Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvē
kādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu.

Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, atverot dažādiem pasākumiem.
“Krogs kādreiz bija vieta, kur satikties, pieturvieta ceļā. Gri­bam, lai arī šodien un nākotnē te nāk kopā domubiedri, kuri grib radīt, nevis graut.    Šodien, kad redzam, kas notiek pasaulē, ir būtiski  saglabāt, veidot. Krogu gribam veidot kā atvērtu kultūrvietu. Te iederas gan kamerpasākumi, gan nelielas svinības, arī tikšanās, kur diskutēt, stāstīt stāstus. Katrs pasākums rosina domas nākamajiem, idejas nobriest, un    tiekamies atkal,” saka Aija Sila un pastāsta, ka konference deva vien ieskatu par krogiem Pie­balgā, ēkām, krogu vietām, kas saglabājušās, par pazīstamiem kultūras un mākslas darbiniekiem, kuri bijuši saistīti ar krogiem.

“Zināt vietas vēsturi ir svarīgi visiem piebaldzēniem. Mūsu krogs ievērojams ne tikai ar savu apjomu un to, ka tautā tiek saukts par Garo krogu, bet arī to, ka ēka saglabājusies. Tiesa, tā glabā vēl daudzus noslēpumus, kuri atklājas pamazām,” uzsver A.Sila un piebilst, ka ģimene ir priecīga, ja ir interese par to, ko viņi dara, un arī atbalstu, jo tad soļi uz priekšu ir platāki.

Valters Grīviņš jau vairākus gadus pēta krogus Latvijā. Viņš izzinājis par deviņiem no apmēram 22 krogiem, kas atrodas vēsturiskajā Piebalgas novadā. Izpētītie krogi bija ceļa posmā no Vecpiebalgas līdz Jaunpiebalgai. Viņš turpina pētījumus. Par pētnieka uzzināto var lasīt histo­ria.lv.

“Valtera pētījums par krogiem dod atbildes uz daudziem jautājumiem, arī atklāj pagasta sabiedrisko dzīvi. Mani interesē, kā krogs parādās cilvēku dzīvē un daiļradē,” pastāsta Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule un piebilst, ka    Jaunpiebalgas krogā dzīvoja Marģera Zariņa krustmāte un pazīstamais komponists bērnībā tur pavadījis laiku. Kad nodziedāja dziesmiņu, tika pie kārumiem. Kā pats raksta atmiņās – jau agrā bērnībā ticis pie honorāriem. Ar krogu saistīta Dārziņa un Sud­rabkalna bērnība.
L.Grudule atgādina, ka savulaik Vecpiebalgas centrā bijis Kalna, Lejas un Grišku krogs. Kādu laiku tie visi darbojās vienlaikus. Kalna krogs bija iecienītākais, tam blakus notika tirgi. Tagad kroga vietā ir veikals “Mājai un Dārzam”.

“Krodzinieki varēja atļauties bērnus laist labās skolās,” uzsver L.Grudule un piebilst, ka visos Piebalgas krogos vārīta jēra zupa un notikusi slātaviešu un čangaliešu tikšanās. Katrs lielāks krogs uzskatīja, ka  Kaudzītes aprakstījuši viņu krogu. Visticamāk, rakst­nieki atainojuši krogu kā tādu, bet Grišku krogs Ķenča kroga nosaukumu izpelnījies kā padomju laiku leģenda.

Fakti, leģendas un mīti atdzīvojās V.Grīviņa un L.Grudules stāstos, bet Jaunpiebalgas kroga saim­nieks tā laika ikdienu atveda šodienā.

A.Sila uzņēmums SIA “Sils & Sili” 2015.gadā ēku iegādājās no patērētāju biedrības. Ēka bija nolaista.  “Mani vienmēr interesējušas senas celtnes. Sagadījās, ka    uzņēmums    meklēja telpas, kur attīstīt darbību, un izdevās vienoties ar īpašnieku par iegādi,” stāsta kroga saimnieks. Šajos gados daudz izdarīts, kaut no ārpuses, iespējams, tā nešķiet.

Apsekojot Jaunpiebalgas kroga ēku, atklāja, ka atbilstoši ierakstiem Zemesgrāmatā no kroga kompleksa vēsturiskās apbūves ir kroga ēka, aiz tās esošā mūra ēka “veikals – noliktava” un blakus koka šķūnis. Vēl ir divi koka malkas šķūnīši, bet kūts ēka nav saglabājusies. Pirms kara “Krog­maļu” zemes īpašumā bija arī ceļa, tagad ielas pretējā puse.    “Un tieši tur bija viens no dokumentos minētajiem mūra pagrabiem. Tā vietā ir automašīnu stāvlaukums. Blakus tam, saimniecības ēkas vietā, uzcelts veikals. Abas vēsturiskās ēkas redzamas 20. gadsimta pirmās puses fotoattēlā,” atklāj A.Sils.

Pēc īpašnieku ierosinājuma 2016. gadā Jaunpiebalgas kroga ēka ar tai pieguļošo apbūvi tika iekļauta valsts nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.    Ar Jaunpiebalgas novada domes atbalstu tika veikta kultūrslāņa noņemšana un zemes seguma pazemināšana līdz vēsturiskajam līmenim un uzklāts gājēju celiņa segums. Tika veikta kroga mākslinieciski vēsturiskā izpēte.

“Varam atļauties to, ko varam. Valsts kultūras mantojuma pārvaldes finansiālais atbalsts palīdzējis sakārtot    lietus ūdens noteksistēmu, glābt pretuguns mūri un jumta daļas. Tagad ēkai ir skaists jumts. Pašvaldības projektu konkursā    guvām finansējumu precīzai digitālai ēku kompleksa uzmērīšanai,” stāsta saimnieks.   

“Jaunpiebalgas kroga gadskaitļa akmenī ir iekļauta bezgalības zīme. Mēs to esam izvēlējušies par darbības vadmotīvu un cenšamies sev atvēlētajā mūžības nogrieznī uzturēt šo vietu dzīvu un saglabāt, atjaunot, un iepūst dzīvību. Savu iespēju robežās,” saka A.Sils.