Lielāko interesi par iespējām apdrošināties pret iespējamo darba zaudēšanu apdrošināšanas sabiedrības novērojušas no kredītņēmēju puses, liecina biznesa portāla “Nozare.lv” veiktā apdrošinātāju aptauja.
Tomēr tikai daži apdrošinātāji izveidojuši šādus produktus vai iekļāvuši bezdarba risku kādā no jau esošajiem produktiem, bet tie, kas šādu pakalpojumu nepiedāvā, norāda, ka par to nav intereses no klientu puses vai pēc rūpīga situācijas izvērtējuma secināts, ka produkts tā augsto risku un attiecīgi cenas dēļ būtu pieejams lielākoties tikai turīgajiem iedzīvotājiem, kuriem savukārt apdrošināšanas pret darba zaudēšanu varētu nebūt aktuāla.
Šā gada jūnija vidū sadarbībā ar “Nordea banku” “If P&C Insurance” Latvijas filiāle (“If apdrošināšana”) ieviesa jaunu pilotprojektu, proti, piedāvājot bankas kredītņēmējiem papildus apdrošināties arī pret darba zaudēšanu. Pāris mēnešus pēc produkta ieviešanas “If apdrošināšana” pārdošanas vadītāja Dace Ivaska atzīst, ka, lai arī interese par šo produktu ir liela, tomēr ne visi klienti atbilst tām prasībām, kādas izvirzītas, lai iegādātos bezdarba apdrošināšanu.
“If apdrošināšana” neatklāj, cik šādas polises ir izsniegtas, taču skaits esot neliels. Arī atlīdzība nevienā gadījumā neesot pieteikta.
“If apdrošināšana” gan nedomā no šī projekta atteikties un nopietni strādā pie produkta uzlabošanas, piemēram, tiek domāts, kā uzlabot apdrošināšanas noformēšanas procedūru, tiek veikta bankas darbinieku apmācība. “Esam apsvēruši iespēju piedāvāt bezdarba apdrošināšanu arī citu banku klientiem, tomēr līdz šim lēmums nav pieņemts. Tas saistīts ar faktu, ka vēl turpinām intensīvi strādāt pie esošā pilotprojekta nosacījumu uzlabošanas,” sacīja Ivaska.
Arī “Ergo” piedāvā apdrošināties pret bezdarbu, taču šajā gadījumā tā nav atsevišķa polise, bet gan tiek piedāvāts komplekss produkts, kurā apvienota nelaimes gadījumu apdrošināšana, nāves un bezdarba riski.
“Ergo” attīstības direktore Baltijā Ingrīda Ķirse skaidro, ka piedāvātais kompleksais bezdarba riska apdrošināšanas produkts ir modifikācija no nelaimes gadījumu apdrošināšanas, kas iekļauj palīgrisku pret bezdarbu. “Ergo” bezdarba riska apdrošināšanas produkts paredz, ka nevēlama bezdarba vai īslaicīgas darba nespējas gadījumā apdrošināšana kompensēs personas aizņēmuma maksājumus līdz pat 12 mēnešiem par vienu apdrošināšanas gadījumu. Savukārt tad, ja nelaimes gadījuma vai slimības rezultātā iestājusies nāve, apdrošināšana pilnībā segs atlikušo aizņēmuma maksājumu, kas personas nāves brīdī nav atmaksāts aizdevējam.
“Ņemot vērā augstos bezdarba rādītājus, kā arī iepriekšējos gados uzņemtās vērienīgās kredītsaistības, kuru pildīšana pašlaik daudziem ir apgrūtinoša vai pat neiespējama, klientu interese par bezdarba apdrošināšanu ir liela. Bez tam, jo lielākas kredītsaistības, jo par šo apdrošināšanu lielāka interese,” saka Ķirse.
Savukārt AAS “Seesam Latvia” direktors un valdes loceklis Aigars Freimanis norādīja, ka “Seesam Latvia” par šādu pakalpojumu ir interesējušās kredītiestādes, nevis kredītņēmēji.
Gada sākumā jautājumus par kredītņēmēju apdrošināšanu pret bezdarbu tika skatīts “Seesam” uzņēmumu Baltijas valstu vadības sapulcē, taču tika noraidīts, jo pašreizējās ekonomikas apstākļos nebija iespējams radīt tirgus pieprasījumam, iedzīvotāju maksātspējai un riskam sabalansētu un atbilstošu produktu.
“Lai nosegtu bezdarba risku un attiecīgi garantētu apdrošināšanas atlīdzības izmaksu ikmēneša kredīta apmērā līdz jaunas darbavietas atrašanai, gada maksa par apdrošināšanu pret bezdarbu pašreizējā situācijā būtu pieejama tikai turīgajiem iedzīvotājiem, kuriem savukārt šis apdrošināšanas produkts nebūtu tik aktuāls,” skaidro Freimanis.
Tāpat viņš piebilst, ka otra lieta ir riska izvērtēšana un apdrošināšanas riska izlīdzināšana, jo pieprasījums apdrošināšanai pret bezdarbu pamatā varētu būt no kredītņēmējiem, kuriem pastāvētu augstākais risks zaudēt darbu, tas nozīmē, ka apdrošināšanas pakalpojuma cenai būtu jābūt tik augstai, lai nosegtu apdrošināto kredītņēmēju saistības bezdarba gadījumā. Savukārt, ja kredītiestādes apdrošināšanu pret bezdarbu iekļautu kā obligātu apdrošināšanu, līdzīgi kā tas ir attiecībā uz hipotekārās ķīlas jeb mājokļa apdrošināšanu, tad neapšaubāmi apdrošināšanas pakalpojuma cena kļūtu būtiski pieejamāka, jo izlīdzinātos risks, taču Freimanis šaubās, vai kredītņēmēji Latvijā ir gatavi uzņemties papildus maksājumu.
“BTA” Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece norāda, ka uzņēmums ir izskatījis iespēju papildināt atsevišķus apdrošināšanas produktus, kur apdrošināšanas segumā ir iekļauta arī apdrošināšanas aizsardzība darba zaudēšanas gadījumos (ceļojuma apdrošināšanā, auto apdrošināšanā un finanšu risku apdrošināšanā), taču pagaidām šis risks esot apdrošināts vien dažos gadījumos atsevišķos projektos.
“Pieprasījums pēc šī riska apdrošināšanas Latvijā līdz šim nav bijis liels, kas var tikt izskaidrots ar to, ka Latvijā apdrošināšanas izvēles pamatā joprojām prevalē cenas jautājums, un seguma paplašinājumi, palielinot cenu, tiek vērtēti negatīvi. Turklāt, runājot par esošo situāciju ekonomikā, var teikt, ka lielāko bezdarba vilni jau esam piedzīvojuši un bezdarba risks lielai daļai strādājošo jau ir iestājies, tāpēc apdrošinātāju piedāvājumos ar to ir jārēķinās,” spriež Priedniece.
Savukārt “Gjensidige Baltic” līdz šim nav saņēmusi nevienu pieprasījumu apdrošināties pret bezdarbu, līdz ar to tuvākajā nākotnē šādu produktu neplāno ieviest.
NOZARE.LV
Komentāri