus. “Tagad redzēt pļāvēju ar izkapti šķiet interesanti. Jaunie jau  nemaz nemāk pļaut,” vērtē Lūcija.
Vīru konkurencē uzvarēja Alfrēds Ķauķītis, otrais Zigfrīds Rozenbergs, bet trešais Valdis Krakops.  Uzvarētāji tiks apbalvoti rītvakar novadu svētku laikā. Skatītāji un arī sacensību dalībnieki bija vienisprātis, arī nākamvasar jārīko pļaušanas sacensības, ziņa par tām ātri vien izplatīsies un interesentu Latvijā netrūkst.

Rīkot pļaušanas sacensības bija kultūras darbinieču Ingas Cipes un Ingas Kraftes ideja. Bet iemesls pavisam praktisks – novada svētkiem vajag zāli.

“Novada svētkos zāli vajag aušanai, vajag pirtniecei, nezāļu tējai, karavānai. Kur ņemt, ja zālienus nopļauj un  zāli sasmalcina. Mums vajag kārtīgu zāli. Tad arī radās doma, ja jau ir kārtīga nepļauta pļava, tā vienkārši jāno­pļauj,” pastāsta kultūras darbinieces. Tā, lūk, trīskāršs ieguvums –  pļava nopļauta, priekulieši pavadījuši interesantu vakaru, un novada svētkiem zāle sagādāta.

Pēc sacensībām ne dalībnieki, ne skatītāji nesteidzās izklīst. Prie­kuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone atcerējās, kā bērnībā mēģinājusi pļaut ar izkapti. “Man bija gadi desmit, kad vienu uz divām dienām atstāja mājās, un man bija arī  jāpabaro lopi. Kas jādara, bija sarakstīts uz lapiņas. Vecāki aizbrauca, bet bija aizmirsuši sapļaut zāli. Ņēmu izkapti, redzējusi taču biju, kā pļauj. Gāja grūti. Tad klētiņā atradu sirpi un ar to sagādāju lopiņiem zāli. Vecāki bija atcerējušies, bet nodomājuši, ka nekas taču nenotiks, ja nedabūs zāli. Bet dabūja gan,” pastāstīja novada vadītāja. Citiem bija citi stāsti, kurus atcerēties rosināja 1.pļaušanas sacensības Priekuļu nova­dā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
59

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi