Esam pieraduši, ka vīnogas jāpērk veikalā, lai gan itin gardas var izaudzēt tepat, mūsu platuma grādos. Taisnību sakot, vīnogas vajadzētu biežāk lietot uzturā, jo tajās ir ļoti daudz organismam vajadzīgu vielu. Speciālisti ēst vīnogas vai
dzert vīnogu sulu iesaka sirds un asinsvadu slimību gadījumos. Ilgstoša vīnogu sulas lietošana normalizē asinsspiedienu un nostiprina sirds un asinsvadu sistēmu. Vīnogas iesaka ēst arī kā organismu stiprinošu līdzekli astēnijas, nespēka, nervozitātes un bezmiega gadījumos.
Vīnogu sezonas laikā iesaka vienu vai divus mēnešus katru dienu apēst no viena līdz pusotram un pat diviem kilogramiem vīnogu, sadalot tās vienmērīgās porcijās. Vīnogas jāēd stundu pirms ēdienreizēm. Protams, ja ogas jāpērk, tas prasa zināmu kapitālu, ja audzē pats, tas ir jau vienkāršāk.
Savas ir savas
Arī mūsu pusē netrūkst cilvēku, kuri vīnogas audzē pie mājas, tā teikt, sava prieka pēc. Tepat pilsētā jau vairākus gadus ar vīnogu audzēšanu veiksmīgi nodarbojas Maija Veģere, kura stāsta, ka šis ir viens no viņas hobijiem: “Šajos gados, kopš ar to nodarbojos, esmu daudz ko ielāgojusi un uzzinājusi. Tagad varu interesentiem dot padomus. Gribētu, lai cilvēki sasparotos un audzētu vīnogas pie savām mājām. Nevajag lielas plantācijas, pietiek ar dažiem stādiem, no kuriem, tos labi apkopjot, var ievākt bagātīgu ražu. Esmu dāvājusi cilvēkiem arī stādus, jo atvases aug visu laiku.”
Vīnogu audzētāja atzīst, ka ir bauda ēst savas vīnogas, kurām nav nekādu ķimikāliju, kas nekad nav miglotas, jo dienvidos audzētās nav tik labas, kā pašas izaudzētās.
“Cilvēkos varbūt valda stereotips, ka vīnogas nav Latvijas apstākļiem piemērotas, ka ar tām pamatīga noņemšanās, un tas viņus attur no audzēšanas. Protams, laika apstākļiem ir zināma ietekme. Aizvadītā bezsniega ziema un sausais pavasaris atstājis zināmu iespaidu. Teiksim, šķirne 'Jadviga' parasti ienākas jūlija beigās, augusta sākumā, bet šogad ogas vēl nav gatavas. Tomēr kopumā ogu daudz, un drīzumā pirmās jau varēs nobaudīt,” stāsta M. Veģere.
Svarīgākais – apgriešana
Pirmie mēģinājumi vīnogu audzēšanā bijuši pirms 20 gadiem, un viss apgūts pašmācības ceļā. Galvenā atziņa, ka nevajag nobīties no neveiksmēm. Pirmajos gados vajadzētu konsultēsies ar zinošiem cilvēkiem, jo ne visu var iemācīties no grāmatām. Ir darbiņi, kurus dabā jāredz, kā tas notiek, tad arī pašam māka būs rokā. Pirmos četrus gadus stādiem jāseko līdzi īpaši rūpīgi, ja ieaug, viss būs labi.
M. Veģere stāsta, ka vīnogas jāstāda pavasarī pēc salnām, saules pusē un, galvenais, vējainā vietā. Vīnogai noteikti vajag vēju, lai būtu pašappute. Tad būs labāka raža, arī slimību augiem būs mazāk. Vīnogulāji neesot prasīgi. Protams, labāk ir mālaina augsne, tad ogas būs saldākas. Audzētāja arī saka, ka vīnogulājs nav jālaista, jo ir dziļa sakņu sistēma, un tas atradīs vajadzīgo mitrumu arī sausā laikā. Svarīgi arī citi sīkumi.
“Vīnogām svarīga ir apgriešana. Ap Jāņiem no saviem nedaudzajiem stādiem noplūcu trīs palielus klēpjus zaļās masas – lapas, atvases. Ja to nedara, spēks aiziet lapās un ogu nav. Tam ļoti jāseko līdzi, jo gadās, ka pirmajā gadā vīnogulājs ražo krietni, cilvēki ir priecīgi par ražu, bet ar katru gadu ogu paliek arvien mazāk. Ļoti bieži tas saistās ar to, ka netiek veikta savlaicīga apgriešana. Nedrīkst pieļaut, ka vīnoga visu spēku izliek dzinumos. Apgriešana jāveic rudenī, ja to darīs pavasarī – augs nosulos un ražas nebūs,” norāda M. Veģere.
Zināšanu pūrs šajos gados iekrāts liels. Novērots, ka uz tā zara, kur šogad bija ogas, nākamgad vairs nebūs. Tāpēc vecie dzinumi jāgriež nost, jo ogas būs tikai uz jaunajiem, bet arī tie pareizi jāapgriež. Ja atstās visu, atkal nebūs vēlamais rezultāts, jāatstāj viens pumpurs, kas dzīs jaunus asnus. Pārējie rudenī jānogriež.
M. Veģere norāda, ka potenciālajiem vīnogu audzētājiem vajadzētu pirkt stādus, kas izaudzēti tepat, Latvijā. Viņa gatava sniegt nepieciešamās konsultācijas, iespēju robežās palīdzēt arī ar jaunajiem stādiem. Noder viss
Vīnogu audzētāja stāsta, ka pietiek ar dažiem stādiem pie mājas, lai ogu pietiktu visam.
Viņai pie mājas aug šķirņu 'Jadviga' un 'Ņežņij' vīnogas, un no šiem dažiem stādiem pietiek gan ēšanai, gan mājas vīnam. Esot patīkami gadu mijā atvērt pašdarināto vīnu, tā atkal sajūtot saulaino vasaru ar tās bagātīgo smaržu buķeti.
Noder arī citas vīnogulāju sastāvdaļas.
“Vīnogu sēklas ir lielisks antioksidants, kas uzlabo imunitāti. Kad ogas izspiežam, sulu izmantoju vīnam, bet mizas un sēkliņas izžāvēju, samaļu un tās noder veselības stiprināšanai. Var izmantot arī lapas, no tām sanāk garšīgi pildītie
tīstokļi. Ap Jāņiem lapas ir ļoti mīkstas, ar kāpostu lapām pat nevar salīdzināt,” stāsta M. Veģere.
Komentāri