Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

Iveta Rozentāle
00:00
13.09.2025
95
Siltums

FOTO: shutterstock

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā aizritētu bez nepatīkamiem pārsteigumiem. Apjomīgi siltumtrases pārbūves darbi arvien notiek Liepā, bet arī citviet veikta apkures katlu nomaiņa, lai brīdī, kad mājokļiem būs nepieciešams pieslēgt apkuri, viss notiktu bez aizķeršanās.

Vasara bez siltā ūdens, lai ziemā nesaltu

Liepas ciemata daļā, kurā notiek siltumtrases pārbūve, karstais ūdens nav pieejams jau kopš 30. jūlija. Turklāt arī jūlijā bija vairākas nedēļas, kad siltais ūdens kā ik gadu nebija pieejams, jo notika apkures katlu apkopes darbi.

Priekuļu apvienības pārvalde vasarā iedzīvotājus informēja, ka Liepas ciema siltumtrases pārbūve nebija izvēle, bet būtiska nepieciešamība – trases posms izbūvēts 20. gadsimta 70. gados un bija tehniski kritiskā stāvoklī. Arī “Druvai” Priekuļu apvienības pārvaldes Komunālās daļas vadītājs Ainārs Amantovs apstiprina: “Pašvaldība rīkojās profilaktiski, lai novērstu iespējamos avārijas plīsumus apkures sezonas laikā, kas radītu vēl smagākas sekas – ilgstoši nebūtu ne siltuma, ne karstā ūdens arī ziemas mēnešos.” Lai gan rūpīgi tika izvērtēta un meklēta iespēja pārbūves laikā, izveidot alternatīvus pagaidu risinājumus karstā ūdens nodrošināšanai siltumapgādes sistēmas tehniskās specifikas dēļ nebija iespējams.

Iedzīvotāji par apvienības 24. jūlijā publiskoto informāciju “Facebook” lapā, ka no 30. jūlija atkal nebūs siltā ūdens, bija sašutuši, jo tikai nule,18. jūlijā, pēc trīs nedēļu pārtraukuma siltais ūdens atkal tecēja no krāna. Bija veikta profilaktiskā Liepas katlumājas apkope – ikgadējie profilaktiskie darbi katlu mājā, lai nodrošinātu centralizēto siltumapgādes sistēmu nākamajai apkures sezonai. A. Amantovs paskaidro: “Šo darbu laikā tika apsekoti un iztīrīti šķeldas apkures katli, veikta gāzes apkures katla profilaktiskā pārbaude un remonts, pārbūvēta un atjaunota šķeldas padeves laukuma kustīgā grīda, veikts šķeldas padeves transportiera ķēdes remonts, daudzdzīvokļu māju siltummezglos demontēti un nodoti verifikācijai un atkal uzstādīti siltuma skaitītāji.”

Liepēnieši pauda neizpratni, kāpēc darbi nevarēja sākties jau ātrāk, kā arī atgādināja, ka laikā, kad nav pieejams siltais ūdens, netiek nodrošināta iespēja, kur iedzīvotājiem, jo īpaši ģimenēm ar bērniem, nomazgāties. Daļa liepēniešu atzina, ka bijuši spiesti iegādāties un uzstādīt elektrisko boileri trīs vasaras nedēļu dēļ, kad netika nodrošināts siltais ūdens. Tie, protams, bijuši papildu izdevumi.

Par siltumtrases būvdarbu uzsākšanas kavēšanos pašvaldība paskaidroja, ka iemesls tam bija nepieciešamība sagaidīt Valsts kases aizdevuma apstiprinājumu, jo bez šī finansējuma projekts nebūtu realizējams vispār, un apliecināja: “Mēs saprotam, ka ikdienas komforts šobrīd tiek būtiski ietekmēts, taču uzsveram – šie darbi tiek veikti, lai ilgtermiņā nodrošinātu drošu, uzticamu un mūsdienīgu siltumapgādes sistēmu Liepas iedzīvotājiem.”

Šobrīd darbi siltumapgādes posma pārbūvē sokas labi, informē    A. Amantovs. “Ir paredzēts, ka karstais ūdens mājām, kurām tas bija atslēgts, tiks pieslēgts 15.septembrī.” Tas nozīmē, ka tas notiks pat ātrāk, nekā sākotnēji bija paredzēts, jo iedzīvotāji tika informēti, ka karstais ūdens nebūs pieejams līdz 30. septembrim.

Pastāstot par pārbūves darbiem, Komunālās daļas vadītājs skaidro, ka darbi ietvēra vecās, avārijas stāvoklī esošās siltumtrases posma demontāžu, jaunas siltumtrases izbūvi, pārbaudi un teritorijas sakārtošanu: “Pašlaik ir nomainītas visas caurules, veikta atjaunotā siltumtrases posma pārbaude ar paaugstinātu spiedienu sistēmā. Pēc šī siltumtrases posma pārbūves darbu pabeigšanas būs izveidota jauna, moderna, ekonomiska un droša siltumtrase, kura kalpos ilgu laiku.” Kopējās pārbūves izmaksas ir 126 372,62 eiro bez PVN. Visas izmaksas ir pašvaldības līdzekļi.

Liepas katlumājā abos apkures katlos, kuros izmanto šķeldu, to lietos arī turpmāk. Ziemā pamatā darbojas viens apkures kalts, bet, ja ir vajadzība, tiek pieslēgts arī vēl kāds no papildu katliem – ar šķeldu kurināmais vai gāzes katls, ko izmanto kā rezervi.

Vaicāts, vai veiktie pārbūves darbi ietekmēs arī izmaksas par siltumu, A. Amantovs vērtē: “Ilg­termiņā izmaksas par siltumu samazināsies, jo pārbūvētajā siltumtrases posmā samazināsies siltuma zudumi. Turklāt šie ieguldījumi nodrošinās siltuma padeves drošību apkures periodā.”

Lai arī siltumtrase pēc darbu pabeigšanas būs mūsdienīga un droša, ikgadējais trīs nedēļu siltā ūdens pārtraukums pēc apkures sezonas beigām arvien būs nepieciešams. Priekuļu apvienības pārvaldes Komunālās daļas vadītājs norāda: “Nākotnē diemžēl tāpat kā iepriekšējos gados visiem Liepas ciema daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem būs jārēķinās ar tām pašām aptuveni trim nedēļām bez karstā ūdens, lai sagatavotu katlumāju, siltumapgādes sistēmas kārtējai apkures sezonai.”

Apvienību pārvaldes apkures sezonai gatavas

Visās apvienību pārvaldēs notikuši mazāki un lielāki sagatavošanās darbi apkures sezonai.

Jaunpiebalgā jau pagājušajā sezonā tika uzstādīti jauni apkures katli, kurināmi ar sašķidrināto gāzi. Kopš tā laikā problēmu ar centralizēto siltumapgādi pagastā nav bijis, informē pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Mums ir divi apkures katli, viss strādā, kā vajag. Kad iedzīvotāji vēlēsies, siltumu varēs nodrošināt. Vienīgā iedzīvotāju neapmierinātība brīžiem ir par apkures tarifu.”

“Druva” jau iepriekš ir rakstījusi, ka novada lauku pārvaldēs pakāpeniski siltumapgādi pārņem “Līgatnes komunālserviss”. Pagājušās apkures sezonas sākumā “Līgatnes komunālserviss” kļuva par siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā, un pakāpeniski plānots pārņemt arī Priekuļu, Liepas, Stalbes, Ģikšu, Taurenes un Dzērbenes siltumapgādi.

Vecpiebalgā noslēgts līgums par mazās katlumājas katla nomaiņu, kur novecojušais granulu katls tiks nomainīts pret diviem jauniem granulu katliem. Savukārt Taurenes katlumājā tiks veikta skursteņa nomaiņa.

Pārgaujas apvienības pārvaldē notiek gatavošanās ziemas sezonai, noslēdzies līgums par kurināmā piegādi Pārgaujas apvienības pārvaldes katlu mājām 2025./ 2026. gada apkures sezonai.

Amatas apvienības pārvaldē arī norit aktīva gatavošanās centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai. Pārvaldes vadītāja Elita Eglīte informē, ka Skujenes pamatskolā nomainīts granulu apkures katls. Tā izmaksas ir 12 720 eiro, darbus veica SIA “GDB”. Tāpat notika apkures katla bojājumu novēršana Līvos. Savukārt līdz ar Nītaures pamatskolas muižas ēkas renovāciju notiek apkures sistēmas nomaiņa no malkas uz granulu apkuri. Šobrīd aizrit pēdējie apkures iekārtu uzstādīšanas darbi. Bet Ģikšu centralizētajā katlu mājā norit pēdējo apkopes un remont­darbu veikšana saimnieciskā kārtā. Iepirkumi granulām un šķeldai ir izsludināti un noslēgsies līdz 16. septembrim. Apvie­nības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte paskaidro, ka šī būs pirmā apkures sezona, kad apvienības pārvaldes pagastu pašvaldības katlumājās kā apkures materiāls vairs netiks izmantota malka.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
6

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
106

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
344
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi