Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Noslēpums nāk gaismā

Druva
23:00
24.07.2008
16
200807242317505204

Uz Eiropas jauniešu konferenci šovasar Vācijā latviete Dina Rauzenberga bija aicināta kā Īrijas pārstāve kopā ar skolasbiedrenēm no Turlas pilsētas ģimnāzijas. Lai godam pārstāvētu īrus, Dina iepriekš bija iedziļinājusies viņu nacionālajā kultūrā, apguvusi dejas un dziesmas, kuras parādīja arī Eiropas jauniešiem. Turlas ģimnāzijas skolotāja jutās vairāk nekā apmierināta ar savu sešu audzēkņu līdzdalību konferencē.

Jaunieši tajā arī daudz diskutēja – par globalizāciju, cilvēktiesībām, izglītības iespējām, dzīvi kopīgajā Eiropā. Divas dienas neviens nenojauta, ka Dinai patiesībā ir īpaša pieredze – būdama latviete, kas līdz 8. klasei dzīvojusi un mācījusies Cēsīs, viņa divu gadu laikā diezgan labi integrējusies Īrijā, paguvusi mācīties divās dažādās Īrijas skolās, ar prieku apgūst valodas, brīvajā laikā muzicē – grupā spēlē basģitāru, atradusi darbu restorānā, lai varētu piepelnīties, iet uz mērķi – iegūt auto vadīšanas tiesības.

„ Kādu dienu konferencē ievēroju pavisam vientuļu meiteni no Latvijas delegācijas. Man viņas kļuva žēl, negribējās vienu atstāt, piegāju parunāties. Pateicu, ka esmu latviete, nevis īriete, kā visi domāja. Vajadzēja redzēt, cik viņa jutās pārsteigta, dzirdot, ka latviski jautāju: „Vai tu proti glabāt noslēpumu?”,” atcerējās Dina, kafejnīcā Cēsīs pastāstot par savu vasaru Īrijā, Vācijā un Latvijā, kā arī ieceri aizbraukt uz Spāniju. „ Kad Vācijā konferences organizatori uzzināja par manu izcelsmi, tas izraisīja lielu interesi. Mani lūdza pastāstīt par savu pieredzi, kad visi runāja par kopīgu Eiropu. Man bija ko pastāstīt, un tas atstāja lielu iespaidu. Bija arī jautājumi, vai esmu saskārusies ar rasismu, kas labs un slikts, ka dzīvoju Īrijā. Pirms diviem gadiem vasarā, kad uz mēnesi ar mammu un māsu aizbraucām pie mammas drauga , man ne prātā nenāca, ka Īrijā paliksim un dzīvosim. Par priekšlikumu mācīties Īrijā sākumā biju diezgan dusmīga. Arī no draugiem Cēsīs nebiju atvadījusies, līdzi neko nebiju paņēmusi ilgākai dzīvei. Angļu valodas zināšanas man nebija labas. Taču ieklausījos, kā viņi runā, tāpēc manā angļu valodā ir īru akcents. Skolā ātri iejutos, jo esmu komunikabla un draugus ir vienkārši atrast.”

Dina stāsta, ka Īrijā neizjūt nostalģiju pēc Latvijas, pagaidām nemeklē latviešu sabiedrību. Pietiek ar to, ka latviski var runāt ģimenē, sazināties internetā – draugos, skaipā. Dina labprāt pamācītos arī Vācijā, lai labāk apgūtu vācu valodu. „Pati uzprasījos braukt uz Eiropas jauniešu konferenci. Gribējās pabūt Vācijā. Pirms tam man neizdevās iesaistīties skolēnu apmaiņas braucienā uz Vāciju, jo bija noteikums, ka ģimenes dzimtajai valodai jābūt angļu.”

Būtisks iemesls, kāpēc Dina atbraukusi uz Latviju, ir pases maiņa. „Ātri došos atpakaļ, jo man jāstrādā, man ir draugs, vairākas ieceres, ko vasarā gribu pagūt,” saka jauniete.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi