Rēķinos redzamas lielākas maksājumu summas nekā iepriekš, tas palielina saimnieciskās darbības izmaksas un dod piena ražotājiem kārtējo triecienu jau tā smagajā situācijā. Problēma radusies, jo AS “Sadales tīkls” no 1.augusta līdz ar tarifu pieaugumu 3,5 reizes paaugstinājis fermās nepieciešamā elektrības ievada jaudu, līdz ar to kopējie rēķini saimniecībām mēneša laikā pieauguši līdz 18%.
SIA “Stalbes Agro” un vairāku lauksaimnieku interešu aizstāvības organizāciju pārstāve Aija Balode ļoti labi izprot saimnieku sašutumu, jo ikdienā darbojas piena lopkopības nozarē. Viņa pauž, ka notiekošais ir nesaprotams un bezjēdzīgs.
“Joprojām nav skaidra pamatojuma, kādēļ saimniecībām par ievadjaudām augustā jāmaksā 3,5 reizes dārgāk? Turklāt, cik noprotam, par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) arī drīz maksāsim vairāk. Vai tad tiesiskā valstī nekādi līgumi nepastāv, ja vienkārši ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu iedzīvotājiem paziņo, ka no šī brīža būs šādi un ne citādi? Lūk, atspoguļojas tas, ka lēmumu pieņēmēji nezina, kā cilvēki laukos dzīvo. Te jārunā arī par mājsaimniecībām, ne tikai par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem tagad jānosedz neskaidras izmaksas,” sašutumu pauž A. Balode.
Gan “Sadales tīkli”, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vasarā ar mediju starpniecību sabiedrībai skaidroja, kas veidos sadārdzinājumu, tāpēc tagad daļa sabiedrības pārmet zemniekiem kūtrumu un pasivitāti, ka tie nav aktīvi iesaistījušies debatēs un procesos, lai jel kā ietekmētu šādu lēmumu. A. Balode šo faktu pilnībā noliedz, sakot: “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) rakstīja vēstuli “Sadales tīkliem” un “Latvenergo”, bet nesaņēma nekādu atbildi. Acīmredzot zemnieku protestus neviens vērā neņem un neņems.”
Tikmēr “Sadales tīkla” pārstāve Tatjana Smirnova aģentūrai “LETA” atzinusi, ka elektrotīkla jaudu ir pārskatījuši vairāk nekā 19000 īpašnieku un 57% no saņemtajiem pieteikumiem ir par objektiem lauku apvidos. Ja elektrotīkla pieslēguma jauda īpašumā tiek izmantota neefektīvi, “Sadales tīklam” šis elektrotīkls tāpat ir jāuztur un klienta pieprasītā elektrotīkla jauda ir jānodrošina jebkurā laikā atbilstošā kvalitātē. Tas nozīmē, ka ieguvēji ir uzņēmēji, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu. Šiem klientiem rēķins par elektroenerģiju būtiski nemainās vai pat samazinās, savukārt klientiem, kuri pieslēguma jaudu izmanto neefektīvi, ir rēķinu pieaugums.
“Pieņemu, ka kāds, iespējams, var samazināt ievadjaudu, bet manā gadījumā, līdzīgi kā daudzos citos, ferma ir uzbūvēta pēc projekta un ir jāmaksā 3,5 reizes vairāk. Mūsu gadījumā nav iespējams neko optimizēt. Tā jau arī ir lauksaimniecības specifika,” pauž A. Balode.
Savukārt SIA “Firma Pasāža”, kas arī nodarbojas ar piena lopkopību, ar elektroenerģijas patēriņa rēķinu par augustu ir apmierināta: “Rēķins ir pilnīgi normāls, nekādu problēmu. Šoreiz summa ir pat mazāka, nekā gaidīju. Man ir noslēgts izdevīgs līgums atbilstoši elektroenerģijas biržas cenai, tādēļ nesaprotu, par ko visi šausminās. Vienkārši jālasa līgums un jāsaprot, kurā brīdī izdevīgāk ko darīt. Kādu līgumu noslēgsi, pēc tāda maksāsi. Pirms parakstīt līgumu par elektropiegādi, mēs ļoti rūpīgi aprēķinājām slodzes, jaudas un apmērus, tādēļ nemaksājam par to, ko neiztērējam.”
Lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Vienotnes” valdes priekšsēdētājs Normunds Ruķis teic, ka ar rēķina pozīcijām tuvāk nav iepazinies, taču summa izskatās lielāka: “Kopējais skaitlis noteikti ir lielāks, un šāds solis nav pamatots, bet “Latvenergo” un “Sadales tīkliem” laikam ir savi atsevišķi likumi. Beigu beigās cietēji atkal iznāk zemnieki. Šīs pārmaiņas notika klusītēm. Citas kompānijas vismaz atsūta vēstuli vai piezvana, informē par izmaiņām, bet šeit neviens nepabrīdināja. Mēs vasaras periodā smagi strādājam tīrumos un mazāk domājam par papīriem, tāpēc dažas lietas paslīd garām nepamanītas.”
Madis Bībers no Vaives pagasta “Vecpinderēm” jaunieviestās izmaiņas nav pamanījis. Tas tālab, ka viņa rēķins ir tāds pats kā līdz šim: “Elektrību manai saimniecībai pievilka padomju laikos. Saimniecībā ir trīs fāžu strāvas pieslēgums, ja tagad būtu vairāk jāmaksā, visticamāk, es ne no kā neatteiktos, bet maksātu, jo man saimniecībā visi motori griežas.”
Citāda pieredze ir Raiskuma pagasta “Mežiņu” saimniekam Modrim Osmanim. Viņš savai saimniecībai pieslēdzis trīs fāzes ar strāvas stiprumu 55 ampēri: “Man ir galdniecība. Ikdienā es šādu amperāžu nepatērēju, taču, ja vēlos, kā tagad, celt saimniecības ēku, tad man jādarbina gateris un šāds strāvas stiprums ir nepieciešams. Gateri darbinu aptuveni reizi piecos gados, tāpēc vērsos “Sadales tīklos”, lai atteiktos no lielās jaudas, taču parādījās kārtējā papīru kārtošana, beigās nesaprotamu iemeslu dēļ ar mums neviens nevēlējās runāt un pat izdzina no biroja.” Tā saimnieks palicis pie trīs fāžu pieslēguma, lielas amperāžas un jauniem rēķiniem par jaudu, kuru neizmanto.
Komentāri