Tāds ir dokumentālais stāsts “Āraišu zēns Marģeris”. Pirmizrādē Drabešu tautas nama zāli bija piepildījuši āraišnieki, drabesieši, tuvāki un tālāki ļaudis, gan tie, kuri reiz pazina komponistu, rakstnieku, ērģelnieku, kura dzīvē Āraišiem, Drabešiem, Cēsīm bija būtiska vieta.
Dokumentālais stāsts sākās ar sarunu. “Pirms vairāk nekā desmit gadiem kalpoju Āraišu draudzē. Ar toreizējo novada vadītāju Elitu Eglīti runājām arī par pārmaiņām sabiedrībā. Elita teica, ka cilvēki atsvešinās, daudzi pat nezina, kas te dzīvojis, kas bijuši saistīti ar Āraišiem. Kaut vai Marģeris Zariņš, kurš atstājis nozīmīgas pēdas. Esmu pazīstams ar Marģera krustmeitu un audžumeitu Dainu un viņas vīru Uldi Dumpi, sarunās ar viņiem reižu no reizes ienākušas atmiņas par Marģeri Zariņu. Elita teica: “To vajadzētu nofiksēt.” Tā viss sākās,” atklāja mācītājs Artis Eglītis.
E. Eglīte atgādināja, ka Marģera tēvs bija ērģelnieks Āraišu baznīcā, 1921.gadā sarīkoja Āraišu Dziedāšanas biedrības Dziesmu svētkus, uz kuriem ļaudis plūda no malu malām. “Marģeris mācījās draudzes skolā, tad, kā visi zinātkāri jaunieši, aizgāja uz Rīgu, bet ik pa laikam sirds vilka uz Āraišiem. Filmā meklējām viņa pieskārienus, cilvēkus, kuri viņu atceras,” teica E.Eglīte.
Aktieris Uldis Dumpis dalījās pārdomās: “Katrā laikā ir dažādi modes vārdi. Šodien tāds vārds ir “leģendārs”. Kas tik nav leģendārs? Arī mani nosaukuši par leģendāru aktieri. Nezinu gan, ko tādu leģendāru esmu izdarījis. Ja nu ir kāds, par kuru var teikt “leģendārs”, tas ir Marģeris Zariņš. Par viņu varētu stāstīt daudz, taču laikabiedru, kuriem būtu daudz stāstāmā, vairs nav.” U.Dumpis uzsvēra, ka svarīgākais ir āraišnieku vēlme vairāk zināt par Marģeri Zariņu. Tagad atmiņas paliks filmā.
Filmā A.Eglītis lasa fragmentus no M.Zariņa grāmatām, bet U.Dumpis atceras un komentē, kā Marģeris stāstījis pa bērnību, izzinājis gan savu dzimtu, gan vietējo apkārtni. “Āraiši man kļuvuši par teiksmainu un noslēpumainu bērnu dienu brīnumpasauli,” raksta M.Zariņš. “Mans vectēvs no tēva puses cēlies no Amatas, izmācījies par dārznieku un pavāru, dienējis pie barona pie Āraišu ezera.”
“Marģeri interesēja ne tikai senči, viņam bija tāds piegājiens: kad ar kādu iepazinās, uzreiz prasīja, no kuras puses nāk. Viņu interesēja radu raksti. Viņam bija interese par jaunajiem komponistiem, dzejniekiem, meklēja talantus un gribēja palīdzēt, lai ieceltu saulītē,” atmiņās kavējas U.Dumpis un atzīst, ka rakstot Marģeris kļuvis romantisks, bet dzīvē bijis asprātīgs, varbūt kādreiz pat dzēlīgs. Stāstot divreiz vienādi izstāstīt nevarējis, vai nu ko aizmirsa, vai piegudroja klāt, viņā sēdēja rakstnieks, vajadzēja izpausties.
Marģerim bija interese par Āraišu ezerpili, par to, ko dara arheologs Jānis Apals. “Izstāstīju Apalam, ka Marģeris domā citādi. Apals noteica: “Nu ko tas Marģeris muld, vēsture ir vēsture.” Teikto pastāstīju Marģerim. “Ko tas Apals, sauss zinātnieks. Tā taču vēsturi nevajag stāstīt,” atceras U.Dumpis.
Filmā par tikšanos ar M.Zariņu stāsta arheoloģe Zigrīda Apala, bērnības atmiņās dalās Drabešu pagasta “Viļņu” saimniece Elga Svile. “Viņam vienmēr bija labs garastāvokli. Vienmēr saķemmējies, bikses uzlocītas. Kā meitene brīnījos, skaistas pilsētnieka kājas, kā viņš mežā varēja plikām kājām iet pa skujām,” pastāsta E.Svile, bet U.Dumpis atgādina, ka “Viļņu” mājas Marģerim 20 gadus bija viena no viņa paradīzēm. Te varēja uzvilkt vecās bikses un basām kājām iet mežā sēņot. Ar māju saimniekiem Martinsoniem ģimenes bija kļuvušas kā radi.
“Latvijas dvēseli veido stipru personību dzīves gājumi,” pēc filmas atgādināja A.Eglītis un uzsvēra, ka filma parāda, cik daudz laba var attīstīties no vienkāršas sarunas un ne vienmēr vajag lielas investīcijas.
Marģera dēls Jānis “Druvai” atzina, ka par filmas tapšanu nav zinājis. “Filma parāda tēvu Āraišos. Biju mazs, daudz neatceros, ezeru gan, kā braucām makšķerēt,” pastāstīja Jānis un atklāja, ka bērnībā spēlējis klavieres, bet ar mūziku dzīvi nav saistījis, būtu pārāk grūti būt tēva ēnā.
U.Dumpis atzina, ka filma patikusi. “Esmu pieradis runāt uzrakstītu tekstu, kad pašam jāstāsta, nav nemaz vienkārši,” bilda aktieris. Ieriķiete, pensionēta skolotāja Maija Ratniece aicināja iet uz bibliotēku un lasīt M.Zariņa grāmatas. Daudz par Āraišiem ir “Saulrieta violetās ērģeles” un “Rūķi un pūķi”, kas domāta bērniem.
Filma noteikti rosinās atmiņas. Par to pārliecināta radošā grupa: Artis Eglītis, Sintija Cērpiņa, Lelde Goba un Mārtiņš Kreilis. Par to, ka Āraišu vēsturei, kaut ieskicēti, fiksēta Marģera Zariņa dzīve, gandarīta Elita Eglīte un tie novadnieki, kuriem būtiski zināt par vietu, kur dzīvo, par cilvēkiem līdzās un tiem, kas to veidojuši, atvēruši pasaulei.
Komentāri