Sudrabkarūsu smēlēji dīķī. Pētnieki divās dienās no Pils parka dīķa izsmēla teju tonnu šo invazīvo zivju. FOTO: no albuma
Ne viena vien uzmanību pagājušajā nedēļā piesaistīja laiva Cēsu Pils parka dīķī. Tajā sēdošie ar tīklu smēla zivis un veda krastā. Tad tās svēra un mērīja. Ieinteresētie cēsnieki garām nepagāja, piestāja pie informatīvās telts dīķmalā, lai uzzinātu, kas tiek darīts.
“Cēsnieki interesējās par dīķa ekoloģisko stāvokli, kāpēc vasarā ūdens ir zaļš un vai to var labot. Stāstījām par ūdens attīrīšanas projektu “Biofloat”, kas Latvijā tiek īstenots Cēsīs un Gulbenē, arī Igaunijā. Prasīja, kāpēc no dīķa tiek izsmeltas zivis, vai tās drīkst ēst,” “Druvai” pastāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniskais asistents Juris Tunēns. Ekskursijā bija atnākušas arī vairākas bērnudārznieku un skolēnu grupas. Jaunā paaudze aizrautīgi iesaistījās palīgos zinātniekiem, un jautājumu viņiem netrūka.
Jau pērn, veicot izpēti, tika secināts, ka Pils parka dīķī lielākoties dzīvo sudrabkarūsas jeb prūšu karpas.
Kā skaidroja vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča, pētnieki dīķī veic maza mēroga biomanipulāciju, kas ir viena no pirmajām Latvijā. “Tas nozīmē, ka cilvēks iejaucas ekosistēmā, izņemot no tās zivis, lielākoties karūsas. Tās barojas, nemitīgi pārrokot dūņas, ar dūņām virspusē nenonāks fosfors un slāpeklis, kas veicina aļģu ziedēšanu,” pastāstīja vadošā pētniece, bet J.Tunēns atgādināja, ka sudrabkarūsa ir invazīva un ļoti izturīga suga, kurai raksturīga spēja uzduļķot ūdeni un atbrīvot barības vielas no grunts, tas traucē ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus. Dīķī tiks saglabātas plēsīgās zivis, piemēram, asari, kas veicina ekoloģisko līdzsvaru.
Pētnieki divās dienās no dīķa izsmēla teju tonnu zivju. J Tunēns atklāja, ka no simts zivīm 95 bija sudrabkarūsas, kāds asaris, rudulis, ausleja. Dīķī redzēta viena līdaka, un divās dienās starp karūsām bijis arī viens līnis. “Sugu sastāva balanss ir izjaukts. Dīķis ir mākslīga ūdenskrātuve, piesārņot to viegli, tādā ūdenī citām zivīm izdzīvot grūti,” teic zinātniskais asistents.
Par Pils dīķa veselību reti kurš cēsnieks neuztraucas, pašvaldība meklē iespējamos risinājumus. Pērnvasar dīķī bija ievietotas trīs izmēģinājuma attīrīšanas iekārtas. Ar ultraskaņu mēģināja plēst aļģes. Diemžēl aļģu kārta bija pārāk bieza, lai jaunā tehnoloģija tās spētu pievarēt.
Tagad pirms nārsta samazināts karūsu daudzums, cerams, arī tas ietekmēs citu zivju populācijas un dīķa ūdens kvalitāti. Pētnieki arī noņēma dīķa ūdens paraugus, varēs salīdzināt ar pērn veiktajām analīzēm.
Vasarā projekta ietvaros paredzēts dīķī izvietot peldošo salu. Tā ir mākslīga konstrukcija ar augiem, kas absorbē liekās barības vielas, mazinot piesārņojumu un veicinot bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos. Peldošās salas ir inovatīva pieeja, attīrot ūdeni dabiski. Šī metode ne vien uzlabos ūdens kvalitāti, bet arī estētiski bagātinās Pils parka vidi.
“Sekoju līdzi projektam. Dzīvoju blakus, un vasarās skats nav pievilcīgs. Cerams, ka izdosies uzlabot ūdens kvalitāti,” “Druvai” teica cēsniece Alise Bebrīte un uzsvēra, ka Pils parka dīķis ir cēsnieku lepnums, atpūtas vieta.
Pētnieki sprieda, vai uz mākslīgās salas augošie augi spēs savākt piesārņojumu, to vēl redzēs. Viņi arī iesaka rudenī dīķī ielaist lielas līdakas.“Ja dīķī ūdens izskatītos kā tagad, viss būtu kārtībā. Diemžēl ikdienā iedzīvotāji nepadomā, cik liela ir pašu vaina,” bilda J.Punēns un pastāstīja novēroto. Kaut arī dīķmalā ir zīme, ka nedrīkst ūdenī mest maizi, pāris metru tālāk viens cēsnieks to priecīgi darījis. Kad aizrādīts, atbilde bijusi, ka zivis un pīles grib ēst. J.Punēns iesaka, ka lētāk būs nopirkt kārbu ar kukurūzu, nevis maizi. Ar gadiem piesārņojums krājas, arī pīles to palielina.
