No oktobra pensionāri saņem vairāk

Latvijā katru gadu rudenī – 1. oktobrī – pārskata pensiju apmēru, indeksāciju. To nosaka likums “Par valsts pensijām”. Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

“Druva” jau rakstīja par šī gada pensiju indeksēšanas kārtību, taču jautājumi, kas skar pensijas, skaidrojami diezgan sarežģīti. Tāpēc publicējam Labklājības ministrija sagatavotās atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tematu.

Kā šogad tiks indeksētas pensijas

Šogad indeksē visu pensiju, ja tā nepārsniedz 683 eiro. Pen­sijām, kas ir lielākas par 683 eiro, indeksē daļu – jau pieminētos 683 eiro. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem indeksē visu pensiju.

Kā tad veidojas indekss, pēc kura pārrēķina pensijas

Tas veidojas no faktiskā patēriņa cenu indeksa (vienkāršojot – inflācijas) un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Apdroši­nāšanas iemaksu algu summa ir finanšu jēdziens, bet, vienkāršāk sakot, – tā ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Lai noteiktu iemaksu algas summas faktiskās izmaiņas konkrētajā gadā, konkrētā gada iemaksu algu summa tiek attiecināta pret iepriekšējā gada iemaksu algu summu. Tā tiek iegūts iemaksu algu summas indekss jeb indekss, kas raksturo algu summas faktiskās izmaiņas.

Tomēr tajā klātesoša ir arī inflācijas ietekme. Bet, lai noteiktu iemaksu algas summas reālās izmaiņas jeb reālo pieaugumu konkrētajā gadā, no iemaksu algu summas indeksa inflācijas ietekme ir jāizslēdz. Lai to izdarītu, Ministru kabineta noteikumos ietvertā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma aprēķina formulā iemaksu algu summas indekss tiek dalīts ar patēriņa cenu indeksu.

Vai šogad pensijas indeksē ar atšķirīgiem indeksiem, atkarīgi no cilvēka apdrošināšanas stāža

Jā, šogad vecuma pensiju indeksācijā piemēro dažādus indeksus, kas atkarīgi no uzkrātā apdrošināšanas stāža, ko ikdienā sau­cam par darba stāžu. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks saņem.

Vecuma pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Ja apdrošināšanas stāžs ir:
• līdz 29 gadiem, tad 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem;
• no 30 līdz 39 gadiem, kā arī, ja pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, – 60%;
• no 40 līdz 44 gadiem – 70%;
• 45 gadi un vairāk – 80%.
Tādējādi tiem cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir:
• līdz 29 gadiem, vecuma pensijas pārskatīšanā piemēro indeksu 1,0654;
• no 30 līdz 39 gadiem –1,0771;
• no 40 līdz 44 gadiem –1,0887;
• 45 un vairāk gadu – 1,1004.
Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 500 eiro, tad senioram ar apdrošināšanas stāžu:
• līdz 29 gadiem no š.g. oktobra pensijas piešķirtais apmērs ir 532,70 eiro (par 32,70 eiro lielāks);
• no 30 līdz 39 gadiem – pensijas apmērs ir 538,55 eiro (par 38,55 eiro lielāks);
• no 40 līdz 44 gadiem – pensijas apmērs ir 544,35 eiro (par 44,35 eiro lielāks);
• 45 gadi un vairāk, tad pensija palielinās līdz 550,20 eiro (par 50,20 eiro lielāks).

Savukārt pārējo valsts pensiju un apdrošināšanas atlīdzību indeksācijai un piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, noteikšanai piemēro faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, t.i., piemēro indeksu 1,0654.

Indeksējot piemaksu, attiecīgo indeksu piemēro piemaksas apmēram 1,52 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim un piemaksas apmēram 2,28 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim.

Tas nozīmē, ka cilvēki, kas saņēma 1,52 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, turpmāk saņem 1,62 eiro, bet tie, kas saņēma 2,28 eiro – 2,43 eiro.

Piemēram, pensionārs, kuram ir piešķirta vecuma pensija 510 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās noteikta piemaksa 38 eiro (par 25 darba gadiem līdz 1995. gada beigām), no 1. oktobra saņem vecuma pensiju 561,20 eiro un piemaksu pie pensijas 40,5 eiro.

Jāņem vērā, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu. Tas ir tāpēc, ka laikā, kad cilvēks vēl strādāja un veica sociālās apdrošināšanas iemaksas, no tām iedzīvotāju ienākumu nodokli neieturēja.

Vai indeksācijas rezultātā palielinās visas pensijas?

Pensiju indeksācija attiecas uz visiem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kuriem tās ir piešķirtas vai pārrēķinātas līdz šī gada 30. septembrim.
Indeksē arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kas piešķirtas saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, piemērojot tādus pašus nosacījumus indeksācijā kā pensijām.