Šķērsot Latviju no rietumiem uz austrumiem var nepilnu astoņu stundu laikā, jo attālums no Liepājas līdz Zilupei ir 526 kilometri. Taču pavisam kas cits ir šķērsot Amerikas Savienotās Valstis, jo Losandželosu no Ņujorkas šķir gandrīz 4500 kilometru.
Taču Aigars un Iveta Logini kopā ar dažiem draugiem šajā pavasarī to īstenoja, klāt pieķerot vēl pusotru tūkstoti kilometru, lai labāk iepazītu šo lielvalsti.
Lai aprakstītu ceļojumu un tajā gūtos iespaidus, vajadzētu krietni vairāk nekā vienu lappusi, jo filma, ko pavadīja ceļotāju stāstījums, ilga vismaz pusotru stundu. Kur tad vēl neskaitāmās fotogrāfijas, suvenīri un ceļojumā gūtās atziņas. Sapratu, ka ceļojuma aprakstīšanai talkā jāņem kāda viltība. Tā kā Amerika ir kino lielvalsts, nolēmu izlīdzēties ar šo žanru, jo filmā iespējams visu samontēt, iekadrēt, parādīt no dažādiem rakursiem. Tāpēc šoreiz miniseriāls „Pāri Amerikai”. 1.sērija Lētā Lasvegasa
Ceļojums sākās Lasvegasā, kas mums pazīstama kā azartspēļu Meka, kur atpūsties un tērēt naudu brauc cilvēki no visas pasaules. Pilsēta uzcelta tuksnesī, un, kā stāsta A. Logins, ierodoties ar lidmašīnu vakarā, skats no augšas ir pārsteidzošs – Lasvegasa mirdz kā dārgakmens tumsas valstībā: „Sajūtas Lasvegasā ir pārsteidzošas, pilsēta strādā 24 stundas diennaktī, nav brīža, kad ielās iestātos miers un klusums. Protams, ka galvenais uzsvars likts uz kazino, kas cits par citu greznāki un plašāki. Lasvegasas kazino nav logu, lai cilvēkiem nerastos sajūta, ka jāiet mājās. Paši neizmēģinājām laimi, bet spēlētāju tur netrūka. Interesanti, ka, ejot brokastīs, jāiet cauri kazino, un tur allaž bija spēlētāji. Tā arī nesapratām, vai viņi vēl tur sēž, vai jau spēlē.” Lasvegasā ir ko redzēt arī bez kazino. Tur uzceltas slavenāko pasaules arhitektūras pieminekļu kopijas – Eifeļa tornis, Ēģiptes piramīdas un daudzi citi. Taču pats pārsteidzošākais bijis zemās cenas. Mums iesakņojies stereotips, ka šajā pilsētā visam jābūt dārgam, bet patiesībā ir otrādi. Viss samērā lēts, sākot ar kafiju viesnīcas restorānā, beidzot ar naktsmītnes īri. Tā četru zvaigžņu viesnīcā “Planet Hollywood” luksus numurs maksā 120 dolārus, bet, ja gribas padzīvot vēl greznāk, var uz nedēļu noīrēt villu ar baseinu sešām personām, samaksājot par to kopā 800 dolārus. Arī noīrēt vislepnāko mašīnu iespējams par normālu naudu.
„Arī suvenīri tur lēti. Nodomājām, ja jau te viss tik lēts, plašajā Amerikā būs vēl lētāk. Uz to iekritām, jo citur viss bija dārgāks. Lasvegasā varējām sapirkt visu nepieciešamo, tur bija suvenīri par visiem štatiem. Citreiz būsim gudrāki, un tagad šo viltību varam ieteikt arī citiem,” stāsta I. Logina.
2.sērija Amerikāņu smaids
Ceļotāju stāstījumā ik pa laikam uzpeld piemēri par amerikāņu dzīves uztveri un attieksmi pret viesiem. Pirmais interesantais gadījums bijis jau Lasvegasā, noīrējot mašīnu, lai šķērsotu visu valsti.
„Saņēmām mašīnu, 2007.gada lielo „Ford”, un braucām ārā no garāžas. Pie vārtiem sēž amerikānis, kurš piereģistrē, kur dodamies. Mūsu lapiņā rakstīts, ka mašīnu nodosim Kenedija lidostā Ņujorkā. Viņš skatās uz to lapiņu, tad uz mums, atkal uz lapiņu un nesaprot, vai redz pareizi. Viņš saka – uz Ņujorku? Jums taču mūžā laika nepietiks! Viņš zvanīja savai priekšniecībai, skaidroja, beigās atvainojās par savu nesaprašanu, piebilzdams, ka mēs vienalga nevaram tik tālu aizbraukt,” atceras Aigars.
Amerikā esot patīkami ceļot, jo par tūristiem ir padomāts, arī apkalpojošais personāls visur laipns, smaidošs un allaž apjautājoties, no kurienes viesi ieradušies. Un te atklājusies kāda īpatnība.
„Mums prasa – no kurienes, atbildam – no Latvijas. Un amerikāņi allaž saka – jā, zinām, zinām. Te vienā reizē mūsu Rīgas kolēģis uz šādu jautājumu atbild – mēs no Langstiņiem, jo pats no šīs apdzīvotās vietas. Amerikānis tāpat kā iepriekš – jā, jā, zinām, zinām. Tad sapratām, ka šī ir tikai ierastā laipnība, tāpat kā viņu ārišķīgie dežūrsmaidi. Kad viņiem nav jāapkalpo klienti, šie smaidi nozūd. Bet smaids tur ir kā caurlaide, paši par to pārliecinājāmies vairākkārt, un iesakām to ņemt vērā arī citiem ceļotājiem. Kaut vai šāds piemērs: uz Arizonas štata robežas ir tas slavenais dambis, ko filmās teroristi vienmēr grib saspridzināt. Tur stāv apsardze, kas pēta garām braucošos, vai tie ir labie vai sliktie. Amerikāņi, kā zinām, allaž smaida, bet latvieši brauc norūpējušies. Nekas cits neatlika, ka dot pavēli smaidīt, uzreiz busiņā jautrība, arī apsargi atsmaida pretī, un mēs ar visām bumbām aizbraucām garām,” smaidot stāsta Aigars.
Te vietā pastāstīt par kuriozajiem Amerikas likumiem, ko ceļotāji skatījuši savām acīm. Kādā štatā autostāvvietās pamanīti mašīnu vraki, kuros tikai ar piepūli var nojaust, ka tā ir mašīna, kas stāv pamesta jau daudzus desmitus gadu. Izrādās, prom to vākt nevarot, jo vēl nav pagājuši 100 gadi, kā to nosaka štata likums, iespējams, ka kāds var pieteikt savas īpašumtiesības uz to.
Savā ceļojumā braucēji uzzinājuši arī to, ka Oklahomas štatā atļauts medīt vaļus. “Kāpēc gan neļaut, ja štats atrodas kontinenta vidienē, un vaļu tur vienkārši nav,” saka Aigars.. 3.sērija Kino uzņemšanas laukums
No Lasvegasas ceļotāji devās uz Losandželosu, pa ceļam iegriežoties arī slavenajā Nāves ielejā. Šī vieta, kas teritorijas ziņā ir vienāda ar Latviju, atrodas zem jūras līmeņa, un vasarās tur valda neizturams karstums. Tāpēc visur izliktas zīmes, kas brīdina: bez galona ūdens nespert ne soli. Nāves ieleju vislabāk apmeklēt gada sākumā, jo martā, kad ceļotāji tur viesojušies, termometrs rādījis + 27 grādus. Vasarā temperatūra pārsniedz 50 un pat 60 grādus. Kā atzīst ceļotāji, tā ir pavisam cita pasaule ar fantastiskām, pat nereālām ainavām, kādas nekur Eiropā neredzēt.
“Tāpēc amerikāņiem kino industrija plaukst, jo šādās vietās uzņemt fantastikas filmas par dzīvi uz citām planētām pavisam vienkārši, atbrauc un filmē. Nekas nav īpaši jāsagatavo,” saka Aigars, piebilstot, ka Amerikā šādu dabisko kino uzņemšanas laukumu netrūkst. Par to pārliecinājos arī filmā. Kāda pilsētiņa Kanzasā mats matā atgādināja 60. gadus, ielās pat vecie labie luksofori. Tiem, kuri atceras Cēsis pirms daudziem gadiem, varu atgādināt, ka tāds bija Vaļņu, Rīgas un Gaujas ielas krustojumā.
“Iebraucot šajā pilsētā, bija sajūta, ka ceļojam laikā un esam atgriezušies gadus 50 atpakaļ. Un kas te ko filmu neuzņemt, vajadzīgas tikai vecās automašīnas, to laiku tērpi, un aiziet,” saka Iveta.
Maksa par iebraukšanu Nāves ielejā ir 20 dolāri neatkarīgi no mašīnā sēdošo skaita. Nāves ielejā ierīkoti ceļi tūristiem ar normālām mašīnām, bet ir arī īpašie džipu ceļi un, kā saka Aigars, sporta meistars bezceļu braukšanā, nākamreiz gribētos izmēģināt šo ekstru.
Arī Iveta, rādot sāls gabalu, kas paņemts piemiņai no sāls ezera Nāves ielejā, piebilst, ka šajā vietā gribētu atgriezties vēl un apceļot to pilnībā, protams, ar nepieciešamo ūdens krājumu. Šī vieta radot īpašas sajūtas.
Iespaidīgs bijis arī Lielais kanjons, kas apmeklēts ceļojumā, bet tieši Nāves ieleja ceļotājos atstājusi vispaliekošākās atmiņas.
Toties lielāko vilšanos radījusi kino industrijas galvaspilsēta Losandželosa. Pilsēta būvēta pagājušā gadsimta 60.gados un radusies sajūta, ka kopš tā laika nekas nav mainījies.
“Jā, bijām slavenajā Zvaigžņu bulvārī, slaveno uzrakstu Hollywood caur miglu neredzējām, bet kopumā vienīgā atziņa – tur bijām, un viss, nekādu emociju,” atzīst Aigars.
Ceļojuma laikā pabūts vietā, kur pirms daudziem tūkstošiem gadu noticis vulkāna izvirdums, bet joprojām plašā apkaimē ir pierādījumi par šo notikumu – vulkāniskie pelni, lavas gabali.
Apmeklēts arī meteorīta krāteris, kas plešas 1,5 km diametrā. Pie tā izveidots neliels muzejs, kartē atzīmētas vietas, kur nokrituši meteorīti, arī divi Latvijā. Igaunijas Sāmsalā esošais krāteris norādīts kā vērā ņemams apskates objekts.
4.sērija Pa vēsturisko 66.
Amerikas šķērsošana ceļotājiem iezīmējas ar vēl ko īpašu, viņi brauca pa vēsturisko 66. ceļu, kas šķērso Ameriku no Losandželosas līdz Čikāgai. Ceļš atklāts 1926.gadā, tas šķērso astoņus štatus, trīs laika zonas un ir aptuveni 4000 kilometru garš. Tiem, kuri lasījuši grāmatas vai skatījušies filmas par ASV vēsturi, šis ceļš būs zināms. Kā nekā, pa to bēga arī slavenais laupītāju duets Bonija un Klaids.
Gandrīz katrā štatā ir muzejs par ceļa vēsturi, citur plašāks, citur vienkāršāks. Kāds no tiem bijis īpaši interesants ar dažādiem vēsturiskiem atribūtiem, filmu par ceļa tapšanas vēsturi un brīvdabas ekspozīciju, kurā aplūkojamas pagājušā gadsimta sākuma ēkas ar visu tam laikam raksturīgo iekārtojumu – zobārstniecība, pasts, baznīca.
“Un pats pārsteidzošākais – krāsota zāle pagalmā. No sākuma nesapratām, kāpēc zāle tāda dīvaina, līdz ieskatoties sapratām, ka tā speciāli krāsota zaļa. Domāju, ka tikai padomju laikos zaldātiem lika krāsot zāli, kad brauca augsti viesi, izrādās, Amerikā to dara joprojām,” atceras Aigars.
5.sērija Aizbraukt, lai atgrieztos
Ceļojums noslēdzās Ņujorkā, kas pārsteigusi ar savu varenību. Iveta atzīst, ka sajūta starp milzīgajiem debesskrāpjiem nav bijusi pārāk laba, jo tikai augstu paceļot galvu, var saskatīt debesis: “Tas nedaudz nomāc, bet vienreiz mūžā šī pasaules metropole ir jāredz. Jo arī tur ir vietas, ko esam iepazinuši caur filmām – Centrālparks, “Hotel Plaza”, kur filmēja “Viens pats mājās”, slavenais “Empire State Building” un vēl, un vēl. Vai vēlreiz tur brauktu, nezinu.”
Aigars stāsta, ka viņš uz Ameriku skatījies ar vēsturnieka skatienu, un redzētais parādījis šo valsti pavisam citā gaismā: “Šīs tik zināmās ainas – taisns ceļš cauri neapdzīvotai prērijai. Un top skaidrs, kā tur viss savulaik notika. Ja kāds aplaupīja banku, pakaļ neviens nedzinās. Izziņoja pa apdzīvotajām vietām, lai tur sagaida, jo citur taču to naudu nebija kur tērēt. Plašumi, kalni, indiāņu apmetnes…fantastiski”.
Vēsturiskajā ceļā pavadītas daudzas dienas, bet tas devis daudz iespaidu un atziņu, kas noderēšot turpmākajos Amerikas apceļojumos. Jo ko redzēt netrūkstot, un abi gatavi tur atgriezties. Viens no Aigara mērķiem – aizbraukt uz Rouzvelu, kas pasaulei pazīstama kā vieta, kur pirms aptuveni 60 gadiem avarēja NLO. Tagad tur izveidots NLO muzejs un izpētes centrs, kur var iegūt plašu informāciju par notikušo un redzēt daudz interesantu un pārsteidzošu relikviju.
“Amerika tiešām ir brīnišķīga zeme, kur vērts atgriezties. Nevis, lai brauktu pa lielpilsētām, bet iepazītu to daļu, kas vēl nav cietusi no pārapdzīvotības. Tieši tur ir šis īstais Amerikas kolorīts, kas ir tik atšķirīgs no Eiropā pierastā,” atzīst ceļotāji.
Komentāri