Z/ s “Amatas” ir viena no pagasta bioloģiskajām saimniecībām, kaut gan lopi ir likvidēti un saimniecība ar zemkopību vairs nenodarbojas.
Lāču ģimene atzīst, ka laukos dzīve ir mainījusies un būt par zemnieku vairs neatmaksājas. Pēteris Lācis, kurš saimniekošanas grožus nodevis dēla Jāņa rokās, atzīst, ka dzīve kļuvusi savāda.
“Kādreiz nodarbojāmies ar zemniecību. Audzējām lopus, pašiem bija sava tehnika, bet tagad visu esam likvidējuši. Dēlam tagad tepat ir izveidota galdniecība. Sāka pamazām, kamēr izveidoja nelielu uzņēmumu tepat laukos. Taisa logus, durvis,” stāsta Pēteris un dalās pārdomās: “Kādreiz mums nebija neapstrādātas zemes, nebija dadžu lauku. Tagad zeme aiziet bojā, lauki aizaug ar krūmiem. Un kur ir strādātāji? Saka – laukos esot bezdarbs. Bet kur tie strādnieki ir, ka nevar nevienu dabūt. Dod kaut desmit latus dienā, kārtīgi pabaro, bet strādāt nenāk. Bezdarbnieki laukos ir tie, kuri vienkārši negrib strādāt. Tie, kuri ir strādātāji, strādā. Un jāsaka tā- mums nav bezdarba, bet ir bezdarbnieki. Un tur neko nevar izdarīt. Tā bijis vienmēr, ka ir kāds, kurš nevēlas strādāt, un neko darīt.”
Arī par Pērkoņiem runājot, Pēteris neslēpj sašutumu, kā gadu gaitā viss mainījies. Kādreiz Pērkoņos bijusi skola, bērnudārzs, veikals, piena pieņemšanas punkts un liela rosība, šobrīd nekas vairs no tā nav palicis.
“Kādreiz visas mājas bija apdzīvotas. Tagad te ir tukšs un kluss. Un kādi mums ir ceļi? Pavisam nesen ceļinieki uz šī Ērgļu ceļa iepretim mājai autobusa pieturas zīmi urba. Piegāju un jautāju, vai tad autobuss mums atkal kursēs? Strādnieki tik nogrozīja galvas un teica, esot norādīts, ka zīmes jāsaliek, kā iepriekš bijis. Zvanīju uz autoostu un ceļu daļu, man paskaidroja, ka autobuss gan te tuvākajā laikā nekursēšot. Vecajos plānos autobusa pieturas zīme iezīmēta, tādēļ strādnieki to likuši. Nu, redziet, kā tas ir! Naudas, lai ceļu nogreiderētu vai bedres aizlāpītu, nav, bet to nevajadzīgās ceļa zīmēs izgāž. Autobuss te jau 15 gadus nekursē,” stāsta Pēteris un dod vārdu sievai Astrīdai, kura piekrīt, ka mūslaikos saimniekošana laukos nav viegls uzdevums.
“Brīžiem šķiet, ka zemnieku un uzņēmēju mūsu valstī par blēžiem vien uzskata. Ieliek kaut kādā ķīlī un neļauj dzīvot. Visas inspekcijas un pārbaudes tik uz soļa bauda. Ja zemniekam uznāk kontrole, nekad nebūs tā, ka viss ir kārtībā. Vienmēr atradīs, pie kā piesieties. Kur tad dzīvot var? Mums bioloģiskās saimniecības statuss vēl jāiznes līdz nākamajam gadam. Govju vairs nav, bet šogad sienu pļāvām un atdevām tiem, kuriem vajadzēja. Gaidām, ka nākamajā gadā bioloģiskās saimniecības statusu zaudēsim, jo ar zemkopību vairs nenodarbosimies ne mēs, ne bērni. Patiesībā jau lauku ļaudis par jocīgiem tur. Tagad arī klausos par studēšanu. Kurš laucinieks bērniem var samaksāt tās briesmīgi lielās studiju maksas? Bērni nav spējīgi vairs skoloties. Jā, ņem kredītus. Bet arī tas ir briesmīgi, ja 12. klases absolventam jāiekrīt jau kredītu slogos,” domās dalās Astrīda.
Arī viņas vedekla Iveta Lāce piekrīt, ka saimniekošana laukos ir diezgan grūts uzdevums.
Varētu jau dzīvot un saimniekot, bet valdība nokož jebkuru iniciatīvu. Katrs papīrs tiek apstrīdēts un pārbaudīts. Visu laiku jāatrunājas, ka neesi vainīgs, ka neesi krāpies. Un ir sajūta, ka zemniecība valstī tiek iznīdēta ar nolūku. Diemžēl lauki paliks par atpūtas mājām. Saimniekos vairs reti kurš,” saka Iveta, kura Skujenes pusē ienāca pirms 28 gadiem.
“Kad atnācu uz šo pusi dzīvot, Pērkoņos vēl bija bērnudārzs. Vide vispār bija citādāka. Pamazām jau arī pagastu nostūri paliek arvien tukšāki. Taču domāju, ka tieši apkārtējā vide ir tā, kas iedzīvotājus vai nu piesaista, vai ne. Sakopta vide maina cilvēkus uz labo. To pierāda arī Skujenes pagasta centrs. Tiklīdz to sāka sakopt un labiekārtot, arī pagasta jauniešu attieksme tomēr mainījusies,” domās dalās Iveta. Jautāta, ko viņa domā par novadu reformu, atbild: “Jau šobrīd redzams, ja pagasta centrs tiek sakārtots, nomales jau ir nedaudz pamestākas. Ja būsim novadā, vai Cēsīm vajadzēs tādu nomali kā Skujeni? Man ir grūti spriest, bet domāju, ka ne. Cēsis vienmēr atradīs iespēju ieguldīt līdzekļus pilsētā, lai piesaistītu tūristus un mākslas baudītājus.”
Komentāri