Satikšanās. Balvas par mūža ieguldījumu mākslā saņēmēja Baiba Rasma Šteina un lieluzveduma “Balts” režisore Inga Cipe pēc pasākuma sirsnīgi sveica viena otru, dalījās labiem vārdiem. Baiba Rasma Šteina uzsvēra, ka Inga Cipe ir ģeniālākā pasākumu horeogrāfe Latvijā. FOTO: Iveta Rozentāle
Dejas balva ir augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā, ko pasniedz Starptautiskajā dejas dienā, 29. aprīlī.
Reizi divos gados to piešķir baletā, laikmetīgajā dejā, skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejā par izciliem sasniegumiem jauniestudējumu, uzvedumu un dejas notikumu radīšanā, kā arī pedagoģiskajā un pētnieciskajā darbā.
Pirmo reizi dejas balvas pasniegšanas ceremonija notika ārpus Rīgas – koncertzālē “Cēsis”, jo pilsēta šogad iemirdzas kā Latvijas kultūras galvaspilsēta. Pirmo reizi atlikto tiešraidi organizēja arī Latvijas Televīzija. Tiešraidi vērot varēja arī Latvijas sabiedriskā medija portālā LSM.lv un satura atskaņotājā REplay.lv.
Pasākums sākās neparasti – ar diezgan lielu kavēšanos. Daļa nominantu nevarēja laikus izbraukt no galvaspilsētas Latvijā reti piedzīvota iemesla dēļ – vērtīgu pulksteņu veikala aplaupīšana Vecrīgā. Valsts policija bija sākusi noziedznieku meklēšanu, rīkoja speciālo plānu “Slazdi”, daudzviet Rīgā tika apturētas automašīnas un veidojās pamatīgi sastrēgumi.
Tomēr stundu vēlāk nominētie, sveicēji un pasākuma apmeklētāji pulcējās Cēsu koncertzāles Lielajā zālē, lai uzzinātu balvu ieguvējus un vērotu priekšnesumus, kur skatāmas rituālu un skatuviskās tautas dejas, galma dejas un balets, laikmetīgās dejas un mūsdienu dejas, ko sagatavojuši iepriekšējās Dejas balvas laureāti.
Pirms pasākuma satiktais horeogrāfs un deju skolas “Dzirnas” dibinātājs Agris Daņilevičs “Druvai” atzina: “Uz mūsu dejotāju krekliņiem ir rakstīs, ka dejot ir laime, un tieši ar tādu sajūtu es nāku. Nenāku vērtēt, bet satikt cilvēkus, kuri kopj dejas lauciņu. Turklāt man ir prieks, ka mani “Dzirnu” dejotāji ir arī nominēto vidū. Savukārt Baiba Rasma Šteina ir viena no manām skolotājām, viņa pirmā ievadīja mani lielajā mērogā. Bet ar Guntu Bāliņu man ir bijis tas gods dejot duetu uz operas skatuves. Šajā nozarē nesavtīgi darbojas cilvēki, kuri vēlas dejot, vēlas mācīt deju un veidot horeogrāfiju.”
Kultūras ministre Agnese Lāce pasākumā sacīja: “Dejas balva ir brīdis, kur ne tikai novērtējam to, kas paveikts, bet arī pieliekam atskaites punktu un soli tam, kas jāsasniedz turpmāk. Ikviena jūsu ieguldītā darba stunda, ikviens noslīpētais deju solis ir neatņemama mūsu kultūrtelpas sastāvdaļa, ikviens dejas notikums un koncerts, kuru jūs radāt, ļauj mums izbaudīt šīs brīnišķīgās mākslas pienesumu.” Viņa arī piebilda, ka “deja ir valoda, kura nav jātulko, deja mūs iedvesmo, provocē, virza uz jauniem sasniegumiem”.
Balvu par mūža ieguldījumu mākslā saņēma Gunta Bāliņa, baletdejotāja, horeogrāfe, klasiskās dejas pedagoģe un Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, Baiba Rasma Šteina – horeogrāfe, ilggadēja pedagoģe, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāja. Abas dāmas tika sagaidītas ar stāvovācijām. Bet brīdi pirms došanās uz pasākumu G. Bāliņa “Druvai” atzina: “Uztraukums ir liels, taču apdomāju, ko esmu izdarījusi, par ko ir šī balva, un patiesībā izdarīts ir ļoti daudz. Man pašai ir gandarījums, ka esmu darbojusies visos deju žanros. Esmu pievērsusies arī baleta vēsturei, kopā ar kolēģiem veikti pētījumi par Latvijas baleta vēsturi un personālijām.” Vērtējot deju pasaulē notiekošo, G. Bāliņa secina: “Nekad nav tā, ka nav problēmu, bet kopumā viss ir labi, un ir prieks par visiem deju žanriem. Pārmaiņas ir pozitīva iezīme, tas nozīmē, ka deja ir dzīva. Esmu gandarīta.”
Video sižetā, kurš ievadīja Baibas Rasmas Šteines godināšanu, balvas saņēmēja teica: “Deja cilvēkam iedod gan prātam, gan dvēselei, gan ķermenim. Dejojot ir jābūt patiesam, tnedrīkst melot. Esmu laimīga, ka esmu kaut ko izdarījusi Latvijas labā. Turamies pie veselības, dzīvesprieka un pie dejas!” Bet pasākuma uzrunā viņa uzsvēra: “Tā nav nejaušība, ka es stāvu šeit, Cēsīs, uz šī skatuves. Jo mēs visi nākam ne tikai no bērnības, bet no savas dzimtas. Un mana dzimta nāk no Cēsīm, no šīs puses. Mani senči kādā devītajā pakāpē ir bijuši šeit kalpi Liepas muižā, Veselavas muižā, Jaunraunā un vēl vairākās vietās. Un pagājušajā vasarā es ar savām meitām izbraucu pa šīm vietām. Es nāku no šīs zemītes, no Latvijas. Un senčiem es esmu pateicīga par to, kas es esmu.” Balvas saņēmēja pateicās ģimenei, skolotājiem, kolēģiem un uzrunas noslēgumā sacīja: “Pats galvenais – es esmu pateicīga savai tautai. Jo, mani mīļie, mēs stipri esam tikai tāpēc, ka mēs esam latvieši, ka mēs esam šajā zemītē, ka mums ir šī Dieva dotā pasaule un ka mums ir tādas tautas gara mantas, no kurām smelt, smelt un smelt. Tikai tas ir tas, ko mēs jums varam iedot. Un tas ir, pateicoties mūsu tautai. Paldies Latvijai!”
Nominētos divus gadus vērtēja plaša un zinoša žūrija. Žūrijā bija arī māksliniece, mākslas terapeite un mākslas mediatore Lība Bērziņa, kura “Druvai” sacīja: “Bija interesanti novērot, kas notiek dejas lauciņā. Tā kā darbojos ar iekļaujošu mākslu un kultūru, tad gribēju ieraudzīt iekļaušanu arī dejā. Tomēr jāteic, ka to saskatīju tikai nedaudz. Tas ir potenciāls, ko attīstīt. No redzētā ārvalstīs varu teikt, ka mēs vēl varam iet plašumā, tai skaitā ar invaliditātes tēmu mākslā un kultūrā, ko arī es cenšos veicināt. Ir daudz dažādu sabiedrības grupu, ne tikai cilvēki ar invaliditāti, kas netiek pārstāvētas kultūrā un dejā, tādēļ tās netiek pārstāvētas un parādītas visai sabiedrībai. Bija kovida tēma, jauniešu tēma, digitalizācija, bet nav šīs dažādības. Man ļoti patika aina, ko redzēju laikmetīgajā dejā, tajā vairāk nekā citos žanros ievēroju gan lielāku tēmu dažādību, gan iekļaušanu.”
Balvu kategorijā “Pārsteigums dejas mākslā” pasniedza Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Zanei Neimane. Viņa zāli uzrunāja ar vārdiem: “Patiess prieks jūs sveikt dejas dienā šeit, Cēsīs, Latvijas kultūras galvaspilsētā. Mums ir daudz kopīga, arī Cēsīm patīk pārsteigt un būt nemitīgā kustībā. Cēsniekiem patīk eksperimentēt, izvirzīt ambiciozus mērķus un iet vēl neiestaigātus ceļus.” Balvu viņa pasniedza par laikmetīgās dejas notikumu “Dance & Perform” ciklu horeogrāfu un dejotāju komandai “Deja Today”.
Īpašas balvas pasniedza mūzikas pētnieks, komponists un Latvijas Televīzijas Kultūras ziņu vadītājs Edgars Raginskis kategorijā “Dejas iestudējums un dejas notikums”. No 24 brīnišķīgiem darbiem, par kuriem balsoja tūkstošiem cilvēku, kategorijā “Dejas notikums” balvu saņēma XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku latviešu skatuviskās dejas lielkoncerta “Balts” radošā komanda. Inga Cipe ir lielkoncerta “Balts” režisore. Viņa pēc pasākuma atzina: “Atzīšos, tas bija pārsteigums, man nebija ne mazākās nojausmas. Bet ir gandarījums. Īstenībā tas bija ļoti mīļš projekts ar ļoti lieliskiem kolēģiem.” Analizējot dejā notiekošo, I. Cipe teica: “Mēs piedzīvojam laikmetu tādu, kāds tas ir. Un tas ir ļoti dažāds. Tas var patikt, vai nepatikt, bet mēs maināmies. Un tas pavisam noteikti parādās arī dejā. Dejas valoda nav tikai soļi, tehnika, dejas valoda ir daudz dziļāka – tā ir valoda, kurā runā ļoti daudzi, pat ja kādreiz neuzdrīkstas pateikt, ka tā ir deja. Deja zināmā mērā ir cilvēka izpausme, un tās robežas ir tik dažādas. Kā mākslinieks zīmē gleznu, tā dejotājs veido savu darbu. Tā nav tikai horeogrāfija, tā ir dejotāja interpretācija, viņa skatījums. Un, manuprāt, deja tieši šajā aspektā šobrīd ļoti, ļoti mainās.”
Dejas balvu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs sadarbībā ar Kultūras ministriju un 2025. gadā sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību.
Komentāri