Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Pirmais veltījums skolai simtgadē

Sarmīte Feldmane
00:00
03.10.2025
104
Muzskola

Pēc koncerta. A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi – Ieva Kalēja (kokle),Ilze Petrovska (čells), Ilze Žvarte (kokle),    Daina Birzniece (vijole), Imalda Pabiāna ( vijole), Elita Zviedrāne (ģitāra), Vigo Račevskis (vidusskolas direktors), Mareks Auziņš (kontrabass), Inese Nelsone (čells), Fiona Vilnīte (vijole).  FOTO: Sarmīte Feldmane

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas simtgades pirmo koncertu mūzikas draugiem sarūpēja vidusskolas Stī­gu nodaļas audzēkņi, pedagogi un absolventi.

“Zīmīgi, ka jubileju, dvēselisko gadu, ieskandina stīgas.    un prātā nāk vārdu salikums    – dvēseles stīgas,” sacīja vidusskolas direktors Vigo Račev­skis. Pēc koncerta viņš pastāstīja, ka līdztekus tradicionālajiem pasākumiem koncertu sniegs katra nodaļa. Tās būs kā atbalsis cauri gadiem. Paaudzes mainās, audzēkņi kļūst par pedagogiem, atgriežas skolā un nodod tālāk muzicēšanas prasmes.

Katram pedagogam, tāpat audzēknim ir savs stāsts ceļā uz mūziku, kas sākās Cēsu mūzikas skolā, tad vidusskolā. Bet skolas vēsture sākās ar dibināšanu 1925. gada 20. oktobrī. Bija vijoļspēle, dziedāšana un klavierspēle.

Gadu gaitā Stīgu nodaļā strādāja ievērojami pedagogi -    vijolnieki Verners Taube, Hel­mers Pavasars, Romāns Ville­rušs un Andris Riekstiņš, čellists Igors Graps-Grāps.    Kād­reiz ģitāristiem un koklētājiem bija sava, tautas instrumentu, nodaļa, tagad arī viņi pārstāv Stīgu nodaļu. Kokles spēles nodaļu izveidoja 1955.gadā, un Cēsīs ilgi bija vienīgā vidusskola, kur to varēja apgūt.

Koncerta vadītāji – vidusskolas absolventi Ilze Žvarte un Mareks Auziņš – atgādināja par atbalsīm, kas dzirdamas katram, kurš mācījies mūzikas vidusskolā.    “Manas atbalsis no 1979.gada, kad sāku mācīties bērnu mūzikas skolā, tad vidusskolā, tagad mācu kokles spēli,” atklāja Ilze, bet Mareks, kurš saistīts ar Latvijas Nacio­nālo operu un baletu, vada bigbendu “Cēsis”, pakavējās atmiņās. “Mans tēvs Vilnis arī ir vidusskolas absolvents. Viņš svinēja vidusskolas 50. jubileju.    Atceros piespraudi –    uz tās melns flīģelis un uzraksts AKCMV 50.    Viņš ilgi lepni to nēsāja pie žaketes,” pastāstīja M.Auziņš.

Stīgu nodaļas jauno maiņu katrs varēja dzirdēt koncertā. Īpašus aplausus nopelnīja kamerorķestris un kokļu kvartets “Kārta”, kurā muzicē vidusskolas absolventes.

“Pēc Dziesmu svētku lielās slodzes visi ir malači. Bērni ir ieinteresēti, tikai jāstrādā,” vērtēja vijoles spēles skolotāja Daina Birzniece un uzsvēra, ka svarīgākais, ka audzēkņi ir mērķtiecīgi. Par koncertu gandarīta bija arī    vidusskolas izglītības programmas vadītāja čella pedagoģe Inese Nelsone: “Visi spēlēja no sirds, un mūzikā izskanēja vēlējums vidusskolas nākamajiem gadiem.”

Direktors “Druvai” uzsvēra, ka jubileja, koncerti nav tikai svētki, bet arī atgādinājums par mūzikas pedagoga profesiju, tās nozīmību. “Mūzikas izglītība dod gara spēku, tās nozīmi nedrīkst nenovērtēt. Mūzika ir mūsu bagātība,” teica V.Ra­čevskis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
6

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
105

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
344
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi