Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Nodokļa atvieglojums lielāks

Druva
23:00
26.08.2008
13

Sākot ar nākamā gada 1. janvāri, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa būs atbrīvoti tie lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanā gūtie ienākumi, kuri nepārsniedz četrus tūkstošus latu. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi, kas šonedēļ pieteikti izskatīšanai Ministru kabinetā.

Jāatgādina, ka pašlaik lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un lauku tūrisma pakalpojumu sniedzējiem nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 latus gadā.

Grozījumi likumā stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un pieņemšanas Saeimā.

“Nevar teikt, ka šādas izmaiņas ir pretimnākšana mazajam ražotājam, pašnodarbinātajam. Ja summa būtu palielināta līdz sešiem tūkstošiem, tad ieguvums būtu jūtams, bet tagad ir tā, ka ar vienu roku dod, lai smuki izskatās, bet ar otru atņems. Par to jau diskutēju arī ar deputātiem un Finanšu ministrijas pārstāvi, bet būtisku skaidrojumu par ieguvumiem nesaklausīju,” sacīja sieviešu resursu centra “Prieks” valdes priekšsēdētāja, grāmatvede Biruta Mežale, kura ierasti aizstāvējusi mazo un vidējo uzņēmēju intereses, mudinājusi sievietes laukos uzsākt uzņēmējdarbību- ražot un piedāvāt dažādus pakalpojumus.

“Varu paskaidrot sīkāk, kāpēc it kā klāt pieliktais, ar nodokļiem neapliekamais tūkstotis dos maz labuma. Neapliekamā summa ir palielināta, bet tajā pašā laikā pašnodarbinātās personas, kas veic saimniecisko darbību, nākamajā gadā vairs nevarēs sociālā nodokļa maksu pierakstīt izdevumiem, neapliekamais minimums vairs netiks piemērots ne pašnodarbinātajai personai, ne apgādājamajiem,” tā B. Mežale.

“Druva” sazinājās ar vairākiem mazo uzņēmumu vadītājiem pagastos, lai uzklausītu viņu domas par saimniekošanas iespējām un vērtējumu, vai valsts nodokļu politika nebremzē darbu un attīstību.

“Uz nodokļu lietām tagad raugos mierīgāk, jo abi ar vīru esam pensionāri un viesu izmitināšana mūsu mājā ir tikai tāds papildus peļņas avots. Taču, kamēr vīram bija pašnodarbinātā statuss, vajadzēja maksāt sociālo nodokli un pelnīt pensiju, tas bija murgs. Milzīgs finansiāls slogs. Es varu saprast, cik grūti ir cilvēkiem, kuri grib strādāt un vēl nopelnīt,” sacīja z/s “Avoti“ īpašniece Baiba Bumbiere un piebilda, ka tikai tamdēļ, ka māja atrodas skaistā vietā, Līgatnes dabas taku teritorijā, viņa vēl piekrīt izmitināt kādu mierīgas atpūtas tīkotāju. “Es nezinu, cik naudas tam cilvēkam jāprasa, lai pakalpojums rentētos. Mēs vairs uz to neizejam,” tā Baibas kundze.

Līdzīgi mazā biznesa iespējas vērtēja viesu mājas “Vējaines” īpašnieks Andris Cīrulis, kurš nepaļaujas tikai uz ienākumiem no nakšņotāju izmitināšanas, bet strādā vēl citu algotu darbu.

“Es, protams, vēlētos, lai, darbojoties savā viesu mājā Veselavā, varētu nopelnīt ģimenei iztikšanu, bet tas nav iespējams. Viss jau atkarīgs arī no klientu maksātspējas. Šajā jomā arī nevar izplānot- cik atbrauks, cik nopelnīšu šomēnes, cik nākamajā mēnesī. Taču, kad vērtēju nopelnīto un to daļu, kas jāsamaksā nodokļos, tad nav nekāda prieka, jo ko gan no valsts saņemu atpakaļ?” tā Andris Cīrulis un piebilda: “Nemaz nerēķinu, cik esmu līdzekļu ieguldījis, lai viesu māju atvērtu. Ja visu kopā sarēķinātu, tad droši vien vēl vairāk kreņķētos.”

Mazie uzņēmēji sūdzas arī par to, ka jāaizpilda lieli dokumentu kalni, lai atbilstoši darbību formulētu grāmatvedības pārskatos un dokumentos Valsts ieņēmumu dienestam.

“Sadarbojos ar daudziem mazajiem uzņēmējiem un redzu, cik ļoti viņu darbu kontrolē ieņēmumu dienests. Atrod pārkāpumus un soda. Vienmēr uzsveru, ka tā ir psiholoģiska iespaidošana, kas nemotivē mazo uzņēmēju darboties aktīvāk, sekmīgāk. Un kāda ir kredītu pieejamība, kādi ir to procenti? Vienīgi, ja uzņēmējdarbību uzsāk sievietes, tad izdevīgāki noteikumi ir mikrokredītam, citādi aizdevuma procentu slogs ir milzīgs un attīstība nesanāks,” analizēja Biruta Mežale un piebilda, ka vienīgais ērtais atspaids vietējiem uzņēmējiem, ražotājiem ir pagastos izveidotās krājaizdevu sabiedrības. Izmantojot šo institūciju pakalpojumus, uz priekšu tikuši uzņēmēji Raunā, Straupē, Zosēnos, Taurenē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
30

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
55

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
406

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
136

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
583

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi