Nesen izskanējusī ziņa par aizliegumu vairāk nekā 20 mūsu rajona zemnieku saimniecībām pārdot saražoto pienu zemniekiem radījusi neizpratni. Izskanējušas pat bažas par mēģinājumiem iznīcināt piena lauksaimniecību. Taču Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Cēsu pārvaldes vadītājas vietniece Indra Tomiņa skaidro, ka liegumi saistīti tikai un vienīgi ar nekvalitatīva piena ražošanu. Turklāt liegums tiek atcelts, kad problēmas novērstas un tiek nodrošināta kvalitatīva piena iegūšana. Lieguma iemesls – ilgstošas problēmas
Normatīvie akti paredz – ja piena ražotājs ražo prasībām neatbilstošu pienu, pircējam – piena pārstrādes uzņēmumam – par to jāziņo PVD. Šogad PVD saņemta informācija par 160 rajona saimniecībām, kas pārstrādātājam piegādājušas nekvalitatīvu parasto pienu. I. Tomiņa skaidro: „Katram var gadīties kāda kļūme, tādēļ pārstrādes uzņēmumi neziņo, ja kvalitātes problēmas radušās vienu reizi. Mums ziņo par sliktiem ģeometriskiem vidējiem rādītājiem. Kad no pienotavas saņemam pirmo paziņojumu, PVD lauksaimniekus brīdina un dod trīs mēnešus laika, lai uzlabotu piena kvalitāti. Ja šo trīs mēnešu laikā nekas nemainās un piena pārstrādes uzņēmumi turpina ziņot par neatbilstošu piena kvalitāti, tad nākas piemērot produkcijas realizācijas aizliegumu.
Nevienam aizliegums nav tādēļ, ka nebūtu piena mājas, dzesētāja vai slaucamā aparāta, aizliegumu uzliek tikai par piena kvalitātes rādītāju neatbilstību ilgstošā periodā. Turklāt zemnieki, kuriem piemēroti liegumi, nav kļūdījušies tikai vienu reizi. Tie ir ilgstoši nekvalitatīva piena ražotāji.”
Pirmie brīdinājumi par neatbilstošu piena kvalitāti rajonā izsūtīti marta beigās. Liela daļa lauksaimnieku tos ņēmuši vērā un labojuši kļūdas, kuru dēļ kvalitāte cietusi. Pie zemniekiem devās PVD inspektori, lai iespēju robežās palīdzētu meklēt kļūdas un risinājumus. Turklāt divas nedēļas pirms termiņa beigām 49 piena ražotājiem tika nosūtīti atgādinājumi. Saimniecībām, kurās piena kvalitāte uzlabojās, liegumi netika piemēroti, taču 22 lauksaimnieki līdz 30. jūnijam piena kvalitāti nebija uzlabojuši. Tad tika piemēroti pirmie liegumi. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka pēc lieguma saņemšanas zemniekam jāveic visi iespējamie pasākumi, lai uzlabotu kvalitāti. Kad tas izdarīts, iespējams rakstīt iesniegumu, lai PVD veiktu atkārtotu pārbaudi. Ja kļūdas labotas un piena kvalitāte paaugstināta, liegumu atceļ. Šādi nepatīkamo situāciju atrisinājušas jau septiņas zemnieku saimniecības. I. Tomiņa secina, ka daži pat trīs dienu laikā pēc aizlieguma stāšanās spēkā spējuši tikt galā ar sarežģījumiem, kurus nespēja atrisināt trīs mēnešu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas.
„Daļa atzina, ka cerējuši – prasības mainīsies. Kamēr piena pārstrādes uzņēmumi pienu ņēma pretī par spīti kvalitātes problēmām, ražotāji neredzēja iemeslu ko mainīt, nebija motivēti. Taču tagad tā turpināt nav iespējams. Priecē, ka liela daļa zemnieku, kuri saņēma brīdinājumus, darīja visu iespējamo, lai uzlabotu kvalitāti. Viņi pierādīja, ka to spēj, ir tikai jāgrib,” atklāj I. Tomiņa. Dzesētājs bija, bet to neizmantoja
Sarunās ar piena ražotājiem atklājies, ka daļa saņemtās brīdinājuma vēstules līdz galam nav pat izlasījuši. Situācijas nopietnība saprasta vien tad, kad pārstrādes uzņēmumi vairs nav pieņēmuši pienu. Tomēr lielākā daļa ar brīdinājumiem iepazinušies, daļa pat centušies atrast problēmas, taču nav sapratuši, kā situāciju uzlabot. Lai gan lauksaimniekiem notiek semināri, iespējams saņemt konsultācijas, daudzi, pateicoties liegumam, uzzinājuši daudz jauna un būtiska par piena ražošanu. Kāda saimniece, lūgdama padomu PVD inspektorēm, pavaicāja, vai kvalitāti uzlabot varētu piena dzesētāja izmantošana. Atklājies, ka tas saimniecībā ir jau sen, taču nav izmantots, lai ietaupītu elektrību. Pēc neilga laika, kad saimniece sākusi to lietot, produkcijas kvalitāte jūtami uzlabojusies. Kāds cits saimnieks nav zinājis, ka piens dzesējot jāmaisa, lai atdzišana notiktu vienmērīgi.
Cits piena ražotājs savukārt uzzinājis, ka slaucamais aparāts, lai to kārtīgi izmazgātu un izdezinficētu, ir jāizjauc. Nereti saimniecībās dezinfekcijas līdzekļi ir iegādāti, taču netiek izmantoti, lai taupītu, taču bez tiem iztikt nevar. I. Tomiņa uzsver, ka bakteriālais piesārņojums rodas tieši no ārējās vides, tātad pie vainas ir vai nu netīri trauki, vai dzesētājs, tāpat problēmas var radīt piena nepareiza atdzesēšana, kā arī citi faktori. Ja pienā atklātos palielināts somatisko šūnu daudzums, tas būtu saistīts ar govs veselību, tad nevajadzētu novilcināt dzīvnieka ārstēšanu.
„Visi šie, kā arī citi jautājumi, kuros pieļautas kļūmes, ir skaidroti. To darījuši PVD inspektori, arī pārstrādes uzņēmumi organizējuši seminārus, bet acīmredzot lauksaimnieki nav ieklausījušies. Iespējams, domādami – kamēr pienotava pienu pieņem, nav vērts censties. Tomēr, ja zemnieks nolēmis nodarboties ar piena ražošanu, viņam nopietni jārūpējas par piena kvalitātes nodrošināšanu un jārēķinās arī ar ieguldījumiem,” secina I. Tomiņa.
PVD Cēsu pārvaldes vadītājas vietniece uzsver, ka kvalitatīva piena ieguves principi jāievēro, ne tikai pārdodot pienu pārstrādes uzņēmumiem, bet arī tiešajā tirdzniecībā. Rajonā pagaidām izsniegta viena svaigpiena realizācijas atļauja nelielos apjomos tieši gala patērētājam, lai gan MK noteikumi, kas paredz prasības tiešajai piena pārdošanai nelielos apmēros, izdoti jau pērnā gada beigās.
Komentāri