Teju visas rajona pašvaldības saņēmušās vēstuli no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPLAM) ministrijas.
RAPLM “aicina Cēsu rajona teritorijā ietilpstošās pašvaldības vienoties par novadu (novada) izveidi Cēsu rajonā, pieņemot savstarpēji saskaņotus lēmumus”, ievērojot teritorijas vienotības principu, un līdz 1.aprīlim lēmumus iesniegt RAPLM. Vēstuli parakstījusi ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma.
“Druva” jau rakstīja, ka rajona pašvaldību vadītāji janvārī sanāksmē pieņēma lēmumu – katra pašvaldība novadu veidošanā rīkojas brīvprātīgi. Ministrija iepazinusies ar sanāksmē lemto un konstatējusi, ka tas nenodrošina ministrijas dotā uzdevuma izpildi, tādēļ tapusi minētā vēstule.
Amatas novada dome pirms gandrīz mēneša aizsūtīja ministrijai lūgumu izskaidrot, ko nozīmē savstarpēji saskaņoti lēmumi. Atbilde vēl nav saņemta.
“Katra pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu, kā rīkoties – kopā ar kādu veidot novadu vai palikt patstāvīgai. Pašvaldību vadītāju sanāksmē arī nobalsojām par brīvprātīgu apvienošanos. Tāda sajūta, ka ministrijā sapulces protokolu nav lasījuši.
Pats to ievedu un nodevu, tas tika reģistrēts,” “Druvai” sacīja rajona padomes un Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un piebilda, ka zvanījis uz ministriju, prasījis, arī speciālisti neko konkrētu nav varējuši pateikt. “Esam uztraukti, jo ministrija nedod skaidrojumu, kā rīkoties,” saka Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un piebilst, ka pašvaldība vērsīsies pie rajona padomes locekļiem, lai dod šo savstarpējo saskaņojumu. “Arī par to nav skaidrības. Pašvaldību vadītāji uzsver, ka nedrīkst lemt par citu pašvaldību. Taču kā padomes loceklis pašvaldības vadītājs bez saskaņojuma ar deputātiem ir tiesīgs lemt par rajona padomes budžetu. Esmu rajona padomes locekle un uzskatu, ka saskaņots lēmums par novadiem jāpieņem rajona padomei. Vai tad, piemēram, Amatas novada domei jāprasa Skujenes pagasta padomes deputātu viedoklis?” domās dalījās pašvaldības vadītāja.
Arī Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna bija neziņā. “Ko rakstīt ministrijai? Vēlreiz aizsūtīt jau pieņemtos lēmumus?” atzina V.Zaļaiskalna. Atbildi ministrijai pārsprieda arī Pārgaujas pašvaldību vadītāji, par to runās deputāti sēdēs. “Viedokli esam pateikuši, lēmumus pieņēmuši,” uzsvēra Raiskuma pagasta padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents un piebilda, ka viss izskatās pēc tā, ka kāds ļoti vēlas, lai rajonā būtu viens novads. “Ministrija savu neatrisināto grib uzkraut pašvaldībām. Mēs lēmumus esam pieņēmuši, vai nu ministrijai karte jāvirza
uz Saeimu, vai jāmeklē kompromiss,” viedokli pauda Skujenes pašvaldības vadītājs Jānis Sekste un piebilda, ka varbūt vēlreiz lietderīgi runāt rajona padomē. Savukārt Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, izlasot vēstuli, sapratis, ka atbildi ministrija neprasa, vien informē, ka rajona padome ir pieņēmusi nepareizu lēmumu, kas atbalsta brīvprātības principu. “Tā ir Latvijas autoritārisma paraugstunda,” uzsvēra A.Šteins.
Vairāku pašvaldību vadītāji “Druvai” atzina, ka ministrija velk laiku. Savukārt RAPLM ministrs Edgars Zalāns presē norādījis, ka pašvaldību vadītājiem, kas nepiekrīt reformai, kompromisa variantu nav paredzēts piedāvāt, taču ministrija izvērtēs riskus, kas saistīti ar iespējamu pašvaldību vēršanos Satversmes tiesā, un ņems to vērā, izstrādājot likumprojektu.
Komentāri