Ar militāru godu, skanot valsts himnai un ieroču zalvēm, Līgatnes Zanderu kapos tika pārapbedīts Latvijas armijas pulkvedis Mārtiņš Kasparsons.
“Nākamgad apritēs 50 gadi, kopš pulkvedis tika aizsaukts mūžībā, un ir labi, ka šogad izpildīts pulkveža dēla Kārļa savulaik dotais solījums guldīt tēvu dzimtenes smiltājā,” svinīgajā notikumā teica Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virskapelāns Elmārs Pļaviņš. Pie Kasparsonu dzimtas kapu vietas pulcējās radinieki, NBS pārstāvji, Instruktoru skolas karavīri un virsnieki, zemessardzes 27. kājnieku bataljona pārstāvji, NBS Jūras spēku pūtēju orķestra grupa. Pulkvedis Kasparsons dzimtajā zemē tika guldīts ar viņam pienākošos godu.
“Šis ir emocionāls, īpašs brīdis. Paldies Dievam, ka varam to piedzīvot, būt kopā ar pulkvedi Kasparsonu un kopīgi pateikt paldies par viņa ieguldījumu Latvijas armijas labā. Pulkveža nopelni ir lieli, to pierāda daudzie apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis, Igaunijas Brīvības krusts, Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme, Viestura ordenis un citi,” teica virskapelāns E. Pļaviņš.
M. Kasparsona militārā biogrāfija bijusi bagāta. Pirmajā pasaules karā dienējis cariskās Krievijas armijā, bet 1918.gadā, uzzinot, ka Latvija kļuvusi par neatkarīgu valsti, atvaļinājās, lai stātos Latvijas armijas rindās un palīdzētu tās veidošanā un valstiskās neatkarības nostiprināšanā. Viņš bijis Cēsīs dislocētā 8.Daugavpils kājnieku pulka pēdējais komandieris, bet 1944.gadā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās. Pēc pieciem gadiem nonākuši Austrālijā, kur uzsākuši jaunu dzīvi. Pulkvedis miris 1959.gadā. Kā “Druvai” pastāstīja dēls Kārlis Kasparsons, tēvs toreiz teicis, ja būtu iespējams, viņš gribētu gulēt dzimtas kapos: “Mēs apsolījāmies vēlmi īstenot, lai gan tas bija laiks, kad par to nevarēja sapņot. Šī iespēja bija jāgaida daudz gadu, bet tagad esam to īstenojuši. Šis ir ļoti aizkustinošs brīdis visai mūsu ģimenei. Pērn Kara muzejā nodevām glabāšanā tēva uniformu un apbalvojumus, šogad veicām galveno uzdevumu – atvedām tēva un mātes pelnus atpakaļ uz dzimteni, lai guldītu dzimtas kapos.”
Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētājs Roberts Millers, noliekot ziedus, norādīja, ka pulkvedis ar savu varonību bija labs piemērs ikvienam: “Viņa nopelni Latvijas armijas un savas tautas priekšā nav aizmirsti, un šis ir brīdis, kad pulkvedim tiek parādīts gods, ko viņš patiešām ir pelnījis.”
Cēsu vēstures un mākslas muzeja speciālists Tālis Pumpuriņš norādīja, ka savulaik telpās, kur atrodas muzejs, bijis 8.Daugavpils kājnieku pulka štābs, tāpēc viņš varot pulkvedim nodot sveicienus no viņa kādreizējās dienesta vietas.
Atvadu sveicienus pulkvedim nodeva arī NBS pulkvedis Jānis Tālbergs, dāvinot Kārlim Kasparsonam Latvijas karogu kā piemiņas zīmi šim notikumam.
“Sajūtas šajā brīdī ir ļoti spēcīgas. Aplis ir noslēdzies. Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā ģimenē allaž domājām, kā īstenot solījumu par tēva guldīšanu dzimtenes zemītē. Tāpēc šobrīd ir īpašs gandarījums, ka tas ir paveikts. Tagad atliek ik gadu atbraukt šurp, lai apsēstos uz soliņa dzimtas kapos un padomātu,” teica K. Kasparsons.
Komentāri