Jo vairāk mežos dzīvnieku, jo vairāk palielinās nelegālas medības.
Lai gan medību sezonas pašlaik nav, meža dzīvnieki tomēr tiek nogalināti. Tas tiek darīts nelikumīgi. Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Goba pastāstīja, ka šopavasar Cēsu rajonā aizturēti jau vairāki malumednieki. Nelikumīgās medības īpaši aktuāla problēma ir Raunas un Liepas mežos, tomēr tās notiek arī citviet rajonā.
Aktīvā medību sezona beidzās jau februāra beigās, kad noslēdzās pagarinātās mežacūku medības. 31. martā beidzās arī bebru medības, taču jau maijā atkal varēs atsākt medīt mežacūkas. Lai gan jāgaida vien mazāk par mēnesi, Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes darbinieki, sadarbojoties ar Valsts meža dienesta darbiniekiem un medniekiem, konstatējuši, ka notiek malu medības – atskan šāvieni, tiek atrastas cilpas. Kopā veikti reidi, sadarbība izveidojusies ļoti veiksmīga un operatīva.
Mārsnēnu pagastā mežu dienesta darbinieki kopā ar policijas darbiniekiem aizturējuši mednieku, kurš atbraucis no cita rajona un nelegāli nomedījis stirnu.
Savukārt Liepas pagastā mednieki aizturējuši divus malumedniekus, kuri bija pārtaisījuši pneimatisko par mazkalibra ieroci un gājuši malu medībās. Tāpat kā par citām nelikumīgajām medībām, arī par Liepas mežos izdarītajiem pārkāpumiem ierosināts kriminālprocess. J.Goba vērtē, ka sods būs bargs. Par ieroča izgatavošanu var piespriest pat brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem. Pie medniekiem atrastas arī bises, munīcija, cilpas un naži. Par šaujamieroču glabāšanu bez atļaujas sods var būt brīvības atņemšana uz četriem gadiem vai naudas sods līdz 80 minimālajām mēnešalgām.
Staltbrieža govs, izmantojot cilpas, nomedīta Līgatnē. Noskaidrota arī vainīgā persona un uzsākts kriminālprocess par nelikumīgām medībām, ja tas izdarīts valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Par šo pārkāpumu paredzēta brīvības atņemšana līdz diviem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 40 minimālajām mēnešalgām.
“Soda sankcijas par malumedniecību ir smagas. Ja to izdarījuši mednieki, tad viņiem anulēta tiek arī ieroču glabāšanas atļauja. Jāatzīst, ka ir nesaprotami, kā mednieki var nodarboties ar nelikumīgajām medībām, jo tā pārkāpta tiek arī mednieka ētika,” uzskata J.Goba.
Priekuļu mežniecības mežzinis Guntis Ozoliņš atzīst, ka malumedniecība ir aktuāla ik gadu, tomēr tās intensitāti ietekmē arī dzīvnieku skaits. Šī ziema bija silta un dzīvniekiem labvēlīga, tie savairojušies lielā daudzumā. Jo biežāk mežmalās redzami meža dzīvnieki, jo lielāks kārdinājums iet nelegālās medības. “Signāli par to, ka nelegālas medības notiek, ir bieži. Diemžēl tās atklāt un malumedniekus noķert nozieguma vietā nav viegli. Liela nozīme ir teicamajai sadarbībai ar policiju,” vērtē G. Ozoliņš. Kā veiksmīgu sadarbību ar policiju vērtē arī Ziemeļvidzemes virsmežniecības medību un uguns apsardzības daļas vadītājs Jānis Ročāns. Viņš atzīst, ka nelegālās medības notiek ne tikai Cēsu rajonā, bet arī citviet Vidzemē un Latvijā kopumā: “Nelegālas medības ir problēma, tādēļ rūpīgi strādājam, lai to nepieļautu un atklātu malumedniecību.”
J.Ročāns uzskata, ka viens no iemesliem malu medībām ir arī ekonomiskā situācija, jo ir cilvēki, kuri šādi redz iespēju iegūt gaļu. Tomēr daļai nelikumīgās medības ir izklaide, lai gūtu asas izjūtas.
J.Goba mudina cilvēkus būt aktīviem un lūdz ziņot tuvākajiem meža dienestiem, policijas darbiniekiem, ja izdzirdēti šāvieni.
Komentāri