Sestdien referendumā par Satversmes grozījumiem Latvijā piedalījies 628 831 vēlētājs. Mūsu rajona vēlēšanu iecirkņos savas balsis nodeva 19 763 pilsoņi. Balsstiesības 2.augustā bija 1 515 213 vēlētājiem, tādējādi, lai grozījumi Satversmē stātos spēkā, par tiem bija jānobalso pusei jeb 757 607 vēlētājiem. Mūsu rajonā vajadzēja piedalīties vismaz 21964 pilsoņiem. Balsotāju skaits referendumā nebija pietiekams. Pašlaik apkopotie rezultāti liecina, ka par Satversmes grozījumiem – tiesību došanu iedzīvotājiem rosināt Saeimas atlaišanu, ir nobalsojuši 591 697 cilvēki jeb 39,05 procenti balsstiesīgo.
Sestdien aizvadītais referendums bijis trešais apmeklētākais atjaunotās Latvijas vēsturē. Līdz šim visvairāk cilvēku piedalījās tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES). Šajā referendumā piedalījās 1 010 467 vēlētāji, no kuriem 66,97 procenti jeb 676 700 nobalsoja par Latvijas iestāšanos ES. 1998. gadā tautas nobalsošanā par grozījumiem Pilsonības likumā piedalījās
928 040 jeb 69,16 procenti vēlētāju, 1999.gadā – referendumā par Pensiju likumu piedalījās vairs tikai
339 879 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi. Pērn Latvijā notika tautas nobalsošana par grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos, kuros piedalījās attiecīgi 338 348 un 338 342 vēlētāji. 1991.gada 3.martā mūsu valstī notika iedzīvotāju aptauja par Latvijas Republikas neatkarību. Aptaujas sarakstos bija iekļauti 1 902 802 republikas iedzīvotāji, no kuriem aptaujā piedalījās 1 666 128 jeb 87,56 procenti balsstiesīgo. 9.Saeimas vēlēšanās 2006. gada rudenī piedalījās 908 979 jeb 60,98 procenti balsstiesīgo pilsoņu.
”Tautas nobalsošana noritēja ļoti aktīvi. Iecirkņos, kuros pabiju, visu laiku nāca cilvēki. Daudzi izmantoja iespēju, ka varēja balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Darbs vēlēšanu komisijām bija visas dienas garumā. Protams, žēl, ka uz vēlēšanu iecirkņiem neatnāca nepieciešamais vēlētāju skaits un kāds atkal varēs pārmest naudas tērēšanu nobalsošanai. Vēlēšanu komisijām, protams, vienmēr gribas, lai ir rezultāts, lai vēlēšanas vai nobalsošana būtu notikusi,” ”Druvai” atzina rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Biruta Mežale un uzsvēra, ka nav saņemtas ziņas par kādiem pārkāpumiem. Tautas nobalsošanā nepiedalījās neviens novērotājs no partijām vai nevalstiskajām organizācijām.
”No astoņiem rītā līdz vieniem pēcpusdienā pie katra galdiņa bija rinda. Pievakarē neliels pieklusums. Tāda brīža, ka neviena vēlētāja nav zālē, nebija,” pastāstīja vēlēšanu iecirkņa, kas bija iekārtots Cēsu kultūras centrā, komisijas locekle Aija Struņķe. Viņai piekrita vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Drosma Baze: ”Uz vēlēšanām cilvēki nāk, bet uz referendumu tāda aktivitāte nav bijusi. Dzirdot vēlētāju pārdomas, skaidrs, ka vērtējumi par to, kas notiek Latvijā, ir pretrunīgi. Bet vienkāršāk sēdēt pie televizora un piktoties, nevis atnākt uz vēlēšanu iecirkni un paust viedokli. Tā ir tava pilsoniskā nostāja, atnāc un izdari. Ne viens vien arī atzina, ka atnācis balsot, jo vairs negrib sēdēt mājās. Kā parasti, mūsu iecirknī balsoja kāzinieki. Tas nav tikai šovs, jā, tas skaisti, romantiski, bet tam ir sava jēga.”
Vasaras atvaļinājumi, karstais laiks, laukos mūždien nepadarāmie darbi tomēr daudziem nebija par kavēkli, lai neietu nobalsot. Latvieši, kuri arī paši sevi dēvē par politiski neaktīviem, par tādiem, kuri varai pretī atklāti nerunā, tikai vaimanā, šajā reizē mājās sēdētājos tomēr nepalika.
Protams, var jautāt, kāpēc tomēr nobalsot neatnāca nepieciešamais vēlētāju skaits. Atbildes atkarīgas no politiskās pārliecības un izpratnes. Kā ”Druvai” atzina kāda pilsone, nedrīkst aizmirst, ka politika ir zinātne un tā ir ļoti niansēta. Patiesību, kāpēc partijām tik dažādi uzskati, ja visas kalpo cilvēkiem, uzzinās varbūt nākamā paaudze. Tāpat kā pirms Saeimas vēlēšanām lielo uzvaru pār pilsoņu prātiem svinēja propaganda un tieši raidījums ”Kas notiek Latvijā?”. Ne viens vien ”Druvas” sastaptais balsotājs, kā, piemēram, veselavietis Ilgonis Zilvers, skaidri pateica: ”Noskatījos domburšovu un sapratu, ka jābalso!” Svārstīgie vēlētāji tika novirzīti uz vēlēšanu iecirkņiem. Viņu bija daudz. ”Ļoti daudz vecu cilvēku, vidējās paaudzes maz, nāk arī jaunatne,” vērojumos dalījās Biruta Mežale un piebilda, ka ar katru gadu vēlētājs kļūst vecāks. Varbūt tie tūkstoši, kuru balsu pietrūka, lai referendumu uzskatītu par notikušu, sen vairs Latviju uzskata vien par vietu, kur dzīvo radi, kam jāsūta nauda? Tiesa, viņi joprojām ir pilsoņi. ”Druvai” radās iespaids, ka vispārējā gaisotnē, kad piedalīties referendumā bija it kā pats par sevi saprotams, ne katrs, kurš tā arī neaizgāja, pilnu
krūti apliecināja, ka bijis vai noteikti ies. Tā tie procenti veidojās.
Lai uzzinātu dažādus viedokļus, ”Druva” sestdien dažādās vietās parunājās ar balsstiesīgajiem.
Vēl pirms vēlēšanu iecirkņa vaļā vēršanas pie Raunas vidusskolas jau gaidīja Indulis Grundulis. ”Būs karsts laiks, jānāk no rīta. Pa ceļam satiku vienu paziņu, viņš atmeta ar roku, par velti esot tā balsošana. Daudzi nezina, kas notiek, netic, ka kas varētu mainīties. Ja domās, ka nav jēgas, tad arī nekas nemainīsies. Kāda iespēja taču vienmēr pastāv,” domās dalījās raunēnietis. Viņam steidzīgas piebiedrojās arī dzīvesbiedre Līga un kaimiņiene Vija Karele. Abas jau rīta darbus pabeigušas, bet pa dienu jāpagūst gan gurķus burkā ielikt, gan ogas nolasīt un Skujenē kapus apkopt. ”Tā turpināties nevar. Mani tikai interesē, vai, ja Saeimu atlaidīs, viņiem atkal tos tūkstošus maksās. Kad mani štatu samazināšanas dēļ atlaida, nemaksāja. Vai viņiem vairāk vajag,” noteica Līga un iesteidzās vēlēšanu iecirknī.
Veselavas kapsētā sestdien bija kapu svētki. Turpat pārsimts metrus vēlēšanu iecirknis. Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Andris Cīrulis saka: ”Daudz svešu. Uz kapu svētkiem sabraukuši radi, draugi. Pirms tam jau apsprieduši, kā balsot. Vēlētāji diezgan kareivīgi – valdību nost.”
Kapsētā satikušās veselavietes Regīna Skerškāne, Inta Zilvere un vaivēniete Rasma Āboliņa. Kundzes pat īpaši nebija jāmudina uz sarunu par nobalsošanu.
” Esam saprātīgā vecumā un nobalsojām,” saka Inta Zilvere un piebilst: ”Tas labi, ka tauta interesējas. Sevišķi jauniem cilvēkiem vajadzētu piedalīties. Ja visi darītu, kā citās zemēs, kā kaut kas nav, kā vajag, visi ceļas kājās, iet, protestē un panāk savu. Mēs tik vaidam. Kad cilvēki satiekas, neko citu nerunā – slikti, slikti.” ”Tik daudz jaunu cilvēku, lai iet un dara. Bet vieni un tie paši deputāti, lai nāk citi,” pārliecināta Regīna Skerškāne un piebilst, ka tagadējie deputāti jau ir atēdušies. Nākamie atkal būs tādi paši, bet varbūt kādu brīdi būs drusku čaklāki. ”Vajag slotu, kas viņus kustina. Žēl, ka esam tāda vienaldzīga tauta, kauns skatīties, kā Kalvītis Saeimā guļ,” uzsver Regīna un izsaka pārliecību, ka tauta noteikti nobalsos, lai iegūtu tiesības atlaist Saeimu. Ne jau uzreiz to arī vajagot darīt, bet vismaz deputāti nedaudz trūksies. Noklausījusies, ko paziņas runā, Rasma Āboliņa vien klusi nosaka: ”Man vienalga, kas tur sēž. Es savu pensiju saņemu. Nebiju balsot un neiešu.”
Nikolajs Rastorgujevs ir tukumnieks, tēvs, māte veselavieši, un kapu svētki ir dzimtas satikšanās reize. Par politiku viņš runā labprāt.” Pauls pateica, labi- atlaidiet, bet ielieciet kaut ko labāku mūsu vietā. Viņam taisnība. Es atklāti pasaku: ”Nebalsošu.” Ne es par Eiropas Savienību balsoju, ne tagad. Nav jau ko ievēlēt, un ekonomikā krīze ir visā pasaulē. Mēs mākam tikai ķengāties. Par pensijām balsošu. Zinu, ka nauda budžetā ir,” domās dalījās bijušais veselavietis.
Rīdiņu dzimtas daži pārstāvji jau bija paguvuši tepat Veselavā nobalsot, citi to grasījās darīt pēc kapu svētku dievkalpojuma. Dažādu paaudžu sievietēm domas bija līdzīgas. ”Lai arī Saeimu atlaidīs un tie paši nāks atpakaļ, kaut kas mainīsies. Kādi viņi ir jēriņi pirms vēlēšanām! Tagad baidīsies, redzēs, ka tautai ir teikšana, nebūs tik iedomīgi. Vajag partijām ļaut strādāt rezervistiem, kurus pašas partijas nelaiž pie varas, jo viņi spēj domāt un darīt, bet tiek turēti tā tālāk no Saeimas. Pa četriem gadiem viņi samaitāsies, lai pēc tam atkal nāk jauni,” domās dalījās Gunita Elksnīte, bet vecmāmiņa Velta Rīdiņa piebilda, ka ticēt gan nevarot nevienam, bet vienam gan viņa ticot- Kalvīti vairāk Saeimā neievēlēs. ”Man tie blēži nepatīk. Viņi gana aptaukojušies, nestrādājot un tikai sev labumu gādājot,” tā Elga Kalniņa, bet māsa Vita Rīdiņa vien skeptiski nosaka: ”Kā deputāti jūt, ka vairs netiks, uztaisa jaunu partiju, un viņus ievēl atkal. Mēs ievēlam.”
Mācītājs Edijs Kalniņš ”Druvai” arī izteica cerību, ka līdz ar tautas nobalsošanu kaut kas mainīsies.
”Ne radikāli. Balsoju, kaut idejas dēļ, lai kāds sāk saprast, ka viņš nav visvarens,” pārliecību pauda Edijs Kalniņš.
”Es redzu jaunu cīņu par varu. Kāpēc vēlēšanas vispār vajadzīgas, ja tās varēs atcelt? Cik ir to, kuri neprātā raujas pie varas? Kas notiks, kad viņi tiks?” tā referendumu raksturoja Jānis Rutulis.
Raiskumā sestdien bija divi koncerti dažādām gaumēm un vakarā balle. Vēlēšanu iecirknī vēlētāji nāca un gāja, klusums telpās nebija ne brīdi. ”Citreiz neesmu balsojusi, neredzēju jēgu, tagad gan. Nav vairs ticības, tik daudzi politiķi bijuši, visi it kā strādājuši, bet gribas, lai reāli kaut kas mainās. Nevaru nosaukt nozari, kurā nebūtu nopietnu problēmu,” domās dalās Olga Ruble un spriež, ka vispareizāk būtu ļaut šiem pašiem strādāt, lai tikai maina attieksmi, ieklausās, nevis visu dara pa savam. ”Ir tik daudz gudru, varošu cilvēku, bet viņi netiek pie varas. Viņus sarakstos neliek. Tie, kuri jau no 90.gadiem Saeimā sēž, viņi neļauj tautai ievēlēt savus deputātus, piedāvā tikai sevi. Cerība ļoti maza, ka kaut kas mainīsies, ja nu varbūt šoreiz kaut ko panāksim, ja ne, tad vairs nav kam ticēt,” tā raiskumiete un piebilda, ka jaunatne ir pārāk vienaldzīga.
Priekulieši Česlavs Daļeckis un Natālija Ponomorenko bija atbraukuši uz kristīgās mūzikas koncertu Raiskumā.
”Pirmoreiz dzirdu par tādu referendumu. Par politiku maz interesējos, ja pats ar savu darbu ko nepanākšu, tad nekā nebūs, uz politiķiem nav ko cerēt,” sacīja Česlavs, bet Natālija atzina, ka nesanācis laika un arī pases nav līdzi, lai nobalsotu. ”Dzīvē ir daudzas svarīgākas lietas par politiku,” sacīja Natālija.
Vien dažas minūtes pirms iecirkņu slēgšanas Vigo Vārsbergs un Evija Buldere ieskrēja Cēsu kultūras centrā. ”Pilsoņa pienākums. Bijām uz izrādi, bijām ezerā, atskrējām nobalsot,” tā jaunieši. ” Ceram uz izmaiņām, galvenais jau ekonomikā, lai būtu darba iespējas lielākas un nebūtu jābrauc uz Īriju,” piebilda Vigo.
Cēsu kultūras centra iecirknī ”Druvai” pastāstīja, ka kāds vīrs vērsies pēc padoma pie vēlēšanu komisijas pārstāves. Kā lai balso, viena draudzene saka par, otra pret. Un abas viņam patīkot. Padomā viņš saņēma ieteikumu, lai balso, kā domā un draudzenēm nesaka patiesību, pašam vien tālāk jādzīvo.
Vēlēšanu iecirknī Līvos kāds vīrs pirmoreiz mūžā atnācis balsot . Ne padomju laikos, ne neatkarīgajā Latvijā vēlēšanās un referendumos nav piedalījies, tagad gan. Lai paustu viedokli.
Viedokļi vēl ilgi būs tikpat dažādi kā politiskā ziedu buķete Latvijā. Referendums Latvijā bez rezultāta. Bet tas nepaliks bez sekām. Vismaz uz kādu laiku.
Komentāri