Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

No Cēsu dzimtsarakstu nodaļas 2007. gada reģistriem

Druva
00:00
23.01.2008
4

Katru gadu Cēsu pilsētas dzimtsarakstu nodaļa savos reģistros atzīmē gan cilvēku priekus, gan bēdas. Kāds bijis 2007., ”Druva” lūdza pastāstīt nodaļas vadītāju Austru Štaubergu.

”Aizvadītais gads sniedzis diezgan līdzīgus rezultātus laulību, dzimstības un miršanas gadījumu reģistros, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem,” vērtē A.Štauberga. Bērni dzimst savā nacionalitātē

Runājot par dzimstību, A.Štauberga priecīgi sāk ar to, ka valstī situācija nostabilizējas, cilvēki kļuvuši brīvāki savos uzskatos un situāciju vērtējumā. Ja iepriekšējos gados, ievērojot vecāku tautību, jauktajās ģimenēs jaundzimušajam izvēlējās latviešu vai krievu tautību, tad 2007. gadā no 186 dzimušajiem bērniem 171 tautība ir latvietis. 12 ieguvuši krievu tautību. Reģistros parādās arī pa ukrainim, lietuvietim un baltkrievam. ”To vērtēju kā faktisko demokrātijas izjūtu mūsu valstī. Kādreizējo politisko apsvērumu dēļ cilvēki bieži vien kautrējās uzrādīt savu nacionālo piederību. Pirms gadiem daudzi baidījās izvēlēties tautību vācietis. Absolūti neizvēlējās tautību ebrejs. Tagad Latvijā nostiprinās demokrātiskie principi, ikviens var lepoties ar savu nacionālo piederību,” izvērtējusi dzimtsarakstu nodaļas vadītāja un stāsta, ka pērn Cēsu dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti par septiņiem bērniem mazāk nekā 2006. gadā. Bet viņa uzskata, ka tā nav liela starpība, jo jāņem vērā, ka daudzus decembrī dzimušus bērnus reģistrē janvārī. ”

No reģistrētajiem jaundzimušajiem 87 ir zēni un 99 meitenes,” atklāj vadītāja un izskaitļo, ka no visiem aizvadītajā gadā reģistrētajiem jaundzimušajiem 103 pasaulē nākuši ārlaulībā. Tomēr 90 tēvi labprātīgi atzinuši paternitāti.

”Labus darbus nokavēt nevar, var tikai pārsteigties,” pārliecinoši saka A.Štauberga, runājot par ģimenēm, kur bērni dzimst nereģistrētā laulībā. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja uzskata, ka tieši bērna piedzimšana ir ģimenes veidošanās sākums. Viņa novērojusi, ka daudzi bērnu vecāki laulību reģistrē pēc gada, diviem, pat vēl vēlāk, bet tomēr reģistrē. A.Štauberga uzskata, ka tas varbūt ir pat labāk, nekā reģistrēt laulību tikai tādēļ, ka gaidāms bērns. Pērn kā pirmie bērni ģimenē reģistrēti septiņi, otrie – 59, trešie – 22, četri ceturtie, trīs piektie, vienā ģimenē piedzimis septītais bērns. A.Štauberga domā, ka demogrāfiskie apstākļi Latvijā sākuši stabilizēties. Runājot par bērnu vārdiem, viņa lūdz komentārus neprasīt, kāpēc tieši šie vārdi pagājušajā gadā bijuši populārākie. Meitenēm – Amanda, Keita un Patrīcija. Zēniem – Daniēls, Markuss, Adriāns, Edgars, Emīls, Kristers, Mārcis, Roberts. 31 bērnam reģistrēti divi vārdi.

Cēsu dzimtsarakstu nodaļā reģistrē jaundzimušos, kuri vai nu dzimuši Cēsīs, vai arī kāds no vecākiem deklarējis dzīves vietu mūsu pilsētā. Precas un šķiras

A.Štauberga stāsta, ka, salīdzinot ar 1994. gadu, kopš atjaunota Cēsu pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pagājušajā gadā bijis visvairāk laulību – 153. Atzīme par laulības šķiršanu izdarīta 137 reģistros. Briesmīgāk bijis tikai 2006. gadā, kad salaulāti 146 pāri, bet šķirtas 150 laulības. Pagājušajā gadā svinīgi organizētas arī vienas zelta un divas sudraba kāzas. ”Ģimenei tāpat kā kuģim jūrā, kad ir vētra vai migla, jābūt bākai, uz ko raudzīties, bet tā jāatrod pašiem,” uzsver A.Štauberga.

Cēsu dzimtsarakstu nodaļā arī pērn reģistrētas atkārtotas laulības. No reģistrētajām laulībām, kurās stājās 306 cilvēki, pirmoreiz precējās 231 persona, otro – 67, bet septiņas sievietes un divi vīrieši laulībā stājušies trīs vai četras reizes. No 306 laulātajiem 268 ir latvieši, 21 krievs, lietuvieši, baltkrievi, ukraiņi poļi – pa četri. No 18 līdz 20 gadiem laulība reģistrēta 31 laulājamajam. Tikai vienā gadījumā laulībā stājās persona, kurai vēl nebija pilni 18 gadi. Visvairāk laulājušās personas no 21 līdz 25 gadiem – 57 vīrieši, 64 sievietes. No 31 līdz 40 gadiem salaulājušies 51 vīrietis, 32 sievietes, no 41 līdz 50 gadiem 21 vīrietis un 18 sievietes. Vecāki par 50 pagājušajā gadā laulības slēguši deviņi vīrieši un piecas sievietes. Vismazākā laulāto grupa pērn ir vecumā no 26 līdz 30 gadiem. A.Štauberga novērojusi, ja cilvēki precas prāta vecumā – no 21 līdz 50 gadiem, laulība ir stabilāka.

Cēsīs 2007. gadā laulību ar latvietēm slēguši arī vācieši, norvēģis un spānis. Tomēr zīmīgi, ka pirmais un pēdējais aizvadītajā gadā reģistrētais pāris laulībā stājās pirmo reizi. Mirst vairāk nekā dzimst

Ņemot par pamatu 1994. gadu un paraugoties nākamo gadu reģistros, A.Štauberga stāsta, ka pērn mirušo reģistri sasnieguši līdz šim nebijušu skaitli – 364. ”Arī 1996. gadā mirušo bija daudz – 358, bet tas vēl nekad nav bijis lielāks par pērnā gada reģistros redzamo.” No 1999. līdz 2004. gadam mirušo bija reģistrēts mazāk nekā 300. Nevaru pateikt izskaidrojumu, jo lielākais vairums no 364 mūžībā aizgājuši vecumā no 61 līdz 94 gadiem. Ļoti iepriecinošs ir rādītājs, ka 2007. gadā neesam reģistrējuši nevienu miršanu līdz 17 gadu vecumam. No 18 līdz 30 gadiem reģistrēta četru vīriešu nāve. No 31 līdz 50 gadiem pērn mirušas astoņas sievietes, 23 vīrieši. Vecuma grupā no 31 gada līdz 60 reģistrēta miršana 51 vīrietim un 19 sievietēm, no 61 līdz 70 gadiem – 50 vīriešiem un 25 sievietēm. No 81 līdz 90 gadiem miruši 25 vīrieši, 64 sievietes. Vecākais mirušais vīrietis bijis 94 gadus vecs, bet sieviete 100 gadus veca.”

A.Štauberga secina, ka cilvēku mūžs pamazām kļūst garāks, vērtējot iemeslus, kāpēc nāve tomēr ik gadu pie sevis paņem vairāk, secina: ”Ja kāds uzskata, ka mūžībā pāragri vairāk aiziet plenči, sliņķi un savas dzīves bendētāji, tad būtībā tā ir absolūti mazākā daļa. Kas ir cilvēka dzīves vislielākais bendētājs? Domāju, vientulība visās tās izpausmēs.”

Jauns gads, jauni plāni

Šis gads nodaļai būs liela darba pilns, veicot reģistrus, bet arī citā jomā. Izveidots interjera projekts dzimtsarakstu nodaļas telpu rekonstrukcijai. Tam paredzēti arī līdzekļi. Šogad sāksies pirmās kārtas remonts, zāli ietērps jaunā veidolā. ”Telpas jāsakārto tā, lai tās būtu piemērotas tieši Cēsīm. Tas būs pilsētas domes kārtējais ieguldījums cilvēku labā un arī dāvana mūsu

valsts 90. dzimšanas dienā,” uzsvēra A.Štauberga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
229

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi