Cēsu vecajā tirgus (Rožu) laukumā visu pavasari turpinās darbi. Strādā celtnieki, lai īstenotu laukuma rekonstrukcijas projektu.
Visapkārt tehnika un cilvēki, kas to vada, tiek pabeigta Rīgas ielas labiekārtošana, kas saistīta ar laukuma rekonstrukciju, lai pēc tam nevajadzētu rakņāt un lauzt.
Līdzās celtniekiem darbojas arheologi Zigrīdas Apalas vadībā. Tā ir arheoloģiskā uzraudzība, kas veicama jebkurā Cēsu vecpilsētas zemes pēdā, kurā kaut ko ceļ.
Zigrīda Apala pauž neapmierinātību, ka laukuma rekonstrukcijas projekts tapis, viņu ar to neiepazīstinot pirms apstiprināšanas. Projekta īstenošana veicama sasteigti, arheoloģisko uzraudzību sablīvējot.
Vispirms nācies lemt, ko darīt ar atsegto viduslaiku bruģi, kā to iekļaut rekonstruētā laukuma kopskatā. Ar projektētājiem panākta vienošanās par izmaiņām, 11 kvadrātmetrus bruģa saglabāt eksponēšanai. Pārējā bruģa daļa paliks zem rekonstruētā laukuma virskārtas.
Zemāk par veco bruģi arheologi strādā vairākos sektoros. Rīgas ielas pusē apmēram metru zem bruģa atklāta viduslaiku koka statņu ēka. Z. Apala saka, ka tāda veida dzīvojamā nama detaļas atklātas pirmo reizi. Un pētnieki rokas vēl metra dziļumā, lai atsegtu ēkas saglabājušos pamatus, lai varētu visu atsegto fiksēt un pēc tam turpinātu pētījumus par viduslaiku
Cēsu apbūvi.
“Tā ir tā skaistā, lielā māja,” nopriecājās arheoloģe, kad nonācām pie nākamā atsegtā laukuma aiz slavenā ķīniešu namiņa. “Pagaidām varam spriest, ka šī ēka nav bijusi apdzīvojama, bet gan noliktava. Kāpēc noliktava? Pamatu, kā arī statņu koki ļoti spēcīgi, tāpat arī sienu aizpildījuma dēļi. Kad māja nodega, viss sagāzās. Un nav atrasts nekas no apkures ierīcēm. Ja māja būtu domāta dzīvošanai, apkures ierīcēm vajadzēja atrasties ja ne pirmajā, tad otrajā stāvā. Taču nav nekā. Ir daudz apdeguša māla, var spriest, ka bijis ar māliem segts lēzens jumts. Kādas pamatīgas starpstāvu kāpnes! Plankas, šķērskoki ar koka tapām, redzama arī dēļu grīda,” stāsta Z. Apala un izdara cēsniekiem varbūt pašu nozīmīgāko secinājumu: “Šī pagaidām ir vissenākā mums zināmā koka ēka Cēsīs.” Arheoloģe turpina: “Koka statņu ēkas līdz šim bija atklātas tikai Vecrīgā. Tās pamatīgi pētījis akadēmiķis Andris Caune. Ja viņš to nebūtu izdarījis, mums Cēsīs šajos unikālajos atklājumos būtu daudz grūtāk orientēties.” Un vēlreiz Z. Apala uzsver, ka šī ir pirmā atraktā koka statņu māja Latvijā ārpus Vecrīgas.
Kad piegājām pie izrakumu laukuma Skolas ielas pusē, Z. Apala palūdza: “Puiši, atsedziet šīs mucas!” Un pirms sarunas par mucām teica: “Te vēl viens brīnums, sasaucas koka un mūra arhitektūra. Šie varētu būt ēkas pamati. Bet šī divus metrus platā siena nekādi nevarētu būt mājas sastāvdaļa. Monumentālā siena turpinās pāri laukumam Rīgas ielas virzienā. Gribētu tai atrast galu. Visu atsegt nebūs iespējams.”
Un par unikālo pēdējo dienu atradumu: “Šīs skaistās divas koka mucas! Kas tajās bijis iekšā, vēl nezinām, tik tālu neesam tikuši. Mu-cas atradušās pagrabā.”
Cik daudz unikālu atradumu vēl varētu būt vecajā tirgus laukumā, var tikai nojaust. Ja tikai… viss notiktu ne tik sasteigti. Ja arheologi, kuri šeit veic uzraudzību, varētu sistemātiski pētīt, ja viņiem uz papēžiem nemītu celtnieki, kuri gaida, kad varēs turpināt laukuma rekonstrukciju.
Atliek precizēt, kāpēc arheologu darbs notiek tik sasteigti, kas tur vainojams, kāds no Cēsu domes vadītājiem vai cits lielāks vecpilsētas zinātājs, kāds no domes speciālistiem. Un kāda ir projektētāju vaina un līdzatbildība.
Komentāri