„Esmu oficiāls mednieks no 1945. gada,” saka Dainis Ozoliņš un rāda saglabāto pirmo mednieka apliecību.
„Toreiz mednieku bija maz, tagad „Tunču mednieku biedrībā” ir vairāk nekā sešdesmit biedru. Kolektīvā mums pastāv disciplīna, un atlaides netiek dotas. Ar alkoholu neaizraujamies. Medībās ir dzelzs likums – kamēr esam mežā, neviens nedrīkst cilāt glāzīti. Tas ir iegājies jau gadu gaitā, un neviens to vairs neapspriež. Ja kāds to nesaprot, kopīgs ceļš mums nav ejams,” stāsta 82 gadus vecais mednieku kolektīva vadītājs un atzīst, ka Zaubes mednieku biedrībā ir ne tikai pagasta ļaudis, bet arī rīdzinieki un siguldieši.
„Jauno mednieku ir daudz. No vecajiem esam palikuši tikai divi. Bet jaunā paaudze nav slikta,” vērtē mednieks. Vaicāts par Zaubes puses medību laukiem, saka: „Lauksaimniecībai līdzi iet medniecība. Kādreiz bija ļoti maz mežacūku, aļņu un staltbriežu. Mežacūkas parādījās 60. gadu sākumā. Aļņi un staltbrieži daudz vēlāk. Toreiz bija daudz zaķu un stirnu. Šobrīd zaķu palicis ļoti maz. Mēs vairs zaķus pat nemedījam, jo uzskatām, ka tie ir ierakstīti Sarkanajā grāmatā. Nav jau vairs tādas lauksaimniecības sējumu platības, kur zaķiem baroties. Arī mežā cūkas gājušas mazumā, jo nav vairs kolhozu plašo tīrumu, kuros tās mielojās.”
Runājot par trofejām, D.Ozoliņš saka: „Mednieka gaitās esmu nošāvis kādas trīssimt cūkas. Man vienmēr bijuši arī labi medību suņi. Vilku gan nošāvis neesmu, bet lūši ir trāpījušies. Vairākas lūšu ādas izstādē ieguvušas pat zelta medaļas. Arī tagad mežos lūšus var sastapt. Šogad pat divus nošāvām.”
D. Ozoliņš atzīst, ka tik daudz piedzīvots un redzēts, ka varētu
grāmatu uzrakstīt.
„Esmu dzimis un audzis mežinieku ģimenē. Zaubes mežus esmu izstaigājis. Tie nomīdīti no viena gala
līdz otram. Ja vērtēju pagasta dzīvi, jāsaka – Zaube mainījusies. 1939. gadā uzskaitē bija 5002 cilvēki, šodien vairs nav pat tūkstoša. Bija pienotava, četras piena savāktuves, liela kokzāģētava un četras dzirnavas. Tagad ražošana pagastā apstājusies pilnībā. Ko mainīs novadu reforma? Uzskatu, ka tā nekā laba nenesīs. Domāju, ka nākotne Zaubei ir stipri drūma. Esmu visu ko dzīvē redzējis, man neviens neiestāstīs to, kā vairs nav un nebūs. Arī cilvēki iet prom, jo te nav ko darīt. Palikusi viena skola, bet nav jau īsti, kam tajā mācīties, bērnu maz. Un jauniešiem zūd goda un atbildības sajūta. Nav vairs kārtības, kāda bija kādreiz. Likumu katrs tulko uz savu pusi. Par ko jaunieši mūsdienās domā, nezinu. Dzer, sēžas pie stūres un sitas. Tagad pat – nedēļas laikā divi līķi
un viens cietušais smagā avārijā. Dzīve noteikti ir kļuvusi citāda,” pārdomās dalās zaubēnietis.
Komentāri