Ogu stādījumos raža maza. Dārzeņi vēl aug

“Pirmdien no rīta bija tik skaistas avenes! Pēcpus­dienā uznāca pamatīgs lietus ar pērkonu, ogas izmērcēja,” stāsta SIA “Līgatnes ābele” agronome Gaida Grava un piebilst, ka pašai pie mājas netālu no aveņu lauka reģistrēti    15 milimetri nokrišņu.

Aveņu stādījumos ražas laikā parasti ogu lasītāju netrūkst, uz Līgatni brauc ne tikai no tuvējiem novadiem. “Nereklamējam, lai brauc avenēs, nevar zināt, kādas ogas būs nākamajā dienā,” saka ogu, dārzeņu un augļkopības saimniecības vadītājs Leonīds Likums un uzsver, ka savā praksē, kas ir vairāki gadu desmiti, tādu sezonu neatceras.

“Vispirms nelabvēlīgi ietekmēja vēlais un vēsais pavasaris, tad sākās lieti, karstums, bezvējš. Pavasarī ziedpumpuri apsala, vēsajā laikā ziedēšana ievilkās mēneša garumā. Tagad avenes arī gatavojas pa odziņai vien,” atzīst pieredzējušais agronoms L.Likums un    atzīst, ka taisnība tiem, kuri saka, ka 80 gadus tik lietaina vasara nav bijusi. Pagājušajā vasarā avenes sāka lasīt neierasti agri, tūlīt pēc Jāņiem, šovasar jūlija vidū, kaut ierasti ogas nogatavojas jūlija pirmajā dekādē.

“Arī tik daudz kaitēkļu, dažādu slimību reizē nav bijis. Sutīgais laiks, bezvējš veicina to attīstību, un esam bezspēcīgi, ko darīt. Nav ne ogu, ne dārzeņu kultūras, kas būtu pasargāta,” saka G.Grava un uzsver, ka ne jau tikai aveņu raža šovasar minimāla. Tāpat ir ar upenēm, ogu nav, bet kaitēkļi posta ogulājus.

Ingrīda Janko­viča saimniecībā strādā    vairāk nekā 40 gadu. Viņa uzsver, ka katra vasara prot sagādāt pārsteigumus, ar to jārēķinās. “Nu jau saule ogas kaut nedaudz apžāvējusi, no rīta nevarēja lasīt, avene pirkstos izšķīda,” otrdien pusdienlaikā stāsta saimniecības darbiniece un vērtē, ka katra no piecām aveņu šķirnēm, kuras audzē Līgatnē, ir atšķirīgas ne tikai ar agrāku vai vēlāku ienākšanās laiku, saldumu vai skābenumu, bet arī izturībā pret laikapstākļiem.

Salasīt sev avenes no Ogres bija atbraukuši Skaidrīte un Valdis Jirgensoni. “Uz Līgatni atbraucām pirmoreiz, uzzinājām, ka var, un gribam salasīt ievārījumam. Pašiem ir rudens avenes, bet ražas nebūs, toties krūmmellenēm zari pilni, ogas lielas,” pastāsta ogrēnieši un piebilst, ka sev tuvākā apkārtnē nezina saimniecību, kurā audzē avenes.     

“Mūsu pastāvīgie aveņu lasītāji no Cēsīm, Siguldas interesējas. Ogas kādas ir, tādas ir,” saka G.Grava un piebilst, ka ir pircēji, kuri grib atbraukt, nopirkt ogas, bet ne lasīt. Saimniecības vadītāji pastāsta, ka diemžēl nav darbinieku, kas ogas lasa. Skaidrs arī, ka šoruden nebūs      ābolu. Iepriekšējos divos gados bija ļoti laba raža.

SIA “Līgatnes ābele” audzē arī dārzeņus. Patlaban pircēji pierakstījušies, lai iegādātos gurķus. “Pieprasījumu nespējam izpildīt. Brauc daudzi siguldieši. Viņi stāsta, ka pat trīsreiz sējuši un stādījuši gurķus, bet kailgliemeži noēduši,” bilst G.Grava un uzsver, ka gurķu raža aizkavējusies, aukstajā pavasarī tie neauga, cik ilgi ražos, nevar paredzēt,viss atkarīgs no laikapstākļiem. Ir skaidrs, ka kāpostu galvas nebūs lielas, redzēs, kāda būs kvalitāte.

“Kartupeļi ūdenī nestāv, bet augsne pārmitra, bez lakstu puves neiztiks. Mūsu pastāvīgie klienti interesējas, grib nopirkt, bet vēl nav,” stāsta G.Grava, bet L.Likums piebilst, ka rudenī, visticamāk, cena    nebūs tik augsta,    jo grūti spriest, kā kartupeļi glabāsies, bet ziemā, pavasarī Latvijā to trūks. Pirms dažām dienām lopbarībai tika nopirkti pēdējie vecie kartupeļi, kas vēl glabājās “Līgatnes ābeles” glabātuvēs, jaunie kartupeļi lopbarībai vēl nav izauguši.

“Daudz kas būs atkarīgs, vai ražu varēs novākt un kāda būs tās kvalitāte. Mēs savu pushektāru burkānu novilksim kaut ar rokām. Sīpoli saauguši skaisti, kāds būs laiks, kad vāksim, kā varēsim izžāvēt? Kabači, kartupeļi izskatās skaisti. Galda bietes jau staltbrieži vaktē, tās nosargāt kļūst aizvien sarežģītāk,” pārdomās dalās G.Grava.

Lauksaimniekiem katra sezona sākas ar cerībām, tikai rudens rāda, cik tā bagāta. Līgatnieši uzkrājuši pieredzi un prot kaut nelielu ražu izaudzēt sarežģītos laik­apstākļos. “Gribētos, lai nāk un saimnieko jaunā paaudze, viņiem ir cita pieeja, mūsdienīgākas zināšanas,” bilst G.Grava.