Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Ne tikai vēveri brauca uz “Vēveriem”

Sarmīte Feldmane
00:00
12.08.2024
114
Vev2

Piebaldziešu Dižošanās. Ja ir ko rādīt, kāpēc nerādīt. FOTO: no albuma

Smidzinot lietum, pa dubļaino ceļu, daži saka ap tūkstotis, citi, ka pat vairāk, audēji un seno amatu meistari un prasmju cienītāji mēroja ceļu uz Vecpiebalgas “Vēveriem”. Te notika    Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzeja rīkotais Latvijas audēju saiets “Vēveru dienas Vēveros”.

“Ideja par audēju svētkiem bija jau pirms gadiem,    arī audējām bija līdzīga doma. Kur    gan tos rīkot, ja ne “Vēveros”, kur stelles klaudzējušas gadsimtus un klaudz aizvien,” “Vē­veros”, Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Lauku ekspozīcijā atklājot saietu, sacīja muzeja direktore Zanda Ķergalve. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem   

“Vēveri ir būtiska kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, ko jau 50 gadus kopj un glabā    muzejs. Glabājot, pētot un aprakstot    Piebalgas 40 hektārus lielas un kopš 1540.gadā rakstos fiksētās teritorijas ļaužu dzīves stāstus, vēsturiskos notikumus un ēkas. Muzejs rūpējas ne tikai par ēkām, bet arī, lai amatniecības prasmes neietu zudībā, “ teica Z.Ķergalve.

Interese par aušanu nav zudusi arī mūsdienās. Latvijā ir spēcīga audēju kopiena, kuru veido vairāk nekā simts lietišķās mākslas studijas, domu biedru pulciņi un kopas. Visi ir gatavi  dalīties pieredzē un      iedvesmot citus pārmantot aušanas prasmes.

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte    atgādināja, ka Dziesmu svētki nav iedomājami bez audēju darinātajiem tērpiem un “Vēveru    diena    ”Vēveros” ir audēju Dziesmu svētki. Viņa uzsvēra, ka ir jāiezīmē notikuma sākums. “Lai te vieta, kur satikties audējām, lai dzimst jaunas idejas, “ sacīja S.Pujāte.
Brīvdabas muzeja direktora vietnieks, galvenais krājuma glabātājs, Dr.hist. Mārtiņš Kuplais atgādināja, ka    “Vēveri”, kādus tos pazīstam, ir tādi, pateicoties vēsturniecei, arhitektei Annai Krastiņai, kura pirmā uzmērīja “Virolvēverus”, tad pārējās ēkas, un etnogrāfei Ainai Alsupei, kura te ekspedīcijā pabija “Vēveros” . Aina, būdama muzeja zinātniskās padomes locekle, ierosināja, ka tai vietā, kur mājas paliek tukšas, muzejs varētu sev ko noskatīt. Direktore Ausma Nesterova    izprata “Vēveru” vērtību. Pateico­ties viņai un vietējā kolhoza priekšsēdētāja Andreja    Jurciņa    atbalstam, ir šī vieta. Pēdējos gados daudz darījis celtnieks, vecpiebaldzēns Ilmārs Glāzers,” pastāstīja M.Kuplais.

Visas dienas garumā “Vēveru” mājās, šķūnī, dzirnavās, pagalmos bija kā skudru pūznī. Katrās stellēs kāds auda. Audējas cita citai atklāja kādu amatu noslēpumu, rādīja prasmes. Krāšņi deķi tapa no puķēm un zālēm. Par tiem bija gan izbrīns, gan ne viena vien saieta apmeklētāja sev tādu gribēja. Aculiecinieki stāsta, ka kāda kundze cienījamos gados atzinusi, ka gribētu, lai ar zāļu deķi pārklāj viņas mūža māju.

Ja jau Piebalgā, tad bez dižošanās nu nekādi. Aušanas darbnīcas “Vēverīšas” audējas sarīkoja modes skati, bet citas audējas turēja līdzi. Tautastērpi seno ēku ieskautajā pagalmā    izskatījās piederīgi un izkliedēja domas par šodienu.

Ja jau mērots tāls ceļš no visas Latvijas, tad nevarēja laist garām audēju autoritāšu lekcijas. “Vēveros” par dažādām    tēmām atgādināja Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītāja Aija Jansone, Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošā pētniece Anete Karlsone, SIA “Mailīšu fabrika” vadītāja Ilze Mailīte, Carnikavas tautas lietišķās mākslas studijas “Auseklītis” vadītāja Zane Ulmane.

Daudziem interesanta bija tikšanās ar piebaldzēnieti, rokdarbnieci Inesi Īrisu Liepiņu, pastaigas pa pļavu un gleznošana ar dziju. Kādu pārsteigumu meistardarbnīcā varēja atrast katrs, ja negribējās darboties, iesēsties stellēs un pamēģināt aust, varēja priecēt acis par skaistajiem dreļļiem, audumiem un dažādiem rokdarbiem, izstaigāt tirdziņu un ko nolūkot, ieskatīties katras “Vēveru” mājas istabā,    nevarēja paiet garām “Vē­verīšu” fotoizstādei vai klausīties grupas “Dzilna” vai Drabešu muižas muzikantu spēlēšanu.
Saieta dalībniekus un apmeklētājus priecēja Vecpiebalgas kolektīvu “Mudurainis”, “Slātavi­ņa” un “Mudurainis XO” dejotāji, bet dienas noslēgumā bija iespēja sadziedāties ar jauktā kora “Jaunpiebalga” dziedātājiem.

Ir gan pārsteigums, gan gandarījums, ka saiets bija tik kupli apmeklēts,” saka “Vēveru” vadītājs Edgars Žīgurs. Par to, ka “Vēveru dienai “Vēveros” jākļūst par tradīciju, nešaubījās neviens.    Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs savā simtgadē iedibināja tradīciju -  Latvijas audēju saietu “Vēveru dienas Vēveros”, tā droši vien pēc gadu desmitiem vēstīs mediji. Saieta    mērķis ir ne tikai izglītot un parādīt plašu austo darbu kolekciju, bet arī palīdzēt meistariem no dažādām Latvijas vietām satikties, citam no cita aizgūt ko jaunu un noderīgu vai iedvesmoties kam vēl iepriekš neradītam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēsīs norobežota ieeja tiesas namā. Vajadzīgs neliels remonts

11:22
04.04.2025
635
1

Ap tiesas namu Cēsīs šodien, 4.aprīlī, apvilkta policijas norobežojoša lente. Cēsnieki satraukti lasa uzrakstu, kas vēsta, ka tas darīts tehnisku iemeslu dēļ. Dzīvojot situācijā, kad var sagaidīt dažādus hibrīdkara elementus, rodas bažas. “Druva” sazinājās ar Vidzemes tiesas administratoru Gati Plusniņu, lūdzot situācijas skaidrojumu. “Nav noticis nekas bīstams, ēkas norobežošana saistīta ar vajadzību remontēt ieeju. Ir […]

Soļi uz Zemes un ārpus Zemes robežām

00:00
04.04.2025
20

Pirmo reizi Kosmosa izziņas centrs sadarbībā ar Elektrum Energoefektivitātes centru aicināja uz pasākumu “60 minūtes Zemei”. Lai rosinātu aizdomāties par katra cilvēka ietekmi uz vidi un parādītu, kā ar pārdomātām izvēlēm iespējams saglabāt resursus gan šeit, uz Zemes, gan nākotnes izpētei kosmosā, Cēsu Kosmosa izziņas centrs aicināja uz pasākumu “60 minūtes Zemei”. Zemes stunda ir […]

Labākais sociālais darbinieks – Baiba Āboliņa

00:00
03.04.2025
37

Baiba Āboliņa, Cēsu novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem, nacionālajā konkursā “Gada balva sociālajā darbā 2024” atzīta par “Labāko sociālo darbinieku sociālajā dienestā 2024”. Baiba Āboliņa jau vairāk nekā 20 gadus strādā sociālajā jomā un ir kļuvusi par iedvesmojošu piemēru citiem. Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Vita Pleševnika “Druvai” atzina: […]

Vecpiebalgas bibliotēka slēgta. Jurģi

00:00
02.04.2025
47

2.aprīlī Vecpiebalgas bibliotēka sāk pārcelties uz citām telpām. Turpmāk tā ikvienu gaidīs pagast­mājā, kur bibliotēkas vajadzībām pārbūvētas telpas. Rudenī būtu 35 gadi, kopš pagasta bibliotēkas mājvieta bijusi bērnudārza ēkā. “Pirms tam tā atradās aptiekas ēkā, tad pārcēlāmies te,” stāsta bibliotekāre Dzidra Ješkina. Blakus grāmatu krājumam ir lasītava, kur notika gan tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem, gan […]

Vai tirgus paliks bez vietējiem zemniekiem un mājražotājiem?

13:54
01.04.2025
108
1

No šodienas vairāki uzņēmēji, kas Cēsu tirgū gadiem pārdevuši gaļu un tās produktus, pārtrauc tur tirgoties, “Druvai” pastāstīja zemnieks Jānis Plūme, cēsniekiem labi zināma tirgus gaļas stenda saimnieks. “Līgums par tirdzniecības platības nomu mums bija ar iepriekšējo tirgus administrāciju. 31.martā tas beidzās, bet jauno līgumu, ko iedeva tirgus vadītājs Rihards Eniks, neparakstīšu. Tāpat darīs vēl […]

Vēlēšanas tuvojas. Sarakstu vēl nav

13:05
01.04.2025
69
1

Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas sistēmā pamazām krājas partiju kandidātu saraksti gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. No Cēsu novada pagaidām nav reģistrēts neviens. Tāpat Vidzemē ir Smiltenes, Valkas, Madonas,    Saulkrastu un Ogres novadā. Alūksnes    un Gulbenes novadā vēlētāji jau var iepazīties ar divu partiju deputātu kandidātu sarakstiem, Sigul­das novadā ar triju, Valmieras ar vienu. “Visas formalitātes […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi