Pašvaldībām un valdībai par budžetu ir vienošanās un arī domstarpības

Ministru kabineta priekšsēdētāja Evika Siliņa un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminiskis parakstīja vienošanās un domstarpību protokolu par 2026.gada budžetu un budžeta ietvaru 2026.-2028.gadam. Dokumenta parakstīšanas ceremonijā bija klāt reģionālo mediju pārstāvji.

“Šis ir svarīgs brīdis,” pirms vienošanās parakstīšanas teica Ministru prezidente. “Ieguldīts liels darbs sarunās ar pašvaldībām. 2026. gada budžets ir kopdarbs, kas tapis ciešā dialogā, gan strādājot pie tādiem tik būtiskiem jautājumiem kā drošība, izglītība, atbalsts ģimenēm, ceļu infra­struktūra un pasažieru pārvadājumi, gan meklējot budžeta ietaupījumus. Un būtiski, lai tiktu nodrošināta pašvaldību ekonomiskā attīstība.”

LPS priekšsēdētājs pievienojās E.Siliņas teiktajam, ka veikts grūts un sarežģīts darbs, lai nonāktu līdz vienošanās parakstīšanai. “Pašvaldības vadītāji mani pilnvaroja parakstīt vienošanās un domstarpību protokolu, bet tas nenozīmē, ka nebūs domstarpību,” sacīja G.Kaminskis. “Dom­star­pības – tas ir tas, pie kā jāstrādā tālāk, tie ir izglītības, ceļu jautājumi, pasažieru pārvadāšanas jautājumi un citi, tai skaitā pilnībā pievienojos Ministru prezidentei, lai pašvaldības spētu īstenot ne tikai tiešās funkcijas, bet arī atbalstīt uzņēmējdarbību, nodrošināt ekonomisko izaugsmi.”

“Druva” lūdza Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Ro­zenbergu komentēt pašvaldību un valdības vienošanās un domstarpību protokolu. J.Rozenbergs norādīja, ka pašvaldību vadītāji, kas piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē, vienbalsīgi apstiprināja protokola parakstīšanu un vienošanos ar valdību. “Tas kopumā ir signāls, ka pašvaldības atbalstījušas šo piedāvājumu. Protams, ar valdību bija sarunu raundi, kur panāca vairākas paš­valdībām labvēlīgas lietas. Un labā ziņa, ka tomēr, kaut kopumā valstī izdevumi ir jāsamazina, paš­valdību sektorā nākamajā gadā plānots pieaugums. Tas ir saistīts ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu palielinājumu, jo darba algas gan publiskajā, gan privātajā sektorā pieaug. Tāpēc nākamgad pašvaldībās vidēji par pieciem sešiem procentiem palielināsies iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa ieņēmumi. Cēsu novada pašvaldībai šis pieaugums būs 5,1%.

Otrs sarunu bloks ar valdību bija par pašvaldību aizņemšanās iespējām. Arī šajā jautājumā panāca vairākas būtiskas lietas. Gan ir vienošanās, kādiem virzieniem prioritāri var aizņemties, gan arī prioritārajiem aizņēmumiem palielināts kredīta limits. Samazi­nāta arī birokrātija, vairs nav nepieciešama atzinumu jūra no ministrijām, lai vērstos Garantiju padomē pēc aizņēmuma.

Un trešais bloks, ja apstiprinās valsts budžetu, – izglītībai būs papildu finansējums, tas nozīmē ar papildu līdzekļus pašvaldībām. Atbalsts paredzēts skolu programmai gan ne uzreiz pilnā apmērā, bet pakāpeniski. Pirmais solis uz nākamo gadu ir plānots finansējums atbalsta personālam, ko izglītības iestādes tiešām ļoti gaida.

Tad ir virkne vienošanos un nevienošanos par kādiem konkrētiem jautājumiem ministriju līmeņa lietās. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka ir jāpalielina autoceļu fonda dotācija, savukārt valdība saka, ka tas nav iespējams un palielinājums paliek līdzšinējā apmērā. Līdzīgi jautājumi ir no ministrijas uz ministriju. Kaut kur ir vienošanās, kaut kur ne, bet, ja tā var teikt, lielajā rāmī par finanšu lietām vienošanās ir. Bija dažādas baumas un spekulācijas, kā pašvaldību budžetus samazinās. Taču kopumā tomēr ir pieaugums, kādā vairāk, kādā mazāk.”

Finanšu ministrija ziņo, ka paš­valdībām turpmākajos gados tiek prognozēts stabils nodokļu ieņēmumu kāpums – 2026.gadā kopā ar kompensācijām paredzēts pieaugums 151,4 miljonu eiro jeb 6,1% apmērā.
Lai gan kompensācijas apmērs par nodokļu reformu fiksēts kā domstarpība protokolā, tas paredz 66,8 miljonus eiro 2026.gadā, 84,1 miljonu eiro 2027.gadā un 86,7 miljonus eiro 2028.gadā. Finanšu ministrija uzsver, ka šie rādītāji apliecina, ka darbaspēka nodokļu izmaiņu ietekme uz paš­valdību budžetiem ir pozitīvāka, nekā tika prognozēts iepriekš, un nodrošina stabilu ieņēmumu pieaugumu vietvarām arī turpmākajos gados.

Tāpat ministrija norāda, ka valsts saglabā konkurētspējīgu darbaspēka nodokļu politiku, un nodokļu izmaiņas pozitīvi ietekmēs lielāko daļu strādājošo, jo neapliekamais minimums 2026. gadā pieaugs līdz 550 eiro mēnesī, bet minimālā alga līdz 780 eiro.

Savukārt galvenā aizņemšanās prioritāte saglabājas ES fondu, Atveseļošanās fonda un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansētajiem projektiem. Valsts noteiktās investīciju jomas ar aizņēmumu ir drošība, izglītība un demogrāfija – patvertņu izveide un pielāgošana civilās aizsardzības vajadzībām, izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana un pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšana, lai mazinātu rindas, kā arī autobusu iegādei skolu tīkla reformas ietvaros.