Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu (VPLT) absolvēja pirmie sešpadsmit ekotūrisma speciālisti valstī, viņu vidū arī seši Cēsu rajona jaunieši.
“Ar Eiropas struktūrfondu projekta atbalstu veidotā ekotūrisma specialitāte ir jauna profesija Latvijā, un šī profesionālā izglītība atzīta par valsts ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamu,” saka VPLT direktors Imants Kupčs un pauž gandarījumu par pirmajiem sagatavotajiem nozares speciālistiem.
Direktora vietniece mācību darbā un šī projekta vadītāja Gunta Beperščaite atzīst, ka īstenot šo ieceri bijis grūti.
“Kad sākām šo darbu, nespējām iedomāties, kā tas būs. Sākumā bija ideja. Nedaudz traka – par ekotūrisma speciālistu sagatavošanu. Pasaulē ir vērojamas šādas tūrisma attīstības tendences un speciālistu sagatavošana, bet Latvijā līdz šim tādus speciālistus nekur nesagatavoja,” saka G. Beperščaite un atzīst, ka sākotnēji arī bažījušies, vai darba devējiem ekotūrisma speciālisti būs vajadzīgi.
“Tagad droši varam teikt, ka darba devēji ir ieinteresēti un ar prieku mūsu speciālistus sagaida. Jāatzīst, ka audzēkņi arī praksē sevi labi pierādīja,” stāsta projekta vadītāja un uzsver, ka šī būs viena no tām nozarēm, kurai nevajag daudz speciālistu.
“Šai jomā nevajag daudz profesionāļu, tomēr nozare pastāv un attīstās. Redzam, ka esam izdarījuši labu darbu, un plānojam, ka šī specialitāte būs saistoša arī nākotnē,” vērtē G. Beperščaite un saka: “Ar šo mācību programmu vēlamies sagatavot labus speciālistus, iedot viņiem apziņu un sajūtu, kā būt tuvāk dabai. Iemācīt saskatīt īpašo, kas ir dabā, ko varbūt daudzi no mums, skrienot ikdienas darbos, nepamana.”
Projekta metodiķe Tamāra Pāruma piekrīt, ka, sagatavojot un īstenojot šo programmu, ieguldīts milzīgs darbs. Taču atzīst, ka tehnikums ir gatavs uzņemt otro ekotūrisma speciālistu grupu, kuru sagatavos nākamajos četros gados.
“Runājot jau par šīs programmas pirmajiem absolventiem, jāsaka- daudzi nāca mācīties ar skaidru domu, ka vēlas nākotnē attīstīt ģimenei piederošās zemnieku saimniecības, viesu namus vai strādāt tūrisma nozarē, veidojot dabas takas un citu piedāvājumu. Prieks bija redzēt, ka arī prakses vietās audzēkņi strādāja no sirds un par viņiem nācās dzirdēt tikai labus vārdus, redzēt labi padarītus darbus. Turklāt prakses vietas mēģinājām piemērot gan skolēna
raksturam, gan temperamentam, gan spējām,” stāsta T. Pāruma un turpina: “Ģimenēs jāveido vērtību izpratne, ka dzīvojam uz šīs zemes un šo zemi vajadzēs arī vēl citām paaudzēm. Viens Cūkmens nesakops Latviju. Pašiem arī ir jāmaina domāšana un nostāja pret jautājumiem, kas saistīti ar dabu. Tāpēc mums bija arī mācību priekšmets ekofilozofija.”
T. Pāruma nenoliedz, ka gan vecāki, gan skolēni, izvēloties nākotnes profesiju, arvien vairāk vērtē, cik tā būs perspektīva.
“Gadījies, ka vecāki atklāti pajautā, ko bērns darīs pēc diploma iegūšanas. Vai būs dzīvē nodrošināts? Diemžēl dzīvojam šādā laikā. Taču arī šobrīd redzam, ka daudzi devītās klases beidzēji, kuri stājas mūsu mācību iestādē, lai apgūtu šo mācību programmu, jau zina, ko ar zināšanām darīs. Turklāt šī ir profesija, kurā varēs strādāt un kurai nākotnē būs perspektīva,” saka projekta metodiķe.
Komentāri