Pārgājienā atklāj citas Cēsis

Cēsu Centrālā bibliotēka organizēja pirmo literāro pārgājienu “Ziedošais pavasaris”.

“Tā kā Cēsis šogad ir Latvijas kultūras galvaspilsēta, gribam cēsniekiem un citiem interesentiem dot iespēju iepazīt pilsētu caur literatūras un grāmatniecības prizmu, kā arī uzzināt gan kaut ko jaunu, gan atgādināt par kultūras cilvēkiem, kuri te kādreiz dzīvojuši un strādājuši, kuri savos literārajos darbos rakstījuši par Cēsīm, ” stāsta bibliotēkas direktore Lāsma Mašina -Vasmane.

Pārgājiena maršrutu izstrādāja Novadpētniecības lasītavas vadītāja Elīna Riemere un Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Inta Zaksa. “Pirms kāda laika biju sagatavojusi projektu virtuālajai pastaigai pa Cēsīm, bet tas    neguva finansējumu. Bija savākts daudz materiālu un informācijas. Ja    nav lemts doties pastaigā virtuāli, var taču doties kājām, un tas prasa tikai laiku, ne naudu,” pastāsta Elīna, bet Inta piebilst, ka jau agrāk vadījušas pastaigas latviešu valodas skolotājiem un pārliecinājušās, ka viena otru labi papildina ar to, ko zina.

Par to, ka šādi pārgājieni cēsniekus saista, liecina, ka bija pieteikušies 30 interesenti. “Ikdienā paskrienam garām, bet tādā pārgājienā var    daudz uzzināt.    Ne visam var uzlikt pieminekli un pielikt piemiņas zīmi,” atgādināja Elīna un atzina, ka šādas pastaigas tūrisma organizatori līdz šim nav piedāvājuši.

Pārgājiena maršruts veda caur vecpilsētu. “Gribējās arī pārsteigt ar maz zināmo.    Stāstījām par komponistiem Helmeru Pavasaru un Alfrēdu Kalniņu. Par grāmatizdevējiem Ozolu un Rozi zināms, bet cik daudz zinām par Jēpi, Dubavu? Melānija Vanaga saistās ar Amatu, bet viņa Cēsīs dzīvoja un mācījās, arī tik daudzās grāmatās ir par Cēsīm.    Imants Ziedonis ne tikai ārstējās Cēsu sanatorijā, bet Ungurmuižā rīkoja pirmo dižkoku atbrīvošanas talku,” faktus atklāj Inta, bet Elīna pastāsta par Bernhardu Diženo. Viņš 20.gadsimta sākumā dzīvojis Cēsīs, saukts par Cēsu Tolstoju, jo vizuāli bijis līdzīgs. Bijis vientuļnieks, kuram patika dzejot, tulkoja no vācu valodas, mīlēja arī bohēmisku dzīvi.    “Bet, ja Apsesdēls dzīvotu šodien, viņš būtu populārs influenceris,” pārliecināta Inta, kurai viņa daiļrade bijis atklājums.

Pie skulptūras “Gadsimtiem ejot” (tautā sauktu “Laika vecis”) dalībniekus sagaidīja pats autors tēlnieks Matiass Jansons. Viņš izstāstīja leģendu par Cēsu pilsētas naktssargu un kuriozus atgadījumus skulptūras uzstādīšanas gaitā.

Trīs stundu izzinošais un vējainais “Ziedošais pavasaris” noslēdzās    Maija parkā zem Vei­denbauma vectēva stādītajām liepām. Te pārgājiena dalībniekus gaidīja silta tēja, pīrādziņi un dziesmas ar novadnieku rakstītajiem vārdiem.

Nākamais pārgājiens būs pēc Jāņiem. “Tas būs Papardes zieda pārgājiens ar vecuma ierobežojumu līdz 18 gadiem. Rudenī būs vēl viens,” atklāj Elīna un uzsver, ka arī abas ar Intu sev atklājušas daudz interesanta par Cēsīm.