Pētījumā “Karstie rēķini” apkopoti vairāki padomi, kā uzlabot situāciju ar maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, aģentūru LETA informēja “Karsto rēķinu” pārstāve Inga Spriņģe. Piemēram, Rīgas enerģētikas aģentūras un Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas izveidotajā bukletā plaši un saprotami aprakstīts, kā veidojas siltumenerģijas izmaksas. Ja iedzīvotājam nav skaidrs, kā veidots komunālo pakalpojumu, apsaimniekošanas vai apkures rēķins, viņam jāvēršas pie sava apsaimniekotāja. “Ja viņš nesniedz skaidrojumus pēc mutiska pieprasījuma, dariet to rakstiski. Apsaimniekotājiem ir pienākums ikvienam iedzīvotājiem 30 dienu laikā sniegt visu informāciju, kas attiecas uz māju. Tas noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā,” norādīts pētījuma secinājumos. Cilvēkiem jāatceras, ka dzīvojamo māju parvaldīšanas likums paredz, ka apsaimniekotājam vismaz reizi gadā ir jāinformē iedzīvotāji gan par tarifiem, gan uzkrājumiem, gan mājas tehnisko stāvokli un plānotajiem remontdarbiem. Ja iedzīvotājs zina mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu, tad viņš Sabiedrisko pakalpojumu regulatora komisijas (SPRK) mājaslapā var apskatīt SPRK apstiprinātos tarifus, pēc kuriem aprēķināta mājas kopējā iztērētā siltumenerģija. Kopš 2011.gada vasaras pārvaldniekam katrai mājai ir jāveido sava “mājas lieta”. Tajā apkopo visus pēdējo divu gadu laikā ar māju saistītos izdevumus, ieņēmumus, remontus, uzkrājumus un tā tālāk. Vecāka informācija par māju krājas mājas arhīvā. Katram dzīvokļu īpašniekam ir tiesības pieprasīt parādīt savas “mājas lietu” – to paredz Ministru kabineta noteikumi. Lai atteiktos vai mainītu apsaimniekotāju, kā arī piedāvātu tā darbības principu maiņu – zemāki tarifi, nepieciešamie remontdarbi – ir jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un jāsavāc vismaz 50% mājas iedzīvotāju balsu, paredz Dzīvokļa īpašuma likums. Kā ziņots, siltuma cena par vienu kvadrātmetru Latvijā atšķiras pat desmitkārtīgi, secināts pētījumā “Karstie rēķini”. Secināts arī, ka Latvijas likumos ir divas galvenās vājās vietas – nav vienotas sistēmas, pēc kuras namu apsaimniekotājiem būtu jāaprēķina siltuma izmaksas, kā arī nav vienota rēķinu parauga, kas ļautu saprast, vai cilvēki nepārmaksā, par pētījuma rezultātiem informēja projekta komandas pārstāve Laura Zvejniece. Kopumā pētījuma laikā saņemti vairāk nekā 2000 apkures rēķinu, 1000 iedzīvotāju jautājumu, bet projektam veltīto interneta lapu apmeklējuši 50 000 unikālo apmeklētāju. Pētījuma “Karstie rēķini” laikā iedzīvotāji tika aicināti iesūtīt savus apkures rēķinus, lai vēlāk tos salīdzinātu īpaši izveidotā kartē “www.karstierekini.lv”. Pētījumu organizēja Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re: Baltica” sadarbībā ar lielākajiem Latvijas medijiem. NOZARE.LV
Komentāri