Jāizdara precīzi. Skolēni paši, vien ar pieaugušo padomu, iestādīja ābeles. FOTO: no albuma
Vecpiebalgas vidusskolā šis mācību gads ir īpašs. Skolas saime gatavojas nozīmīgam notikumam, nākamgad izglītībai Vecpiebalgā apritēs 330 gadi, būs arī lielais absolventu salidojums.
“Paredzēti dažādi pasākumi,” saka direktore Ilona Strelkova un uzsver, ka visa skola, arī bērnudārza audzēkņi iestādīja ābelītes, kuras gan pašiem, gan nākamajiem skolas audzēkņiem un visiem vecpiebaldzēniem atgādinās, ka šodienas paaudzei ir svarīga vide, ka netiek aizmirsta vēsture.
“Skolas apkārtne kopta un uzturēta vienmēr,” atgādina direktore un pastāsta, ka jau 1823. gadā, kad Vecpiebalgas draudzes skolu sāk vadīt Andžs Rātminders, pamestā un krūmiem aizaugusī skolas zeme iekopta, audzēts augļu dārzs, aprūpēts mežs. 20. gadsimta 50. gadu vidū tiek padziļināts skolas pagalma dīķis, ierīkoti apstādījumi vecā Cēsu lielceļa malā un paplašināts augļu dārzs Smeiļu kalnā. Fotogrāfijas apliecina, ka 1961. gadā tiek stādīts ābeļdārzs. Vēlākos gados iestādīja bērzu aleju uz Smeiļiem, pīlādžu un liepu alejas.
Vecais ābeļdārzs ik rudeni ar bagātu ražu priecē gan skolēnus, gan citus vecpiebaldzēnus, kuri labprāt lasa ābolus. Taču arī ābelēm ir savs mūžs.
Skolas direktore kopā ar Piebalgas kultūrtelpas ainavu arhitekti Vinetu Radziņu novērtēja ābeles, un bija skaidrs, ka astoņas ir jāizzāģē.
“Atjaunojot un papildinot ābeļdārzu, rēķinājāmies arī ar to, ka plānota Gaismas ielas pārbūve,” teic I.Strelkova. Tika izraudzītas vietas, kur stādīs jaunos kociņus.
“Iestādījām 23 ābelītes pie vidusskolas un piecas pie bērnudārza, kur zaļo arī deviņi ogu krūmi: jāņogas, upenes un mellenes,” pastāsta direktore. Visu darīja skolēni paši, vecāko klašu audzēkņi sadarbojās ar jaunākajiem. Paši raka bedres, nesa ūdeni, nostiprināja stādus, pieaugušie vien palīdzēja ar padomu.
“Jaunās ābelītes tika iestādītas gan nozāģēto vietā, gan vēl divas rindas. Tā kā jau pēc dažiem gadiem skolas ābeļdārzā varēs nogaršot dažādu šķirņu augļus,” ar gandarījumu saka I.Strelkova.
Dārza atjaunošanā vecpiebaldzēnus atbalstīja SIA “Reāls piedzīvojums”, kura darbībā starp labajiem darbiem ir arī augļu koku stādīšana. “Bez vairākiem atbalstītājiem to izdarīt būtu grūti. Arī viņi ir priecīgi, ka Vecpiebalgā ziedēs un ražu dos kopīgi iestādītās ābeles,” teic vidusskolas direktore un piebilst, katrs, kurš stādīja ābelīti, gaida pavasari, lai redzētu, ka kociņš uzzied.
Komentāri