Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Pētīs dabas resursu izmantošanu

Druva
00:00
30.01.2008
2

Pērnā gada sākumā izveidotā sabiedriskā organizācija “Vides biedrība Krūzes” īsteno projektus, lai tuvinātos mērķim – bioloģiskās lauksaimniecības apmācību un pētniecības centra izveidei.

Biedrības projektu vadītāja Silva Dolmane pastāstīja, ka “Vides biedrības Krūzes” mērķis ir izveidot starptautisku pētniecības un izglītības centru par vidi un bioloģisko saimniekošanu. Centrs nepieciešams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauku attīstību, kas balstīta uz latviešu tradīcijām un bioloģisko saimniekošanu. Lai īstenotu mērķi, biedrība pašlaik realizē divus Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektus „Starptautiska bioloģiskās lauksaimniecības apmācību un pētniecības centra izveides partnerības attīstīšana un pētniecisko darbību priekšizpēte” un “Vides biedrības Krūzes kapacitātes paaugstināšana”.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Guntars Dolmanis atzīst, ka ideja par biedrības izveidi, kā arī centra nepieciešamību balstās ģimenes pieredzē, saimniekojot dabas saimniecībā “Lielkrūzes” Jaunpiebalgas pagastā.

G.Dolmanis vērš uzmanību tam, ka daudzi lauksaimnieki izvēlas lietot ķimikālijas un nodarboties ar intensīvu ražošanu, taču: „lai eksistētu bioloģiskā saimniecība, vajadzīgs dabas kopums, jo pilnvērtīgāks tas ir, jo efektīvāk var strādāt, un arī izdevumi mazāki.” G.Dolmanis vērtē, ka par to aizdomājas retais. Viņš uzskata, ka daudz vairāk būtu jāpēta un jāņem vērā tas, kādi procesi notiek dabā, kāda ir saimniekošanas un dabas mijiedarbība. Viņš skaidro, ka būtiski ir uzturēt bioloģisko daudzveidību saimnieciski apgūtā vidē. „Bioloģiskajai lauksaimniecībai būs īss mūžs, ja tas netiks ņemts vērā,” secina G.Dolmanis.

Biedrības iniciators skaidro, cik svarīgi un arī ekonomiski izdevīgi ir izmantot dabas resursus. „Ja ap zivju dīķi lido zivju gārņi, Eiropas regulas paredz veidot atbaidīšanas iekārtas, bet es ūdens malā lauku apstrādāju tā, lai tur ligzdotu ķīvītes. Tās ir ļoti aktīvas, aizsargādamas savus mazuļus no ūdriem un putniem, tās automātiski aizsargā arī ūdenskrātuvi. Tā ar dabas metodēm iespējams pasargāt ražošanu.

Retais pievērš uzmanību tam, ko daba var dot. Daudzi zivju dīķu īpašnieki zivis baro ar mākslīgu barību, ir arī bioloģiskās saimniecības, kurās zivis tiek tikai nedaudz piebarotas. Taču jāņem vērā, ka no mežiem un pļavām lido kukaiņi, un tā taču ir zivju barība.

Vēl viens piemērs ir mežu izciršana. Ja Norvēģijā izcirstu mežus, putni varētu ligzdot klintīs, ja Latvijā nebūs koku, arī putniem nebūs kur ligzdot. Pūces un ērgļi dzīvo mežā, bet laukos tie izķer žurkas, peles un dažādus lauksaimniecības kaitēkļus. Zaļās vārnas sekmīgi tiek galā ar siseņiem,” uzskata G.Dolmanis.

G.Dolmanis vērtē, ka pašlaik valsts un ES atbalsta saimniecību modernizāciju un paplašināšanos, taču netiek ne ņemts vērā, ne pētīts, kāda nozīme ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un uzturēšanai saimnieciski apgūtā vidē.

Pašlaik biedrība veido sadarbību ar Latvijas vides organizācijām, kā arī starptautiskajiem partneriem. Pagājušajā nedēļā Silva un Guntars Dolmaņi viesojās Norvēģijā, kur tikās ar bioloģisko zemnieku asociāciju, lauksaimniecības attīstības centra pārstāvjiem, kā arī pabija vienā no lielākajām Norvēģijas bioloģiskajām saimniecībām. Plānoti arī pieredzes apmaiņas braucieni un kontaktu dibināšana Vācijā. Tāpat paredzēta Norvēģijas partneru viesošanās Latvijā. Sadarbība veidojas arī ar profesionālajām lauksaimniecības skolām Latvijā.

S.Dolmane skaidro, ka projektā „Starptautiska bioloģiskās lauksaimniecības apmācību un pētniecības centra izveides partnerības attīstīšana un pētniecisko darbību priekšizpēte” strādājušas darba grupas, kurās diskutēts par problēmām un to risinājumiem bioloģiskajā saimniekošanā, kā arī par videi draudzīgās saimniekošanas labās prakses piemēriem. Janvārī īstenota darba grupa Dzīvā laboratorija pētniecības virzienu izpētei. S.Dolmane saka: „Tās ir pētnieciskās grupas, kurās darbojas pētnieki, eksperti, kuri veic kāda projekta darbības izpēti. Šīs darba grupas mērķis bija noteikt nepieciešamākos pētījumus, procesus, pētāmos objektus vides un saimnieciskās darbības mijiedarbības novērtēšanā, kas veicami projekta ietvaros un attiecas uz produkcijas ražošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un citiem vides ilgtspējīgas attīstības ietekmes procesiem.”

Projektā „Starptautiska bioloģiskās lauksaimniecības apmācību un pētniecības centra izveides partnerības attīstīšana un pētniecisko darbību priekšizpēte” 42,5% līdzekļu piešķirti no Eiropas ekonomiskās zonas finansēm, 42,5% no Norvēģijas valdības divpusējās sadarbības finansēm un 15% no Latvijas valsts budžeta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
231

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi