Drustu un Launkalnes pagastā SIA “WPR2”, piesaistot somu investoru “Taaleri Energia”, iecerējis būvēt vēja elektrostaciju parku “Augstkalni”.
Pašvaldība apstiprinājusi Smiltenes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā paredzēto, ka vēja parku izbūve var notikt meža un/ vai lauksaimniecības teritorijās. Arī pēdējā domes sēdē notika diskusija par vēja parku. Tika pieņemts lēmums par lokālplānojumu vēja parkam “Augstkalni”.
Kāds vienmēr nezinās
Pirmā sabiedrības informēšana notika attālināti. Bija daudz jautājumu, bet vēl vairāk iebildumu, un no aktīvākajiem iedzīvotājiem izskanēja skaidrs – esam pret vēja parku. Pagājušonedēļ ieceres īstenotāji bija ieradušies tikties ar drustēniešiem. Bija atnākuši vien četri iedzīvotāji.
“Droši vien citi zina vairāk nekā mēs, tāpēc arī nav nākuši. Nezinām jau, cik daudz tas mūs skars, bet mūsu īpašumi ir plānotajā teritorijā,” “Druvai” sacīja Agnese Zariņa. Par to, ka kāds nebūtu informēts par tikšanos, šaubas kliedēja gan tikšanās rīkotāji “WPR2”, gan pagasta pārvaldes vadītāja Elīna Judina. Taču domes sēdē drustēnietis Kaspars Podnieks atgādināja, ka laukos ir siena laiks un cilvēkiem nav brīvu brīžu, lai interesētos par vēja parku. Aprunājoties pirms sanāksmes, satiktie drustēnieši bija izvairīgi – viņus iecerētā vēja elektrostacija neskar, ja grib, lai būvē. “Cik tad pirksim elektrību no citiem, ja varam ražot paši. Pie sveces dzīvot negribas, un tās ir dārgas,” teica kāds drustēnietis, piebilstot: “Tie spārni griezīsies. Kas par to? Katram jau kaut kas nepatīk.” Par iedzīvotāju mazo interesi liecina arī tas, ka ar sagatavotajiem materiāliem, kas pieejami pagasta pārvaldē, par ieceri būvēt vēja elektrostaciju parka “Augstkalni” iepazīties nebija iegriezies neviens. Tie, kam nav pieņemams uzņēmēju plāns, vāca parakstus, tie nosūtīti Vides pārraudzības valsts birojam. Arī pašvaldība saņēmusi iesniegumus.
Jānis Cīrulis, kuram pieder zeme Drustu un Launkalnes pagastā, sanāksmē uzsvēra: “Strīdamies par attīstību. Kādreiz braucām ar zirgiem, tagad ar mašīnām. Bija skalu gaisma, parādījās Edisons ar lampiņām. Bija grūti pieņemt jauno. Tad saule sildīja, tagad sildīs vējš. Pie jebkura attīstības lēciena pierod un saprot, ka tas ir neizbēgams. Pret jauno vienmēr būs pretestība. Tā rodas no nezināšanas, neizpratnes, arī neredzēšanas tālāk, jo cilvēks nespēj ieskatīties nākotnē. Tā ir ikvienā sabiedrībā – nespēja skatīties uz priekšu. Bagātība rodas no ražošanas. Varam sēdēt Sūnu ciemā, bet ar to nekas nebūs līdzēts. Ko Launkalne ieguva, kad atnāca uzņēmējs? Jā, naktīs dzirdam, kā traktori brauc, bet redzam, ka notiek attīstība.”
Būs pēc gadiem četriem
SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” eksperts Oskars Beikulis skaidroja, ka Ministru kabineta noteikumi stingri reglamentē, kur drīkst un kas jāievēro, ceļot vēja parkus. Ekspertiem ir programma, kas jāizvērtē, un jāsagatavo ietekmes uz vidi novērtējums. “Tas nav tikai ietekmes uz vidi novērtējums, tā ir labāku, saprātīgu parku plānošana, nodrošinot, ka tie efektīvi spēj ražot gan elektrību, gan tiktu ievērotas dabas un cilvēku intereses, lai kaitējums būtu iespējami mazāks, lai, kur to var novērst, to izdarītu. Tas arī iemesls, kāpēc plānojumā nav un nevar būt sazīmēts, kur būs stacijas. Ir noteiktas iespējamā parka robežas, kas nosaka, ar kuru zemju īpašniekiem attīstītājs runā. Ja, piemēram, plānā ir pavisam mazs stūrītis no kāda zemes gabala, robežas ir paplašinātas, iekļaujot visu šī kadastra zemi vai mežu,” klāstīja eksperts. Patlaban tiek pētīta teritorija 1600 hektāru platībā. Jau pērn strādāja biotopu, sikspārņu, putnu pētnieki. Viņi vērtē, paturot prātā, ka vēja parks te varētu būt, kādiem jābūt nosacījumiem.
“Plānojam parku, kas tiks uzbūvēts pēc trim četriem gadiem. Ātrāk par 2025.gadu nav iespējams iegādāties vēja stacijas, arī tas ietekmē plānošanu. Raugāmies, kādas stacijas būs pieejamas tad, nevis tagad. Bieži vien, runājot par plānošanu, dzirdams – parādiet, kur tāda ir uzbūvēta. Ar tādām stacijām vēja parka nav, bet zinām, ka ražotājs tādas piedāvās pēc gada. Gribam jaunākās, kas ir arī videi draudzīgākas tehnoloģijas, nevis nopērkamas šodien, bet būs tad, kad gatavs būs plānojums,” stāstīja O.Beikulis un atgādināja, ka vēja nozare pēdējos gados ir ļoti attīstījusies. Ar tāda izmēra staciju, kāda bija pieejama pirms pieciem gadiem, var saražot trīs reizes mazāk elektroenerģijas, nekā var šodien. Stacijas kļūst lielākas, arī to jauda.
“Kad runājam par vēja parkiem, iedomājamies stabu un trīs spārnus. Ja raugāmies uz izmaiņām, kas notiks apkārtējā ainavā, parādīsies ne jau tikai stabi un spārni. Tiks radīta jauna infrastruktūra – ceļi, būs arī gaisvadu līnijas, kas mainīs ainavu. Vērtējot ietekmi uz vidi, tiek arī analizēts, kādu būvniecības laukumu ierīkot, kā mašīnas, kas būs 90 metrus garas, brauks un atvedīs stacijas. Svarīgs ir efektīvas ražošanas aprēķins, attālums starp stacijām, lai tās cita citu neaizsedz un nesamazina vēju nākamajai, bet lai strādā efektīvi. Ja saplāno nepareizi, var kaitēt videi un ieguvumi mazāki,” teica eksperts un uzsvēra, ka viss tiek vērtēts kopā, jo viss ir savstarpēji saistīts.
Zemes īpašnieks lems
SIA “WPR2” pārstāvis Mārtiņš Neibergs atgādināja, ka iedzīvotāji tiks informēti, tiks skaidrots, ko un kā plāno. Kaut noteikumi paredz tikai sabiedriskās apspriešanas, uzņēmēji rīkoja gan sanāksmi Drustos, gan tāda būs Launkalnē, kur piedalīsies dažādi eksperti un stāstīs gan par putniem, sikspārņiem, gan trokšņiem un mirguļošanu, ko rada vēja stacijas. Kad izpēte būs veikta, notiks sabiedriskās apspriešanas. “Nevienu vēja elektrostaciju nedrīkst uzbūvēt uz zemes gabala, ar kura īpašnieku nav noslēgts līgums. Tāpat arī vēja stacijas aizsargjosla nedrīkst būt kaimiņa zemē. Mēs varam plānot, bet, ja īpašnieks nepiekrīt, nekas nenotiek ,” uzsvēra M.Neibergs, bet O.Beikulis piebilda: “Atbraucot no Rīgas un stāstot, nebaidieties, viss būs kārtībā, bieži vien domāju, ko es darītu, ja pie manas mājas būvētu rūpnīcu. Man būtu daudz jautājumu. Tāpēc arī skaidrojam, ko un kā darām, ko plānojam. Gribētos, lai nākamajās reizēs , kad nozaru eksperti stāstīs, ko secinājuši, ļauj vai neļauj būvēt, kādi nosacījumi, iespējami vairāk cilvēkiem pašiem to būs vērtīgi dzirdēt. Tā mazinātos bažas.”
Būs labums pagastam
Tieši todien, kad drustēnieši tikās ar vēja parka būvniecības attīstītājiem, Saeima trešajā lasījumā apstiprināja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Likums paredz ieviest kompensācijas maksājumus vietējai sabiedrībai par vēja elektrostaciju radīto diskomfortu. Tie attieksies uz tām vēja elektrostacijām, kas tiks uzstādītas pēc nākamā gada 1.janvāra un kuru jauda ir viens megavats un lielāka. Kompensācijas maksājumus ieskaitīs pašvaldības budžetā, kuras teritorijā atrodas vai tiks uzstādīta elektroenerģijas ražošanas iekārta.
Līdzšinējā prakse rāda, ka ir uzņēmēji, kuri atbalsta vietējo pašvaldību, un tādi, kuri to nedara.
“Tā atbilde, kāds labums no vēja parkiem iedzīvotājiem. Katrs megavats būs ienākums vietējai pašvaldība. Valsts nav definējusi, kā kompensāciju izmantot, to lems pašvaldība ar vietējiem iedzīvotājiem. Tā nepaliks novada centrā, bet nonāks pagastos, kuros būvē vēja parkus,” skaidroja M.Neibergs. Katrā ziņā pagasta attīstībai tā varētu būt krietna investīcija.
Tikšanās reizē iedzīvotāji vēlējās izzināt dažādas sīkas detaļas, uz kurām vēl atbilžu nav, jo eksperti meklē atbildes uz visiem jautājumiem. Par vienu gan skaidrs – viņi noteiks, vai vieta piemērota vēja parka būvniecībai, bet katrs īpašnieks lems, ļaut savā īpašumā celt staciju vai ne.
Komentāri