Pirmās pazīmes liecina, ka Cēsu Mākslas festivāls arī otro sezonu aizvadīs ar uzvaras gājienu, apliecinājumu tam, ka neliela pilsēta, kādas ir Cēsis, var kļūt par augstvērtīgas profesionālās mākslas epicentru vairāku nedēļu garumā.
Pirmajiem mākslas notikumiem pagājušās nedēļas nogalē netrūka skatītāju un klausītāju. Interesi izrādīja kā pilsētnieki, tā augstas mākslas pazinēji no galvaspilsētas, mērojot garāku ceļu, lai Cēsīs gūtu emocijas.
Kādreizējais Cēsu alus brūzis pilsētas centrā gadiem stāv neapdzīvots, tāpēc telpas nav pievilcīgas. Taču laikmetīgās mākslas izstādes veidotāji otro gadu pierāda, ka mākslas, arī foto un video, pat glezniecības eksponēšanai ne vienmēr ir vajadzīgas glancētas izstāžu zāles. Pielāgota vide, telpu un eksponātu estētiskais kontrasts rada mākslas faktu ar intriģējošu blakus efektu. Izstādes iekārtotāji gādājuši, lai, staigājot pa pamestās rūpnīcas telpām un ejām, skatītāji nepakluptu un nenomaldītos, bet izstādes satura veidotāji parūpējušies, lai māksla uzrunātu, arī provocētu un nevienu neatstātu vienaldzīgu. Skatītāji, šo mākslas telpu atstājot, tiešām iekrīt dedzīgās sarunās par to, kā izpratuši vienu vai otru mākslinieka domu. „Speciāli Cēsu Mākslas festivālam radītie darbi, kurus apvieno moto „Skaistums”, ir sava veida mēģinājums analizēt mūsu laiku, kas formāli ir apsēsts ar skaistumu, vienlaikus aizvien vairāk banalizējot un degradējot šo jēdzienu,” atklāšanā izstādes saturu komentēja kuratore Daiga Rudzāte.
Festivāla atklāšanas koncerta sarīkošanai šogad bija izraudzīta pati lielākā telpa pilsētā – zāle Cēsu sporta kompleksā. Tas deva iespēju akadēmiskās mūzikas notikumā vienlaicīgi būt klāt vairāk nekā tūkstoš cilvēkiem. Programmas veidotāji bija īpaši piemeklējuši repertuāru. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Andris Veismanis, un koris „Latvija” (kopā ap 150 mākslinieki) izpildīja The Queen Symphony – pirms sešiem gadiem Lielbritānijā komponista Tolga Kašifa radīto mākslas darbu simfoniskajam orķestrim un korim pēc Fredija Merkūrija dziesmu (Bohemian Rhapsody, We Are the Champions, We Will Rock You, Bicycle Race un Save Me) motīviem. Pasaulē tagad regulāri atskaņotais skaņdarbs, kas izpelnījies dažādas balvas, bija jaunatklājums Latvijas publikai. Pēc koncerta uzrunātie cēsnieki neslēpa, ka jūtas mūzikas saviļņoti un gandarīti. Vienā vakarā dzirdēti divi izcili mūzikas darbi. Arī Latvijā radītais – Imanta Kalniņa 1973. gadā sarakstītā 4. simfonija – brīvības alku apliecinājums 70. gadu paaudzei, Latvijas augstākās atzinības, Lielās Mūzikas balvas saņēmēja pirms 11 gadiem. Simfonija, kuru veido izteiksmīga melodija, iekodēts arī gara spēks un vienkāršība. „Koncerta moto bija simfoniskās un akadēmiskās mūzikas tradīciju saplūšana ar rokmūziku,” skaidroja Artūrs Maskats, viens no festivāla akadēmiskās mūzikas sadaļas veidotājiem.
Festivāla mākslinieciskie pārsteigumi – akadēmiskā māksla neakadēmiskā vidē – turpināsies arī šonedēļ. Sestdien kamerorķestra Sinffonieta Rīga stīgu kvartets bijušā alus brūža telpās atskaņos amerikāņu 20. un 21. gadsimta klasiķu darbus.
„Cēsu Mākslas festivāls atkal sevi pieteicis ļoti profesionālas mākslas dimensijā. Paldies pašvaldībai par nopietnību, ar kādu tā pilsētā uztur dzīvu profesionālo mākslu, dara to kopā ar festivāla rīkotāju komandu, direktoru Juri Žagaru. Esmu gandarīta un pateicīga redzot, ar kādu ieinteresētību jūs, cēsnieki, uztverat profesionālo mākslu,” uzrunājot festivāla atklāšanas koncerta apmeklētāju simtus, sacīja kultūras ministre, Cēsu Mākslas festivāla patronese Helēna Demakova. „Tas apliecina, ka valsts un pilsētas dome iet kopā pareizo ceļu – uz akustiskās koncertzāles radīšanu Cēsīs, līdzšinējā kultūras centra pārvēršanu pilnīgi citā kvalitātē.”
Komentāri