Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Papīrrūpniecība piestāv

Druva
00:00
18.03.2008
5

Šogad kancelejas preču, tajā skaitā mākslas papīru ražotāju, starptautiskajā izstādē Frankfurtē papīrfabrikas Līgatne pārstāvji, piedāvājot zīmēšanas un akvareļpapīru, pat no konkurentiem Eiropā jutuši pozitīvu attieksmi. „Viņi novērtēja, ka maza fabrika ir dzīva – darbojas, spurojas, jo papīrrūpniecībai ir grūti laiki visā pasaulē,” pastāstīja Pēteris Treimanis, papīrfabrikas Līgatne īpašnieku pilnvarotā persona, kurš, vadot uzņēmuma ikdienas darbu un plānojot attīstību, īpašniekiem palīdz gadu.

Papīrfabrika pieder Baltic Investment Fund III L.P., Baltic Investment Fund III C.V., kā arī Valtam Klucim un Guntim Pīrāgam.

Papīri neplīvos vējā

P.Treimanis uzskata, ka Latvijai piestāv papīrrūpniecība, kaut arī Līgatnes uzņēmums vairs palicis vienīgā ražotne. „ Papīrs kā materiāls ir nenovērtēts Latvijā un pasaulē. Tagad naftas cenas ceļas, un tas daudz ko nostādīs savās vietās,” uzskata pilnvarotais. „Cilvēki atgriezīsies pie videi draudzīgākas produkcijas un saimniekošanas, pie tā, lai pēc iespējas mazāk lietu tiktu izmests atkritumos. Tajā skaitā makulatūra – mūsu ražotnes pamata izejviela. Informācijas un tehnoloģiju laikmetā arī makulatūras netrūks. Cilvēks nevar uztvert tekstu ekrānā tikpat labi kā uz papīra. Teksti allaž tiks izdrukāti. Esmu mēģinājis ar datoru aizstāt papīra plānotājus, bet sapratu, ka tā ir tikai šikošana.”

Secinot, ka makulatūra pavisam neizsīks – jautājums, kā to regulāri savākt, lai Līgatnes rūpnīcai netrūktu izejvielu.

„Makulatūra Līgatnē saplūst ļoti dažādi – ņemam to no lielveikaliem, veiksmīgi sadarbojamies ar ”ZAOO,” kas ir labākie atkritumu šķirotāji Latvijā, savācam no tipogrāfijām un birojiem. Veidojas abpusēji izdevīgs darījums- mums ir izejviela, bet makulatūras „ražotājiem” nav jāmaksā par atkritumiem, par dokumentu iznīcināšanu, jo mēs nodrošinām, ka dokumenti neplivināsies vējā. Viss, ko no bankām, sasaiņotu maisos, iekrauj papīrfabrikas busiņā, nonāk pārstrādē. Busiņš no braucieniem pa Latviju allaž atgriežas ar vienu, divām tonnām makulatūras. Mēs par makulatūras pieņemšanu neprasām samaksu, paši samaksājam sagādes izdevumus, un tā nav maza nauda,” stāsta P. Treimanis. ”Īpašas attiecības gribam veidot ar skolām. Par katru tonnu makulatūras, ko bērni savāks, mēs pretī dotu pāris kilogramus zīmēšanas papīra. Piestrādāsim, lai iesaistītu Rīgas skolas, kur šķirošanā ir visbēdīgākā situācija. Esam nodomājuši arī izveidot sistēmu, lai jebkurš varētu pieteikties un nodot kaut nelielu makulatūras daudzumu. Cilvēkam tas būs patīkami – sakrāt papīru, apzinoties, ka līgatnieši atbrauks pakaļ. Eksperimentāli dažas organizācijas jau to dara, bet valsts iestādes un bankas jau sen.”

Rūpnieku radoši eksperimenti Frankfurtē uz stenda līgatnieši bija rakstījuši, ka piedāvā papīru jauniem māksliniekiem, zinot, ka viņiem nav tik lielas ambīcijas. Celulozes ražošanas Līgatnē nav, tāpēc akvareļpapīru ražo no baltās makulatūras. Produkts top labā kvalitātē, tikai nevar dot garantiju, ka pēc simts gadiem nesāks dzeltēt.

Nesen Līgatnē sākta arī melna zīmēšanas papīra ražošana – rūpnieku radošs eksperiments. Ideja jau bijusi sen, bet tagad iedzīvināta, papīra masā iestrādājot ķimikāliju piegādātāju saražotos kvēpus.

„Mēs vairs nepiedāvāsim vienkāršu papīru. Tam esam pārāk maza papīrfabrika. Lai lielie giganti Skandināvijā un Vācijā ražo masu produkciju,” biznesa principu skaidro P. Treimanis. „ Ar vietējām izejvielām, no makulatūras radīsim produkciju ar augstāku pievienoto vērtību.”

”Druva” papīrfabrikā viesojās dienā, kad bija vērojama gadā reta parādība – apstādinātas ražošanas iekārtas. Šoreiz, lai tās modernizētu ar kvalitātes kontroles iekārtu. „Patlaban nespējot īstenot ieceri par vēl vienas papīra mašīnas uzstādīšanu, jo tam pietrūkst finansējuma, uzlabojam padomju gadu tehniku.”

Rūpnīcas 150 darbinieki galvenokārt ir vietējie cilvēki. „Strādnieku vidū ir izteikts patriotisms, ko citiem no malas nesaprast,” pārliecinājies P.Treimanis. „ Gribu panākt, lai darbs papīra ražošanā atkal kļūtu prestižs. Neesmu atmetis arī domu uzaicināt arhitektus, lai izsaka priekšlikumus, kā sakopt rūpnīcas teritoriju. Kad pelnīsim labāk, tas arī notiks.”

Grib būt līderi Baltijā

Līgatnieši izvirzījuši mērķi kļūt par čaulu ražošanas līderiem Baltijā. Uz čaulām var tīt visu, kas tinas, arī papīru ( šo iespēju izmanto Lietuvas papīrfabrikas). Arī čaulu papīru ražo no makulatūras. Liels ieguvums ir iekārta, kas ļauj ražot dažāda garuma čaulu ruļļus, izmantot atgriezumus. Līgatnieši čaulām cer atrast noieta tirgu arī Skandināvijā, kur ir izdevīgākas cenas un apjomi.

Speciāls papīrs – tapešu papīra pamatne – pašlaik tiek ražots rūpnīcai Ukrainā. Zinot, ka Eiropā ir Līgatnei līdzīga lieluma papīrfabrika, kura strādā ar peļņu, ražojot tikai tapešu papīra pamatni, var prognozēt, ka iecerei ir laba nākotne.

Ap 80 procentus Līgatnē saražotās produkcijas eksportē uz ārvalstīm, tajā skaitā Skandināviju, bet Eiropā vistālāk uz Spāniju. Papīrs ir pieprasīts kvalitātes un lētākas cenas dēļ.

Pagājušais gads jau pagājis ar izrāvienu, pieaudzis Līgatnes apgrozījums, sasniedzot 3,45 miljonus latu. Atrasti jauni noieta tirgi. P.Treimanis saka: „ Komandai ir kolosālas idejas. Viss, kas Līgatnē tagad labs noticis, saistīts ar ideju īstenošanu. Mans uzdevums – ļaut tām brīvību tehniskajā un tirgus jomā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
3

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
15

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
31
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
274

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi