Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Nedaudz izdomas, darba un uzņēmības

Sarmīte Feldmane
23:00
17.06.2016
55
Img 4219 1

Raunēnietei Sandrai Libertei vasarā darba dienu stundas pazūd skrējienā. “Mežs, pļava, dārzs – visur jāpaspēj,” saka Sandra. Viņai pieder “Sandras dabas darbnīca”, kuras sīrupus jau labi pazīst daudzi tirdziņu un mazo ekoveikalu apmeklētāji. Ik nedēļas nogali Sandru var satikt kādā tirdziņā, bet pa nedēļu jāizdara visi citi darbi. Tiek savākti ziedi, tad gatavots nolējums, pēc tam sīrups. “Viss tik ļoti reizē ziedēja, ka nebija pat laika papriecāties par ziedēšanu,” bilst Sandra un groziņā uz galda skaisti noformētā burciņā stāv ceriņu, ābeļziedu, pieneņu, priežu pumpuru sīrupi.

“Raunā jau visi zina, ka gatavoju sīrupus un kas tie tādi. Vispirms uz tirdziņiem braucu ar zemenēm, bet, tā kā mājās pašu vajadzībām vārīju dažādus sīrupus, kādreiz paņēmu līdzi. Cilvēki bija ļoti priecīgi, daudzi atcerējās, ka vecmāmiņas vārījušas pieneņu vai priežu pumpuru sīrupus. Tā pamazām sāku piedāvāt tirgū,” atminas Sandra un uzsver, ka ļoti bijis bail no dažādiem dienestiem, lai nokārtotas formalitātes, bet, draugu uzmundrināta, visu izdarījusi. “Man bija ļoti bail no grāmatvedības, bet, ja gribu tirgot, bez tās neiztikt, tāpat kā bez nepieciešamajām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļaujām. Tagad ar dienestiem izveidojusies laba sadarbība, PVD darbinieki nekad neliedz padomu. Es tikai sāku, daudz ko nezinu,” pastāsta uzņēmēja. Sandra daudz ko izmēģinājusi, pārliecinājusies arī, ka ne katrs cukurs īsti labi der, ka ērti ziedus sīrupiem uzglabāt sasaldētus, tad var vārīt sīrupu ne tikai sezonas laikā.

Piedāvāt tirgū kaut ko garšīgu, veselīgu ir tikai viens solis. Vēl droši jāsper otrs – kā to izdarīt. Sandrai palīdz māsa, kura gatavo etiķetes, uz kurām Sandras pašas fotografēti augi. Klāt arī informācija par pieneņu, ceriņu, priežu pumpuru, ābeļziedu, piparmētru labajām īpašībām, kuras grāmatās aprakstījusi speciālisti. “Daudz mācos, īpaši no Vijas Eniņas un Artūra Tereško,” uzsver Sandra.

Katrai burciņai lina auduma cepurīte, ceriņiem – violeta, ābeļziediem – balta. “Pircējs ir jāieinteresē, lai pagaršo, bet viņš pērk arī ar acīm,” bilst uzņēmēja un atgādina, ka ir ļoti daudz jāmācās. Viņa izmanto katru iespēju apmeklēt kādus kursus uzņēmējdarbībā, par augiem, tējām.

Ieceru ir daudz. Viens gan Sandrai skaidrs, viņa dara to, kas patīk, un tādā apjomā, cik var. Sandras plānos nav liela ražotne. “Katra burciņa, pudelīte ir mans mīļdarbs. Draugi mudina, lai piedāvāju lielākiem veikaliem, bet varu izvārīt tik sīrupa, cik varu,” viņa bilst un atzīst, ka visur, kur piedāvājusi sīrupus, tos labprāt ņēmuši tirgošanai. Arī interesējušies vairāku ekoveikaliņu saimnieki no dažādām Latvijas vietām. “Sandras dabas darbnīcas” sīrupi bija piedāvājumā interneta veikalā perkamkopa.lv. Sāktas saruna ar lietuviešiem par karameļu ražošanu no Sandras gatavota sīrupa. “Tas būs ekoprodukts. Gribu tādas karameles, lai iekšā būtu sīrups. Eksperimentējam. Tādas, kādas gribu, Latvijā neviens neražo. Cik garšīga ir sarkanā āboliņa karamele!” nelielus nākotnes plānus atklāj “Sandras dabas darbnīcas” saimniece.

Pagaidām tikai pašu vajadzībām tiek vāktas un žāvētas tējas, bet ir iecere iegādāties žāvētavu. Arī pagrabā jāpabeidz lielā iekārtošana, lai ērti varētu glabāt sīrupus.

“Cilvēki pamazām vien novērtē un atgriežas pie dabas. Dabā ir viss, kas mums vajadzīgs, tikai to esam aizmirsuši. Pati vislabāk jūtos mežā, man vajag saikni ar zemi. Ja dari, kas patīk, katrs augs, kas aug manā dārzā, mežā, pļavā, ir mīļš,” pārdomās dalās raunēniete.

Sandra Liberte dzīvo vecvectēva mājās, kopj dārzu un zemi. Pērn iestādīti 70 ķirši, sešu šķirņu plūmes, aug ābeles, tiks stādīti arī Latvijas ziemas izturīgi persiki. “Man ķirši ļoti garšo. Bet Latvijā tirdziņos ķiršu nav. Arī no ķiršiem droši vien taps kāds sīrups un karameles,” atklāj uzņēmēja. Bet pirms sīrupu vārīšanas Sandrai bija liels zemeņu lauks. Vienā vasarā vairākus simtus stādu iznīcināja maijvaboļu kāpuri. “Būs man arī zemenes. Gribu, lai dārzā ir viss, un izaudzēto, pašas gatavoto varu piedāvāt tirdziņā,” saka Sandra Liberte un uzsver, ka ikdienā viņai ļoti palīdz meitas un draugs, tuvie cilvēki un draugi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
25

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
50

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
151

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi