Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, pasākumi.

“Gada balvas kultūrā 2024” saņēma:

• Galveno balvu “Grand Prix” saņēma “Veidenfests”, kas notika E.Veidenbau­ma muzejā “Kalāčos”.
        Nominācijās:
• “Cilvēks kultūrā” – Vidzemes koncert­zāles “Cēsis”    mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska;
• “Par mūža ieguldījumu” – ilggadēja kultūras darbiniece Astrīda Kamša;
• “Radošais kolektīvs” – “Gaujas rūķi” Jaunpiebalgā, kuri gada nogalē    rīko vērienīgus pasākumus;
• “Iniciatīvas” -  Zaubes pagasta koris par piedalīšanos Dziesmu svētkos Toronto;        
• “Pārsteigums” -  multimediju instalācijai “Pieskāriens” Priekuļos neapdzīvotā mājā;
• Nozīmīgākais notikums Cēsu pilsētā    – P.Rozenberga Cēsu Mākslas skolas projekts “Bērni zīmē Latviju” valsts svētkos uz Cēsu pils mūriem;
• Nozīmīgākais notikums Cēsu novadā – jubilejas pasākums “Piebalgai – 800”;
• Gada kultūrvieta -    radošais kvartāls “Zeit” Līgatnē;
• 2024. gada kultūras atbalstītājs – uzņēmējs Renārs Sproģis.
• Žūrijas specbalvu saņēma    Mareks Dainis.

Saņēmusi galveno balvu, “Vendenfest” idejas komandas vadītāja Baiba Roze atzina, ka novērtējums ir patīkams pārsteigums. “Jaunieši rīkoja festivālu, kas nav domāts jauniešiem. Tas pulcēja ap 400 cilvēku no visas Latvijas,” teica B.Roze un atzina, ka, rīkojot kultūras un mākslas festivālu kopā ar jauniešiem, daudzos ir neticība, kas jāpārvar. “Ja ir ideja, dedzība, lepnums par to, ko dari, tad izdodas,” sacīja B.Roze un atklāja, ka trešajam “Vendenfestam” jau viss izdomāts, vasarā atkal ikvienu gaidīs E.Veidenbauma “Kalāči”.

Gada kultūras balvas pasniedza Latvijas pirmajā kultūras forumā, ko rīkoja Cēsu novads. Profesionāļi izteica viedokli, diskutēja par kultūras nozīmi nacionālās valsts pastāvēšanā un drošībā, ietekmi uz Eiropas attīstību.

Foruma mērķis arī bija nest uz priekšu Cēsu novada Latvijas kultūras galvaspilsētas iniciatīvu, lai cēsnieku iesāktais turpinātos citviet.

Forumā ikviens varēja parakstīt Memorandu par Latvijas kultūras galvaspilsētas iniciatīvu. “Ir labi ieraudzīt novada kultūras norises vienā vadmotīvā, kā tas šogad notiek Cēsu novadā.    Galvaspilsētas statuss liek apzināties, kas novadā ir, radīt jaunas iniciatīvas. Svarīgākais, ka ir sākums diskusijai, kā atrast risinājumus ilgākam laikam,  lai papildinātu un palīdzētu īstenot kultūrpolitikas nostādnes un izvēlētos virzienus. Kopāstrādāšana ir atslēga, kopīgi veidot kultūras vidi Latvijā, nevis atrautās iniciatīvās,” pēc memoranda parakstīšanas “Druvai” teica kultūras ministre Agnese Lāce.